Iesaki rakstu: 
Jautājums par Ievas Jaunzemes atkārtotu apstiprināšanu Konkurences padomes (KP) vadītājas amatā otrdien atkal netiks izskatīts, jo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) to pirmdien koalīcijas sanāksmē to atkal nobremzējusi. Visticamāk, – lai turpinātu spiedienu uz ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš virza Jaunzemes kandidatūru. Lai gan atsevišķi Vienotības politiķi pirmdien neoficiāli pieļāva, ka šī varētu būt pirmā reize, kad premjera partija parāda savu spēku un noved šo jautājumu līdz balsojumam, kurā ZZS zaudētu, Valdis Dombrovskis izšķīries neiet uz asumiem un jautājumu no valdības dienaskārtības otrdien atsauks, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija
Otrdien valdības sēdē piedalīsies septiņi Vienotības ministri un premjers, bet no sešiem ZZS ministriem divi – Uldis Augulis un Jānis Dūklavs – līdz 25. janvārim ir komandējumā Briselē. Tomēr saskaņā ar koalīcijas līgumu pat, ja ar Vienotības ministru balsīm Jaunzeme tiktu apstiprināta amatā, visiem vienas koalīcijas partijas ministriem (šai gadījumā – ZZS) balsojot pret, jautājums automātiski atgrieztos saskaņošanai koalīcijas sadarbības padomē. Ja jautājums ir saskaņots koalīcijā, lēmumi valdības sēdē parasti tiek pieņemti bez balsojuma.
Līdz ar to, ja Vienotība novestu Jaunzemes jautājumu līdz balsojumam, vienīgais ieguvums būtu simboliska spēka demonstrēšana. Dombrovskis nav šāda stila piekritējs un centīsies turpināt sarunas ar ZZS, pirmdienas vakarā Pietiek informēja avoti valdībā.
Neoficiāli zināms, ka zaļie zemnieki iepriekš vēlējušies virzīt kādu savu pārstāvi uz Konkurences padomes locekļa amatu, bet tas ticis izbrāķēts, norādot, ka viņam nav valsts ierēdņa statusa. Tā vietā Kampars paziņoja, ka rīkos konkursu uz vakanci Konkurences padomē. ZZS neapmierina arī Kampara pretošanās 10. Saeimas vēlēšanās caurkritušā eksministra Mārtiņa Rozes bīdīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. Arī uz šīm vakancēm tika izsludināts konkurss, un pretendentu pieteikšanās beidzās pirmdien. Kuluāros ZZS pārstāvji norāda, ka Vienotība nav ievērojusi norunas.
Zaļie zemnieki pirmdien koalīcijas sanāksmē bija bremzējuši ne tikai Jaunzemes jautājumu. Jau otro nedēļu nobremzēts arī finanšu ministra Andra Vilka virzītais Fiskālās disciplīnas likums, kas ietver arī grozījumus Satversmē. Nekonkretizējot, kas tieši rada bažas vai iebildes, ZZS prasījusi atkal atlikt likumprojektu virzīšanu valdības sēdē. Trešdien finanšu ministrs ieradīsies ZZS frakcijā, lai argumentētu jaunā likuma un Satversmes grozījumu nepieciešamību. Zaļo zemnieku pēdējo nedēļu rīcība rada iespaidu par neuzticēšanos starp koalīcijas partneriem, kā arī vēlmi demonstrēt, kurš no abiem koalīcijas partneriem ir noteicošais. Tas savukārt rada bažas, vai valdības partneri drīzumā spēs vienoties par budžeta deficīta nepieciešamo papildu samazinājumu.
Vairākiem Vienotības politiķiem bija radies iespaids, ka ZZS pārstāvji no Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas - Augusts Brigmanis un Raimonds Vējonis - pirmdien koalīcijā emocionāli vairāk ir noskaņoti uz sadarbību, nevis konfrontāciju, nekā Aivara Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvji, piemēram, Guntis Blumbergs. Tādēļ esot iespaids, ka lēmumi par attiecībām koalīcijā tiek pieņemti ārpus Saeimas un valdības, pie galda, kur zaļie zemnieki sēž kopā ar Lembergu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
