Dombrovskis paziņojumā melojis par ģimenes kredītiem un īpašo "3.a portfeli"
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, maija beigās nākot klajā ar apjomīgu paziņojumu "Par portāla pietiek.com melnā PR kampaņu", ir publiski melojis saistībā ar savas ģimenes biznesa kredītu lietu, - to apliecina Finanšu ministrijas oficiālais paziņojums.
Pēc tam, kad Pietiek sāka publikāciju sēriju par īpašo, paslepus izveidoto Hipotēku bankas kredītportfeli, kurā iekļauti arī Dombrovsku ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti un kurš par slēptu summu pārdots Rietumu bankai, Dombrovskis vairākas dienas klusēja un uz uzdotiem jautājumiem saistībā ar šo lietu paziņoja tikai to, ka tā esot "melnā PR kampaņa".
Jau pēc ievēlēšanas Eiropas parlamentā Dombrovskis 27. maijā nāca klajā ar apjomīgu paziņojumu, kurā paziņoja, ka Pietiek "publicē dažādu interpretāciju un nepatiesību savirknējumu, radot skandalozu rakstu sēriju", savukārt Dombrovska paziņojumā būšot atklāta "informācija, kas dos iespēju katram interesentam patstāvīgi novērtēt situāciju un nodalīt faktus no portāla Pietiek īpašnieku un žurnālistu fantāzijas augļiem".
Taču, kā izrādās, šajā paziņojumā Dombrovskis ir ne tikai noklusējis virkni būtiski faktu un piefantazējis apgalvojumus, ko Pietiek nekad nav izteicis, bet arī atklāti melojis par īpašo "3.a portfeli", kurā paslepus ir tikuši nošķirti viņa ģimenes biznesa kredīti un vēl nezināms daudzums citu Hipotēku bankā ņemtu aizņēmumu, šo portfeli par neatklātu summu un ar slepeniem noteikumiem pārdodot Rietumu bankai.
"SIA Land development kredīts tika iekļauts paketē ar citiem nekustamo īpašumu attīstītāju kredītiem, nekāda īpaša pakete tam netika veidota. Katra pakete tika pārdota tam investoram, kas par to piedāvāja labāko cenu, nevienai paketei nekādi īpaši nosacījumi netika piemēroti," - šādu apgalvojumu 27. maija paziņojumā ir izteicis Dombrovskis.
Taču deviņas dienas pēc šī paziņojuma, 5. jūnijā izplatītajā Finanšu ministrijas paziņojumā "FM sniedz detalizētu skaidrojumu par Hipotēku bankas pārdošanas procesu" ministrija ir oficiāli atklājusi, ka Dombrovskis savā paziņojumā ir melojis - patiesībā pretēji ekspremjera apgalvojumam īpaša pakete ir tikusi izveidota, turklāt tā ir pārdota ar īpašiem, no citiem atšķirīgiem nosacījumiem.
"Izvērtējot sarunu ar investoriem rezultātus, konsultants izstrādāja piedāvājumu sadalīt 3.paketi divās daļās, atsevišķi izdalot 3.a portfeli un 3.b portfeli. Pēc tam arī šādā sadalītā formātā atkārtoti tika aptaujāti potenciālie investori par iespējamu interesi iegādāties 3.a, 3.b portfeli un 4.paketi, visu kopā vai atsevišķi," teikts Finanšu ministrijas paziņojumā.
Par rezultātā izveidoto īpašo "3.a portfeli" (Finanšu ministrija to sauc arī par "3.a paketi") ir bijis informēts arī Dombrovskis - tāpat par to, ka Rietumu banka par to sniegusi īpašu piedāvājumu. "Atbilstoši atkārtoti saņemtajiem piedāvājumiem 2013.gada 21.maijā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums 3.a portfeli pārdot AS Rietumu banka, kas kopumā piedāvāja finansiāli izdevīgāko risinājumu. Savukārt par atlikušo daļu - 3.b portfeli un 4.paketi - netika saņemts tāds investora piedāvājums, kas valstij būtu pieņemams," apliecina Finanšu ministrija.
Apgāžot Dombrovska apgalvojumus, Finanšu ministrijas paziņojumā ir vēlreiz īpaši uzsvērts, ka par "3.a portfeli" ir ticis saņemts īpašs, no citiem atšķirīgu nosacījumu piedāvājums.
"Par 3.a paketi tika saņemts adekvāts piedāvājums. Par 3.b un 4. paketi pēc ļoti ilgstošām sarunām tomēr neizdevās panākt pietiekoši izdevīgus noteikumus. Atbilstoši 2013. gada 21.maija Ministru kabineta lēmumam 4.pakete, kā arī 3.b portfelis un (kavētie un zaudējumus nesošie kredīti) tika nodoti SIA Hipotēku bankas Nekustamā īpašuma aģentūra, kuras kapitāldaļas tika pārdotas VAS Privatizācijas aģentūra," ir oficiāli apliecinājusi Finanšu ministrija.
Pats Dombrovskis nekādus paskaidrojumus par šo darījumu un īpašo "3.a portfeli" joprojām nevēlas sniegt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
