Dombrovskis šovasar nesaņems nekustamā īpašuma biznesā ieguldītos 125 000 latu
PIETIEK03.05.2011.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) kārtējo reizi uz gadu piekritis pārcelt termiņu, kad viņam jāsaņem atpakaļ iespaidīgais aizdevums, kas izsniegts sievas Ārijas Dombrovskas un juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīram Indulim Bukanam uz pusēm piederošajai firmai. Tāpat premjers piekritis pagarināt Bukana nekustamo īpašumu firmai Solid Realty izsniegtā aizdevuma atmaksas termiņu, liecina uzņēmumu finanšu pārskati par 2010. gadu. SIA Land Development 2010. gadu beigusi ar 57 835 latu zaudējumiem, lai gan Dombrovskis vēl nesen, sniedzot skaidrojumus par savu un padomnieces saistību ar šo ģimenes biznesu, uzteica Land Development kā veiksmīgu piemēru starp citām krīzē nonākušajā nekustamo īpašumu biznesā.
Premjera padomnieces Sandras Bukanes vīram un dzīvesbiedrei Ārijai Dombrovskai uz pusēm piederošā nekustamo īpašumu firma Land Development 2010. gadu beigusi ar 57 835 latu zaudējumiem un šogad nevarēs atdot Valda Dombrovska izsniegto aizdevumu – 111 597 latus. Lai gan Dombrovskis nesen uzteica šo firmu kā sekmīgu piemēru grūtus laikus pārdzīvojošajā nekustamo īpašumu biznesā, šī bezprocentu aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu. Iepriekš bija noteikts, ka Dombrovskim tas jāsaņem atpakaļ šā gada 25. jūnijā. Nu termiņš kārtējo reizi atlikts – nu jau uz 2012. gada 25. jūniju, liecina SIA Land Development finanšu pārskats par 2010. gadu. Tāpat kārtējo reizi par gadu pārcelts arī termiņš, kad premjeram jāsaņem atpakaļ 14 056 latu bezprocentu kredīts, kuru viņš pirms vairākiem gadiem izsniedza juridiskās padomnieces vīram Indulim Bukanam vienam piederošajai nekustamo īpašumu firmai Solid Realty.
Lursoft datubāzē pieejamais gada pārskats liecina, ka premjera juridiskā padomniece Bukane 2010. gadā par 3 795 latiem palielinājusi vīra Induļa Bukana un Ārijas Dombrovskas firmai izsniegto bezprocentu aizdevumu, un nu tas sasniedz 110 621 latu. Tā atmaksas termiņš par gadu pārcelts – uz 2012. gada 20. jūniju. Par 6 834 latiem aizdevumu savai firmai palielinājusi arī premjera dzīvesbiedre Ārija Dombrovska. Tas sasniedzis 74 806 latus ar jauno atdošanas termiņu 2012. gada 30. jūnijā.
Nebūtiski – mazāk kā par 15 000 latu – sarucis Land Development vairāk nekā miljonu lielais kredīts Latvijas Hipotēku un zemes bankā. 2010. gada 31. decembrī šī kredīta atlikums bija 1,26 miljoni latu. Šī kredīta atmaksas termiņš ir tuvu – 2013. gada 10. marts.
Pietiek jau ir rakstījis, ka SIA Land Development un SIA Solid Realty ieguldītā nauda ir lauvas tiesa no visiem Dombrovska finanšu līdzekļiem, jo, kā rāda premjera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, viņam skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrāti 42 455 eiro (KBC bank Briselē) un aptuveni 6 000 latu (Latvijas Hipotēku un zemes bankā). Premjers algā pērn saņēmis kopumā 22 943 latus, vēl 4 100 eiro saņēmis, laužot dzīvības apdrošināšanas līgumu, 1 500 eiro nopelnījis, pārdodot veco auto, un 561 eiro noguldījuma procentos.
SIA Land Development finanšu pārskats par 2004. un 2005. gadu rāda, ka Ārijas Dombrovskas un Induļa Bukana bizness faktiski uzsākts par 76 000 eiro aizdevumu, ko vienādās daļās saviem dzīvesbiedriem atvēlējuši Dombrovskis un Bukane.
Sākotnējais aizdevuma atmaksas termiņš bija 2007. gada 6. novembrim vienam un 2008. gada 26. marts otram. Vēlāk Domborvska aizdevuma atmaksas termiņš tika pagarināts par trim gadiem – līdz 2011. gada 25. jūnijam, bet nu pārcelts vēl par gadu.
Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru Dombrovskis iesniedza 2009. gada aprīlī, stājoties premjera amatā, norādīts, ka viņš izsniedzis aizdevumus 178 788 eiro apmērā un pašlaik situācija nav mainījusies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
