Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības algotā advokāte Evija Hmeļevska-Lagzdiņa, neierodoties uz administratīvās rajona tiesas sēdi, "iegāzusi" domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, - tieši viņam tiesa par iestādes neierašanos uz divām tiesas sēdēm uzlikusi kopumā 150 eiro lielu naudas sodu.
Pietiek rīcībā nonākušas divas administratīvās rajona tiesas šā gada marta beigās nosūtītas vēstules "Par piespiedu naudas samaksu". Vienā no tām norādīts, ka ar 18.februāra lēmumu domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nolemts uzlikt piespiedu naudu 70 eiro apmērā administratīvajā lietā. Savukārt otra vēstule liecina, ka ar 21. februāra lēmumu Ušakovam citā administratīvajā lietā izlikts 80 eiro naudas sods.
Abām vēstulēm kopējs ir tajās norādītais - ka sods uzlikts par iestādes pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi un ka soda naudas Ušakova vietā sākotnēji ir samaksājis Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kas arī ir atbildētājs šajās lietās, līdz ar ko tiesa konstatējiusi, ka abi lēmumi par piespiedu naudas uzlikšanu nav izpildīti. Pēc šo vēstuļu saņemšanas abas uzliktās soda naudas Ušakova vietā samaksājusi vainīgā advokāte.
Pietiek rīcībā nonākušie advokātes skaidrojumi liecina - viņa uzskata, ka nekādus pārkāpumus nav izdarījusi, jo uz 18.februāri vienā laikā bijušas nozīmētas veselas trīs tiesas sēdes Administratīvajā rajona tiesā.
"Izvērtējot lietu nozīmīgumu pēc to satura, divās lietās (arī lietā, kur pieņemts lēmums par sodu) tika uzrakstīts un elektroniski iesniegts lūgums (par lūguma saņemšanu tiesa ir atsūtījusi apstiprinājumu) attaisnot Rīgas domes pilnvarotā pārstāvja neierašanos, kā arī, ja iespējams - skatīt lietu bez pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes," skaidrojusi advokāte.
Hmeļevska-Lagzdiņa vēl piebildusi, ka "attiecībā uz konkrēto lietu pieteicēja pārstāvis bija iesniedzis tiesai lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, par ko tikām iepriekš informēti, jo tiek izskatīta civillieta, kuras rezultāts var ietekmēt administratīvās lietas iznākumu", līdz ar to viņa nospriedusi, ka lietas izskatīšana šajos apstākļos tiks atlikta.
Pietiek rīcībā nonācis arī advokātes izvērsts "Komentārs par tiesas pieņemtajiem lēmumiem sakarā ar piespiedu naudas samaksu administratīvajās lietās", ko publicējam pilnībā:
"Kaut arī tiesas lēmumi par piespiedu naudu nav pārsūdzami, savu komentāru sakarā ar pieņemtajiem lēmumiem, tomēr, gribētu sniegt.
Sākotnēji sniedzu paskaidrojumus par 2014.gada 18.februārī izveidojušos situāciju, kad uz 2 tiesas sēdēm nebiju ieradusies kā iestādes pilnvarotā pārstāve, jo biju aizņemta citā lietā.
2014.gada 4.aprīlī man radās iespēja, beidzot, iepazīties ar augstāk minēto tiesas lēmumu saturu un šajā sakarā man ir viedoklis, ka tiesa, piemērojot piespiedu naudu, nav rīkojusies tiesību normām atbilstoši.
Šobrīd lēmumi ir izpildīti un pēc būtības tos pārskatīt nav tiesiska pamata, taču vēlos vērst uzmanību uz sekojošo.
Abās administratīvajās lietās, kurās tika saņemti Administratīvās rajona tiesas tiesnešu lēmumi par piespiedu naudas uzlikšanu Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, jāatzīmē, ka lietā kā atbildētājs tika aicināts Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Tātad tiesa pati kā pusi lietā uzskatīja un aicināja uz tiesu iestādi, kuras administratīvais akts ir apstrīdēts, proti- Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.
Administratīvā procesa likums 1.pants nosaka, ka Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
Atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (22.panta pirmā daļa) vai cits publisko tiesību subjekts šā likuma 22.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.
Tiesa lēmumā atsaucas uz likuma "Par pašvaldībām" 62.panta 2. un 3.punktu, secinot ka pašvaldības vadītājam jānodrošina pašvaldības interešu pārstāvība tiesā, aizmirstot, ka šajā lietā iestāde, kas pārstāv pašvaldību ir Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, no kā pilnvarotā pārstāvja puses ir pieņemti paskaidrojumi un pierādījumi lietā.
RD Mājokļu un vides departamenta lietās saskaņā ar departamenta nolikuma 17.8.punktu pārstāv Rīgas pilsētas pašvaldību tiesā lietās, kas izriet no Departamenta funkcijām un uzdevumiem, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja uzdevumā. Savukārt Departamenta direktoram atbilstoši nolikuma 22.1 punktam ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Departamentu.
Faktiski, amatpersona, kurai piemērota piespiedu nauda, apstiprinot Departamenta nolikumu, deleģējusi savas pilnvaras Departamenta direktoram, savukārt Departamenta direktors šīs pilnvaras deleģējis advokātam, kurš attiecīgās 3 lietas uzņēmās pārstāvēt, taču tās neparedzēti nozīmēja vienā laikā un dienā.
Uzskatu, ka pašvaldības priekšsēdētājs (šajā gadījumā - galvaspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs) nevar atbildēt par citām amatpersonām vai advokātiem, kam deleģēja konkrētus uzdevumus un konkrētas jomas pienākumus. Domes priekšsēdētājs no savas puses ir darījis visu, lai nodrošinātu pašvaldības interešu pārstāvību tiesā."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
