Iesaki rakstu: 
Finanšu krīzes vissmagāk skar mūsu neaizsargātāko daļu. Draugi, mums „Ķepās” – dzīvnieku aizsardzības biedrībā „Ķepu-ķepā” - pārtika dzīvniekiem pietiek vēl 8 dienām... Kontā ir Sahāras tuksnesis un man vairs nav spēka kliegt.
Pēdējos mēnešus mēs dzīvojam zem iztikas minimuma, uzkrājas veterinārie rēķini, nodokļi par algām darbiniekiem, barības rēķini, elektrības rēķini, u.c. Mēs esam savilkuši jostas un jau pēdējo pusgadu atkal braucam pēc pārtikas, kas paredzēta utilizēšanai. Tas, lai savilktu galus. Bet šobrīd es vienalga vairs neredzu izeju.
Visi mūsu dzīvnieki gaida un tic, ka katru dienu mēs spēsim viņus pabarot, izstaidzināt, aprūpēt. Bet šobrīd ir KRĪZE. Krīze, jo kaimiņos ir karš, krīze, jo cenas aug visam. Krīze, jo cilvēks tā ir iekārtos, ka sākotnēji domā par sevi, savas ģimenes drošību un labklājību. Tas viss ir saprotams, bet... Arī stresa apstākļos, arī situācijās, kad nezinām, ko nesīs rītdiena, mēs nedrīkstam zaudēt cilvēcību.
Mēs, „Ķepas”, esam izdarījuši visu iespējamo un neiespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus dzīves apstākļus mūsu aprūpē esošajiem dzīvniekiem. Bet diemžēl mēs šo vezumu nevaram pavilkt vieni, tā ir visas sabiedrības atbildība. Šobrīd mēs atrodamies tādā pašā situācijā kā 10 gadus atpakaļ - katru dienu nāk klāt jauni dzīvnieki, katru dienu viņiem ir nepieciešama palīdzība. Un tas viss cilvēku bezatbildības dēļ.
Man birst asaras, jo es apzinos - ja mums neizdosies nosegt parādus un pasūtīt pārtiku, tad visiem mūsu izglābtajiem un lolotajiem dzīvniekiem draud eitanāzija. Jo nebūs, par ko viņus pabarot. Mēs nebaidāmies smaga darba, mēs katru dienu strādājam no saules lēkta līdz rietam, lai ieekonomētu līdzekļus. Esmu pat iemācījusies braukt ar traktoru un pļaut sienu, lai mūsu aprūpē esošajiem zālēdājiem nodrošinātu pārtiku ziemai.
Draugi, ir slikti, ir ļoti slikti. Un papildus visam - no 1. jūlija mainās MK 407. noteikumi, kas paredz, ka visas ēkas ir jāienes zemesgrāmatā. Šo procesu mēs esam uzsākuši, un kopējās izmaksas ir 16 tūkstoši, no kuriem piecus esam samaksājuši... Mēs grimstam, un es vairs nezinu, kam lūgt palīdzību, jo visu domas un ziņas ir vērstas tikai uz mūsu kaimiņiem, kuri karo. Bet, draugi, arī mums šeit draud nāve. Nāve, jo nebūs iespējas palīdzēt, nāve, jo nebūs iespējas pabarot, nāve, ja nespēsim izpildīt Zemkopības Ministrijas prasības...
Mēs neesam miljonāri, mēs visus savus līdzekļus un darbu ieguldām, lai palīdzētu dzīvniekiem. Bet mēs ar mammu to nevaram izdarīt vienas.
Facebook esam publicējuši foto ar daļu no tiem, kuriem būs lemts mirt, ja mēs nespēsim nosegt rēķinus. Skarbā realitāte - lai viņiem būtu veterinārā aprūpe, pārtika un kopēji, ir nepieciešamas finanses. Mēs, divas sievietes, fiziski nespējam nodrošināt visu nepieciešamo.
Šo 11 gadu laikā, kopš palīdzam dzīvniekiem, mēs esam izglābuši teju 10 tūkstošus, uzbūvējuši vienu no komfortablākajām patversmēm Latvijā, izdarījuši teju neiespējamo, arī pēc ļaunprātīgas dedzināšanas atjaunojuši kaķu māju. Bet šobrīd, kad kaimiņos karo un visas mūsu emocijas ir novirzītas uz šo asiņaino ārprātu, mēs aizmirstam par tiem, kuri ir tepat blakus, kuriem ik dienas ir nepieciešams uzturs.
Draugi, man 6. jūlijā aprit 32 gadi, no kuriem 11 es esmu veltījusi, lai izveidotu vienu no labākajām no kill organizācijām. FB lapā mums ir 15 tūkstoši sekotāju. Ja katrs no jums ziedotu 2 eiro (tik maksā kafijas krūze benzīntankā), mēs spētu turpināt iesākto darbu, apkopjot tos, kuriem nav neviena cita. Arī spētu izpildīt Zemkopības ministrijas prasības...
Ja vien jūs visi spētu atvērt savas sirdis tiem vairākiem simtiem acu pāru, kas šobrīd saldi guļ un gaida, kad pienāks rīts, kad atkal būs brokastis, zāles un pastaigas. Kad kādreiz atnāks pakaļ cilvēks, kurš sauks viņu par savu...
Mīļie, man bezspēcībā ir nolaidušās rokas. Bet tomēr tik ļoti gribas ticēt, ka kopīgiem spēkiem mēs spējam paveikt brīnumu. Sliktākajā scenārijā diemžēl „Ķepas” tiks slēgtas, jo man vairs nav avārijas situācijas rezervju. Tās visas tika izlietotas, lai uzceltu kvalitatīvu ēku kaķiem, lai izdzīvotu Covid ēru...
No sirds lūdzu - palīdziet. Ja pasaule spēj sadoties rokās, tad notiek brīnums. Paldies, es zemu noliecu galvu jūsu priekšā.
Ziedojumiem bankā:
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Jelgavas novads, Salgales pagasta Rēvici
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
