Drošības policija izdarījusi visu iespējamo, lai dotu iespēju aizbēgt Ivanova slepkavības organizētājam
PIETIEK11.04.2015.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija patiešām izdarījusi visu iespējamo, lai dotu iespēju aizbēgt no Latvijas uzņēmēja Igora Ivanova slepkavības organizētājam Staņislavam Ļebedevam. Pēc slepkavības organizētāju sarunu noklausīšanās, jau uzzinājusi plānotajā noziegumā iesaistītos, Drošības policija "stiepusi gumiju" vēl gandrīz divus gadus, bet pēc tam vēl faktiski brīdinājusi Ļebedevu par tās rīcībā esošo informāciju un devusi iespēju aizbēgt. To apliecina Pietiek rīcībā nonākušie Drošības policijas dokumenti, ko šodien publicējam.
Kā Pietiek jau informējis, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā aiz slēgtām durvīm tiek izskatīts kriminālprocess, kas ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā. Apsūdzēta par šo noziegumu ir bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova.
Savukārt cietušā statusā ir uzņēmējs Igors Ivanovs, kurš Latvijā ilgus gadus bija pazīstams gan ar iespaidīgiem īpašumiem, no kuriem vērienīgākais bija Arēna Rīga, gan ar leģendām par viņa kriminālo pagātni un saitēm. Tieši Ivanova slepkavības mēģinājums, viņam jau atrodoties ieslodzījuma vietā, ir ticis organizēts ar cietuma darbinieces palīdzību.
Kā apliecina Pietiek publicētie dokumenti, jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", ir ticis sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu). Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, bet Ļebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs.
Taču, neraugoties uz šiem faktiem, kriminālprocess vilkts garumā vairāk nekā pusotru gadu, un tikai tad Drošības policija ķērusies pie Smoļakovas un Ļebedeva pratināšanas. Attieksme pret Ļebedevu bijusi īpaši "iejūtīga" - neraugoties uz savāktajiem pierādījumiem, Ļebedevs nav aizturēts, bet vienkārši izsaukts uz nopratināšanu.
Tajā viņam faktiski "uz paplātes" pasniegtas ziņas par Drošības policijas rīcībā esošajām ziņām, bet pēc tam dots laiks no valsts netraucēti aizbēgt. Savukārt pēc tam Drošības policija aktīvi imitējusi darbību, dažādās adresēs mēģinot atrast no Latvijas jau sen aizbēgušo Ļebedevu un pēc tam viņu izsludinot meklēšanā, - arī šīs darbības ilustrē Pietiek šodien publiskotie dokumenti.
Līdz ar to dokumenti un fakti apliecina - šajā lietā notiesāts tiks "bandinieks", savukārt īstie nozieguma organizētāji un pasūtītāji palikuši brīvībā un neatklāti.
"S. Ļebedevs pateica T. Smoļakovai, ka ietekmīgi cilvēki ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par to samaksās lielu naudu - 100 000. S. Ļebedevs paskaidroja, ka ir vērsies noziedzīgajās aprindās un pie savas uzticības personas Rīgas Centrālcietumā, taču pret personu, kura atrodas cietumā, to grūti izdarīt," - šis ir fragments no apsūdzības Ļebedevam šajā procesā.
Taču sakarā ar to, ka Drošības policija faktiski brīdināja Ļebedevu par reālo situāciju un tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un vienlaikus deva laiku viņam aizbēgt, šis kriminālprocess 2013. gada 29. maijā apturēts, "jo apsūdzētais S. Ļebedevs slēpjas no izmeklēšanas" un "apsūdzēto S. Ļebedevu nav iespējams nopratināt, jo nav zināma viņa atrašanās vieta".
Līdz ar to, pateicoties Drošības policijas darbībām, no atbildības vismaz pagaidām ir paglābts ne tikai Ļebedevs, bet arī viņa pieminētie "lielie cilvēki", kuri bija pasūtījuši Ivanova slepkavību; tāpat nav noskaidrota arī viņa "uzticības persona Rīgas Centrālcietumā".
Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kuras operatīvā informācija bija pamatā nozieguma plānošanas atklāšanai, tagad par savu lomu tajā ir īpaši atturīga: "Drošības policija šo kriminālprocesu nodeva Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2013. gada 4. martā. Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess vairāk nav Drošības policijas lietvedībā, plašākus komentārus nevaram sniegt."
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
