Iesaki rakstu: 
Persona, kuru kā nākamo Drošības policijas (DP) priekšnieku sola nosaukt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), varētu būt DP augsta amatpersona, par kuru līdz šim publiski maz zināms - Normunds Mežviets. Šo Pietiek rīcībā esošo informāciju, kas gūta no vairākiem avotiem drošības dienestos, ministrs Kozlovskis piektdien atteicās apstiprināt vai noliegt. Ministrs arī noliedz DP vadības maiņas saistību ar kompromisiem jaunās valdības veidošanas sarunās, vienlaikus atzīstot, ka par DP priekšnieka apstiprināšanu būs jālemj valdībai, tādēļ jautājums izies saskaņošanu koalīcijā. Pirmdienas rītā Kozlovskis Latvijas televīzijai kā DP priekšnieka amata kandidātu arī tiešām nosauca Mežvietu.
Mežviets, kuru kolēģi DP raksturo kā "inteliģentu vēsturnieku" un "nacionāli noskaņotu", līdz nesenam laikam bijis DP Pretterorisma centra priekšnieka vietnieks. Tomēr šī gada sākumā Mežvieta vadībā DP izveidota jauna pārvalde, kuras kompetencē ir darbības analīze un koordinācija.
Avoti DP uzskata, ka šīs strukturālās izmaiņas notikušas Mežvieta CV papildināšanai, mērķtiecīgi viņu piepulcinot to personu lokam, kas vēlāk varētu kvalificēties DP priekšnieka amatam. Šā gada janvārī Mežviets DP pārstāvēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kad tika apspriesta TV kanāla PBK darbība Latvijas mediju telpā.
Mežviets savu karjeru valsts pārvaldē sācis kā vecākais referents Izglītības un zinātnes ministrijā tālajā 2000. gadā, 2002. gadā viņš strādājis tādā pašā postenī Aizsardzības ministrijā laikā, kad tās valsts sekretārs bija Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek piektdien atteicās apstiprināt vai noliegt, ka persona, kuru viņš izraudzījies DP priekšnieka amatam ir Normunds Mežviets, aicinot pagaidīt līdz pirmdienai.
Ministrs kategoriski noliedza, ka DP ilggadējā priekšnieka Reinika pēkšņā nomaiņa būtu saistīta ar valdības veidošanas sarunām - pēc viņa vārdiem abi procesi notikuši paralēli tikai sakritības dēļ. Vēl pirms aptuveni pusotra gada Kozlovskis neformālā sarunā ar Pietiek skaidri izteicās, ka aizstāvēs Reiniku pret jebkādu spiedienu un nepieļaus viņa nomaiņu.
Kozlovskis tagad pats atzīst, ka brīdis pirms Latvijas prezidentūras ES sākšanās nav īsti piemērots DP priekšnieka nomaiņai, tomēr Reiniku atrunāt neesot mēģinājis. Sarunas par viņa aiziešanu un pēcteču apspriešana esot sākušās pirms pāris nedēļām, bet Reinika iesniegums saņemts piektdien. Par Reinika aiziešanu no amata piektdienas pievakarē ziņoja LTV.
Ja apstiprināsies informācija par Mežvieta virzīšanu DP priekšnieka amatam, tā būs negaidīta izvēle. Līdz šim tika uzskatīts, ka pirmais uz svītras DP priekšnieka amatam ir Reinika vietnieks Ints Ulmanis. Viņš tiek uzskatīts par Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas favorītu.
Lai gan Kozlovskis noliedz politiskās vienošanās kā DP vadības nomaiņas iemeslu, tieši centienus vienoties par plašāku amatpersonu nomaiņas paketi, kurā ir arī nākamais Ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts prezidents, par valdības sarunu gaitu informēti avoti Pietiek minējuši kā patieso iemeslu šī procesa buksēšanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
