Iesaki rakstu: 
Neslēpšu, mūsdienu sabiedrība saistībā ar pēdējiem notikumiem ir ļoti aizdomīga, ja tiek runāts par labiem amatiem valsts pārvaldē vai arī pašvaldībā. Reizēm kaut kāda loģiskā saikne ir redzama uzreiz un pat ar neapbruņotu aci, reizēm atkal jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Kurš to var uzminēt, kurš kuram savulaik ir bijis klasesbiedrs, draugs vai citādāks labvēlis.
Labi, tagad pie lietas: nesen par “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāju iecelta līdzšinējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa.1 It kā atrauti skatoties nekā aizdomīga – viss kā parasti ir noticies godīgi un objektīvi, konkursā uz valdi bija pieteikušies 176 kandidāti, bet….
Kaut kur šis vārds un uzvārds jau man šķita pazīstams, īpaši, ka visnotaļ zīmīgs, un tamdēļ nepaslinkoju un ar google palīdzību mēģināju sameklēt ko vairāk. Neslēpšu, atrastā informācija vismaz mani neatstāja vienaldzīgu.
Jau iesākumā – oficiālais ieņemamo amatu saraksts ir gana plašs. Proti, darba pieredze valsts pārvaldē ir liela. Bet te jautājums – kādu apstākļu vai motīvu vadīta Dž.Innusa pati ir pieteikusies konkursā uz valdes locekļa amata vietu? Īpaši, ja redzams, ka ar labi apmaksātiem amatiem viņa vienkārši ir lolota.
No publiski pieejamām valsts amatpersonu deklarācijām, redzamas no 2000.gada, var ieraudzīt šādu ainu:
No 2000.gada līdz 2004.gadam - daļas vadītāja – Ekonomikas ministrijas Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
2005.gadā - Ekonomikas ministrija, departamenta direktore.
2006.gadā - Akciju sabiedrība "Rīgas siltums", Padomes locekle.
2007.gadā - Ekonomikas ministrija, departamenta direktore.
2008. – 2009.gads – Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietniece.
2010. – 2018.gads – Satiksmes ministrija, valsts sekretāra vietniece.
Turklāt 2018.gadā paralēli ir veikti arī šādi amata pienākumi:
VAS Starptautiskā lidosta Rīga kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas gaisa satiksme kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas dzelzceļš kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
Valdes locekle Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.
Tiesa, 2018.gadā atalgojums saņemts no: Satiksmes ministrija, Alga 30592.97 EUR; Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Alga 51004.47 EUR
2018.gada amatu pienākumu saraksts iespaidīgs. Savukārt, runājot par atlīdzību, izskatās, ka atalgojums par darbu Liepājas speciālā ekonomikas zonas pārvaldē ir par 20411,5 EUR labāk apmaksāts nekā darbs pamatdarbā. Turklāt - kā iespējams tos visus darbus kvalitatīvi paveikt? Īpaši, ja viena darbavieta atrodas Rīgā, otra Liepājā.
Savukārt 2019.gada 28.februārī Dž.Innusa iecelta Rīgas Brīvostas valdē,2 kur, kā zināms, arī tiek maksāta laba alga.
Izskatās, ka Dž.Innusai labi apmaksāti amati birst kā no pārpilnības raga. Tas nekas, ka, saprātīgi domājot, nav pat iespējams iztēloties, cik stundas diennaktī jāstrādā, lai tos visus darbus apdarītu. Par padarīto darbu apjomu informācijas nav, bet par gūtajiem ienākumiem kopumā jau šis tas ir parādījies iepriekš.
Proti, 2016.gada 6.jūnija nra.lv bija publiskots raksts “Arī valsts pārvaldē ir simtstūkstošnieki”, kurā minēts: Otrajā vietā ir Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura, pildot pienākumus valsts pārvaldē, kopā pērn guvusi 105 600 eiro ienākumus. Tos veido alga pamatdarbā, kā arī «u.c. ienākumi» par darbu Ventspils brīvostas pārvaldē un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Bez pamatdarba Dž. Innusa ieņēmusi vēl astoņus amatus, un tas, izrādās, nebūt nav rekords.3
Piekritīsiet – tas viss izskatās vairāk nekā iespaidīgi. Tomēr, visā šajā medus mucā ir arī kāda karotīte darvas, kura, iespējams, parāda, kādēļ tik liela labvēlība ir šai ierēdnei.
Darvas karotīte parādās 2013.gadā, kad Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” atklājis, ka Satiksmes ministrijā izveidots speciāls amats tā brīža Saeimas deputāta Andra Buiķa (“Vienotība”) dēlam, dzejniekam Emīlam Buiķim. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa noliedz, ka kāds no ,,Vienotības” pārstāvjiem būtu mudinājis pieņemt darbā Buiķi. Taču apstiprina, ka ,,nevienai citai kapitālsabiedrībai šādi speciāli koordinatori nav un nebūs”.4
Iepriekš minēto “darvas karotīti” katrs var tulkot, kā tikai vēlas, bet – pie rokas neesi pieķerts, tātad... Tomēr, saprātīgi domājot, rodas vairāki jautājumi.
Proti, netika teikts, ka neviens no Vienotības ar viņu par šo jautājumu nav runājis. Runāšana ir viena lieta – mudināšana pavisam cita. Pilnīgu neloģisku ainu veido arī tālāk minētais - ,,nevienai citai kapitālsabiedrībai šādi speciāli koordinatori nav un nebūs”. Interesanti, kādu apstākļu dēļ konkrētajā gadījumā šāda amata vieta tika izveidota. Nejaušība? Piedodiet, kaut kā tam nu noteikti negribas ticēt.
Visbeidzot, kāda tad šī raksta jēga? Man nav pamata apšaubīt Dž.Innusas darba spējas un kompetenci, bet piekritīsiet - redzot amatu izklāstu un saņemtos atalgojumus, rodas ļoti daudz jautājumu, kādēļ viena ierēdne tiek aplaimota ar labi apmaksātiem amatiem, turklāt vairākiem vienlaikus. Pieļauju domu, ka pašlaik uz šiem jautājumiem atbildes neatrast, bet šāda darba varone jāatceras, un, mazums, pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/par-rigas-satiksmes-valdes-priekssedetaju-iecelta-dzineta-innusa.a343478/
2 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rigas-brivostas-valde-iecel-zepu-rebenoku-un-innusu.d?id=50868961
3 https://nra.lv/latvija/174679-ari-valsts-parvalde-ir-simtstukstosnieki.htm
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sm-izveidots-specials-amats-dzejniekam-deputata-delam.a54776/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
