Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi, kas noderīgi labākajā gadījumā diskusijas dažādošanai — tomēr pa ilgiem laikiem vienreiz redzams, ko domā “kolektīvais latvietis”. Bet vai mums pašiem tas šķitīs pieņemami?

Eiropai sagremojot notikumu pārmaiņas, kas radušās Krievijas pilnmēroga iebrukuma rezultātā Ukrainā, dažādos viedokļos un komentāros parādījās apzīmējums “kolektīvie Rietumi” (ar to domājot vispārējo sabiedrisko konsensu Eiropas Savienības un NATO valstīs attiecībā uz to, ka jāpabalsta Ukraina), un vienlaikus parādījās arī nedaudz ironiskais nosaukums “kolektīvais Putins” — ar to domājot Krievijas iedzīvotāju vairākumu, kam acīmredzot tomēr Putina valdīšana kaut kādā mērā šķiet pieņemama, jo impēriskuma, šovinisma un iekarojumu idejas Krievijā arvien ir populāras.

Ko domā “kolektīvais ukrainis”, tas nevienam nav jāskaidro — jāsakauj Krievija, un jāintegrējas Rietumos, vienlaikus atjaunojot savu valsti no postījumiem un sodot vainīgos par kara izraisīšanu un kara noziegumiem . Savukārt “kolektīvais baltkrievs” ir nospriedis nepalīdzēt agresoram (no viņu viedokļa skatoties — kāpēc gan Putins varētu iedomāties, ka baltkrieviem to būtu jādara?!), visos veidos izvairoties no mēģinājumiem karā tieši iesaistīt arī Baltkrieviju. Paradoksālā kārtā tur saskan gan Lukašenko aprindu, gan tautas nostāja.

Šādi plaši vispārinājumi drīzāk jāuztver kā metaforas, nevis strikti definējami termini, tomēr sabiedriskajās debatēs reizēm var pielietot arī šādus izteicienus, jo tie ļauj paraudzīties uz notikumiem un to cēloņiem no citāda skatapunkta.

Kas noved mūs pie loģiskā jautājuma: ja pielietojam šādu vispārinājuma pieeju, ko tad nolēmis metaforiskais “kolektīvais latvietis”?

Tautas vairākums pauda vienotu mērķi Atmodas laikā, kad bija jāsagrauj komunistu dikatūra, totalitārisms un PSRS, tāpat vēlāk “kolektīvais latvietis” tik lielā mērā atbalstīja Latvijas atgriešanos Rietumu sabiedrībā, starptautiskajās institūcijās un brīvā tirgus ekonomikā, ka atlikušie procenti ar nostaļģētājiem pēc PSRS savu nostāju pat vienoti noformulēt nespēja. Taču pēdējos divdesmit gados šāds “kolektīvais latvietis” vairs nav savu pārliecību demonstrējis, arī ekonomisko krīžu laikā ne, jo kopumā dzīve gājusi ja ne vienmēr uz augšu, tad vismaz uz priekšu.

Šobrīd atkal ir novērojams jautājums, kurā sāk izpausties “kolektīvā latvieša” nostāja, un šis jautājums ir neviens cits kā valsts valodas jautājums.

Īsos vārdos var teikt — “kolektīvais latvietis” ir nolēmis, ka vienreiz pietiek auklēties ar valsts valodas nepratējiem, ar prasībām latviešiem zināt krievu valodu, lai dabūtu darbu, ar krievu skolām un krievu svešvalodas mācīšanu latviešu bērniem. Pietiek auklēties pat ar tiem, kas joprojām grib auklēties ar valsts valodas nepratējiem.

“Kolektīvais latvietis” vienlaikus negrib nevienam neko uzspiest, tāpēc piedāvā izvēli Krievijas Federācijas pilsoņiem: vai nu beidzot sāc mācīties valodu, nokārto pārbaudi un dzīvo mierīgi tālāk, vai arī brauc prom uz savu dzimteni, kuras pilsonis (un nevis mūsu valsts pilsonis) tu esi. “Kolektīvais latvietis” tādā ziņā piedāvā izvēli, nevis diktātu.

No tā izriet nākamais novērojums: tie, kas joprojām cenšas atvieglot Krievijas pilsoņu stāvokli Latvijā (darot to jebkādu, pat labi domātu iemeslu dēļ), sastopas ar sev jaunu parādību — sajūtamu sabiedrības spiedienu un nosodījumu.

Latvijā vienmēr bijusi salīdzinoši maza, atvērta un iekļaujoša sabiedrība, kurā pret cittautiešiem daudzos jautājumos tiek izrādīta pat lielāka pretīmnākšana nekā pašiem pret savējiem. Attiecīgi tie, kas aicinājuši uz “īpašām atlaidēm” citu valstu pilsoņu labā, parasti sagaida pozitīvu atsaucību no latviešu puses visādos gadījumos — tā ir bijis gan ar apmaksātajām “migrantu mīlēšanas” kampaņām, par ko beigās neviens netika sodīts, gan vispārējo “kolektīvā latvieša” atbalstu ukraiņu bēgļiem, kas notiek pat bez nekādām kampaņām.

Pašreizējie aģitētāji par likuma grozījumu mīkstināšanu vai atcelšanu, pieprasot arvien lielākas tiesības Krievijas Federācijas pilsoņiem nekārtot latviešu valodas eksāmenus vai nenosūtīt atpakaļ uz Krieviju tos, kam beigsies uzturēšanās atļauja, sastopas ar iepriekš reti sadzirdamo “kolektīvo latvieti”, kurš ir nolēmis — agresorvalsts pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, bet nerunās latviski, te vairs nebūs, ko darīt.

Pašreizējie iebildumu cēlāji un kampaņotāji pret valsts valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem riskē ne jau ar to, ka soctīklos viņus nolamās par “krievinātājiem”, “noderīgajiem idiotiem” vai tamlīdzīgi. Nē, viņi vienā brīdī var nonākt “vēstures mēslainē”, kur pievienosies tādiem personāžiem kā, piemēram, Jānim Jurkānam — agrākajam pasniedzējam, ārlietu ministram, Saeimas deputātam, frakcijas līderim un kam tik vēl ne, kurš aizvadījis (pēc visiem formālajiem parametriem) izcilu politisko un sabiedrisko karjeru, taču metaforiskajam “kolektīvajam latvietim” asociējas tikai ar nodevīgiem aicinājumiem uz “ciešāku sadarbību ar Austrumu partneriem ” un par ko visiem pārējiem gandarījums, ka tas beigās nav noticis.

Protams, šodienas debatēs ikviens var ieņemt tādu vai citādu viedokli un pievilkt arvien jaunus argumentus, kāpēc esot jāsamazina eksāmena kārtotāju vecums: pensionāriem — tīri objektīvi — esot pagrūtāk mācīties valodas; no potenciālās izraidīšanas daudziem rodoties tāds stress, ka slikti rezultāti; pilsonības eksāmenā pretendentiem pēc 65 gadiem jau tagad netiekot prasīta eksāmena rakstiskā daļa, utt. Iepriekšējās desmitgadēs šādi iebildumi, kā likums, saņēma izpratni no visnotaļ mierīgā “kolektīvā latvieša” puses — sevišķi, ja tos vēl izteica kādi no “savējiem”.

Tomēr tagad, pēc Bučas, pēc Irpiņas, pēc Izjumas un visām citām šausmu ziņām no Krievijas okupētajiem apgabaliem Ukrainā, pēc ziņām par vietējās vates uzbrukumiem latviešiem šādi aicinājumi jau nozīmē nonākt tiešā pretrunā ar “kolektīvo latvieti”. Attiecībā uz agresorvalsts attiecībām ar mūsu valsts valodu “kolektīvais latvietis” piedāvā katram Krievijas Federācijas pilsonim Latvijā individuālu izvēli: “Mācies vai vācies!”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...