Iesaki rakstu: 
Pagājis mēnesis, kopš uzrakstīju vēstuli, daloties pārdomās par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Igaunijā. Skaidra lieta, ka vislielākā rezonanse pēc publikācijas bija par VID izdarībām, un nav jau nekā pārsteidzoša. Lai gan nebiju domājusi rakstīt turpinājumu, tomēr pāris notikumi aizvadītajā mēnesī ir bijuši ievērības cienīgi, lai aprakstu turpinātu un ļautu domai lidot zelta spārniem.
PALDIES
Paldies par labajiem vārdiem, par n-tajām pārpublikācijām dažādos portālos, par dalīšanos sociālajos tīklos, par visāda veida komentāriem un diskusiju, kas radās pēc pirmās vēstules publikācijas. Visiem komentētājiem vēlreiz apstiprināšu, ka visi manis minētie piemēri ir reāli un salīdzinājumi atbilst patiesībai.
ČUM UN MUDŽ
Man ir diezgan plašs paziņu loks, esmu pietiekami komunikabla, un arī paceltā tēma bija pietiekami interesanta, lai satiktos, runātos, diskutētu un dalītos pieredzē ar citiem uzņēmējiem.
Pēc nedēļas man likās, ka mana galva uzsprāgs.
Simtiem piemēru un reāli stāsti par ierēdniecības un uzņēmēju saskarsmi, ko var nosaukt vienā vārdā. Ja šim vārdam ir jābūt vairāk mazāk pieklājīgam, tad es izvēlēšos “bezpreģels” (tulkojums – ierēdniecības bezkaunībai nav robežu!)
Esat redzējuši zivjaudzētavās dīķus, kuros audzē zivis? Ir tādi, kuros zivis čum un mudž. Tāds ir mūsu dīķis, kuros sadzīti mazie un vidējie uzņēmēji. Gribētos runāt un pateikt, bet nevar, jo zivis taču nerunā. Visi esam vienā dīķī, tāpēc labāk mazāk lieku kustību, lai “neuzķertos uz āķa”, taču visiem ir skaidrs - agrāk vai vēlāk mūs visus “uzceps”.
Mēs – uzņēmēji – esam baigi izturīgie, ja neesam vēl izgājuši ielās. Bet uz kurieni tad mēs ietu?
VAI TAD MUMS VISPĀR NEKĀ LABA NAV?
Ir. Mūsu Rīgas uzņēmuma darbinieki. Un to es novērtēju tikai tad, kad uzņēmums Igaunijā jau bija atvērts. Es gribētu klonēt savu Rīgas restorāna komandu, atvest uz Tallinu un izbaudīt to jauko kombināciju = Latvijas komanda + Igaunijas uzņēmējdarbības vide.
CILVĒKI UN STRAUSS
Igaunijā ir problēmas darba tirgū. Arī šeit daudzi ir aizbraukuši, iespējams, proporcionāli vēl vairāk kā Latvijā, jo Helsinki ir tepat blakus, nokļūt ātrāk nekā līdz Liepājai…
Un vietējais tirgus šeit ir daudz mazāks kā Latvijā. Darba algas šeit ir augstākas, dzīve dārgāka…
Taču Igaunija nav strauss, kas, iebāzis galvu smiltīs, izliekas, ka neredz problēmas. Iespējams, tādēļ arī uzņēmējdarbības vide šeit draudzīgāka.
MEDUS MAIZE VAI SAPNIS VASARAS NAKTĪ RĪGAS RESTORĀNIEM
Varat 150 reizes minēt (un neuzminēt), cik ilgu laiku man aizņēma vasaras terases saskaņošana restorānam Tallinas vecpilsētā?
1 (vienas) stundas laikā, esot 2 dažādas institūcijās, es saņēmu nepieciešamās atļaujas uz 3 (trīs) gadiem. Pēc nedēļas aiziešu pakaļ jau gatavam līgumam ar pilsētu.
Sazinājos ar dažiem restorāniem Rīgā, kuriem ir vasaras terase. Aptuvenais laiks 1-1,5 mēnesis + kuriozi gadījumi, kad process var ievilkties arī ilgāk. Un tā katru gadu…
SĪKUMS, BET PATĪKAMI
Skaņojot vasaras terasi, pabiju institūcijā, kas pēc līdzības būtu mūsu Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Inspekcijas darba sēdes ir ceturtdienās, uzņēmēji brīvi nāk un iet, pajautā kaut ko vienam, apspriežas ar citu, turpat blakus ne tikai komisijas biedri, bet arī citi darbinieki. Kaut kā visi kopā, un kaut kā viss notiek ļoti raiti, bez liekas izrādīšanās un mērīšanās, kurš krutāks. Kāds vēl pajoko par manu krievu valodas akcentu (jo runāju krieviski, un nevienam tā neliekas problēma) un iestarpina pāris vārdus latviešu valodā. 5 minūšu laikā esmu dabūjusi zīmogus un parakstus uz diviem dokumentiem.
Ja kādam ir bijusi līdzīga pieredze Rīgā, uzrakstiet...
JŪS VĒL ESAT?
Šis ir jautājums, kuru, skaņojot vasaras terasi Tallinā, man uzdeva abās valsts institūcijās. Var jau šo uztvert kā igauņu humoru, bet abas situācijas diezgan gaumīgas.
Tā kā vasaras terase mums bija jau pagājušajā vasarā, tad šogad ar pagājušā gada līgumu un terases shēmu devos pakaļ jaunam saskaņojumam.
Abās vietās “vajadzīgo parakstu” personas ir kundzes labākajos gados. Abas no sirds nopriecājas, ka mūsu restorāns vēl strādā, apjautājas, kā iet, un atvainojas, ka jau iepriekšējā gadā nav izsnieguši atļauju terasei uz 3 gadiem, piebilstot, ka jauni restorāni reti “dzīvo” ilgāk par gadu.
Sajutos kā Alise Brīnumzemē.
Par šo pašu jautājumu “Jūs vēl esat?” mēs bieži ironizējam Rīgā. Pasniegšu anekdotes formā: “Ierēdnis iet, skatās. Oooo, uzņēmējs atvēris jaunu vietiņu. Un sākas. Viena pārbaude, otra pārbaude, trešā, ceturtā, piektā... Paiet gads. Ierēdnis iet, skatās. Koooo, Jūs vēl esat? Nu, ja vēl esat, tātad zogat...”
Kur atšķirība? Igaunijā visi tā sapriecājās, ka terasi saskaņoja 1 stundas laikā uz nākamajiem 3 gadiem. Latvijā – absolūti neadekvāti valsts institūciju lēmumi ar izrietošām sekām.
Un abas šīs lietas vienā un tajā pašā dienā.
VID – SMEJIES VAI RAUDI...
Nu, par šo fenomenu laikam varētu rakstīt kopotos rakstus.
Tikko esmu saņēmusi lēmumu par vairāku tūkstošu eiro soda naudas piemērošanu ar mērķi – audzināt pārkāpēju un atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Un tas ir par pārkāpumu, kas radies nevērības dēļ, kas novērsts tajā pat dienā, kad mums norādīja uz tā esamību, un kā rezultātā valstij nebija un nav nodarīts zaudējums pat 1 eiro centa vērtībā.
Ja nav nodarīti zaudējumi, kāpēc nav iespējams piešķirt minimālo sodu, kas ir 5 reizes mazāks? Feini, vai ne?
Manuprāt, šādos gadījumos vispār varētu iztikt ar brīdinājumu, ņemot vērā, ka iepriekš nekādi pārkāpumi nav bijuši un par konkrēto gadījumu ir minēti tikai vainu mīkstinoši apstākļi.
Pasakiet man, lūdzu, tad kāds ir pārkāpums, kuram tiek piemērots minimālais sods? Vai tas, ka mēs vēl elpojam?
Turpretim VID savus aizdomās turamos darbiniekus rotēs uz visām pusēm. Lai gan vēl pat nezina, vai ir nodarījuši valstij reālus zaudējumus vai nav.
Uzņēmējs maksā, VID rotē.
Uzņēmējs zagļus izmet ārā pa durvīm, VID rotē.
Vispār man šis rotācijas princips nav izprotams. Aizrotējot uz citu amatu, paiet laiks, kamēr “iebrauc lietās”, un vai tiešām ierēdņiem ir nepieciešamās zināšanas, kompetences, lai varētu strādāt vienā, otrā, trešā amatā?
Pat, ja kāds man varētu ieskaidrot, ka rotācija ir kaut kas labs, tās galvenais minētais iemesls – izvairīšanās no korupcijas un interešu konflikta – ir “bezpreģels 2”.
Kukuļi VIDam tiek maksāti un tiek ņemti pretim vēl joprojām. Takse gan ir augstāka, visticamāk pateicoties ažiotāžai ap šo kantori.
Viena liela, rotējoša bēdu ieleja.
REKVIZĪTUS VAJAG?
Igaunijā šī prasība ir tikai rekomendējoša un arī tikai par uzņēmuma nosaukumu un atrašanās vietu. Līdz šim nevienu čeku grāmatvedībā neesmu iesniegusi ar rekvizītiem. Un, ticiet man, arī tā ir laika ekonomija un atteikšanās no liekas birokrātijas.
SAUDZĒSIM DABU VAI KĀDS IR TAVS PARAKSTS?
Ir viena vai pat vairākas dienas gadā, kad, pildot birokrātijas prasības, man ir jāparaksta visi tie nevienam nevajadzīgie dokumenti.
Tā ir diena, kad pēc stundas es jau neieredzu savu parakstu, kad man liekas, sajukšu prātā no bezjēdzīgu papīrīšu aizpildīšanas un parakstīšanas.
Varētu uzfilmēt vienu īsfilmu paātrinātā versijā, kā izmainās paraksts no normāla līdz tādam, ka ir jau vienalga… jo tas ir mans trīstūkstošais nevienam nevajadzīgais paraksts. Bet normatīvie akti prasa. Un mēs kā pirmrindnieki ejam un darām. Aizpildām un parakstām papīru kalnus.
Mīļie, ir 21.gadsimts!!!
Nu šobrīd jau man ir grūti iedomāties, ka Igaunijā mana grāmatvede varētu palūgt kaut ko līdzīgu. Ja palūgs, es noteikti par to uzrakstīšu.
APRĪLIS = JŪNIJS?
Latvijā uzņēmumu gada pārskati jāiesniedz līdz 30.aprīlim, Igaunijā – līdz 30.jūnijam.
Sīkums? Nedomāju vis!
Kas būtiski mainītos VIDam, ja gada pārskatus iesniegtu līdz 30.jūnijam vai 31.jūlijam? Ēka taču pilna ar darba skudrām!
Visi manis aptaujātie grāmatveži atzina, ka gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšana būtiski atslogotu grāmatvežu darbu. Un neaizmirsīsim arī par birokrātiskā sloga atšķirībām.
Interesanti, kā ir citās valstīs?
CIEMOS AR SAUSIŅIEM
Sarkastiskie jociņi par izmaiņām Krimināllikumā un vārda brīvību, ceru, paliks tikai sarkastiskie jociņi.
VĒLOS SVEIKT
Apsveicu Solvitu Āboltiņu ar jaunu matu griezumu un Ināru Pētersoni ar noturēšanos VID ģenerāldirektores amatā!
Apsveicu savu Igaunijas grāmatvedi ar trim jauniem klientiem no Latvijas nedēļas laikā (no manis neatkarīgu apstākļu dēļ).
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
