Dzīvnieku nogalināšanai jābūt pamatotai, tos nedrīkst „apsaimniekot” tikai tāpēc, ka ļoti gribas nogalināt
Vilnis Skuja, biologs17.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sarunās par medībām aizvien priekšplānā tiek izvirzīts dzīvnieciskais (gaļa, ēšana) un vegāni. Izklaides medību aizstāvji zina, ka dabā eksistē barības ķēdes un vienmēr mēģina „zinātniski” aizsegties ar tām. Tajā pašā laikā šie cilvēki neko negrib dzirdēt par citiem zinātnes atklājumiem, kas 21.gs. ir izmainījuši mūsu priekšstatu par dzīvnieku pasauli.
Dzīvniekiem piemīt emocijas, tie izjūt antipātijas vai gluži pretēji - empātiju, to ciešanas var būt ne tikai fiziskas, bet arī psihiskas. Dzīvnieki nav tikai skrejoši vai lidojoši gaļas gabali, kā te viens otrs mēģina iztēlot. Tiem ir personīgā un sociālā dzīve, savi ieradumi, trūkumi, tie spēj izjust ciešanas un pārdzīvo zaudējuma rūgtumu.
Es kā cilvēks, kurš ir daudz nogalinājis, jo esmu vecs mednieks, saprotu, ka ir grūti nogalināt dzīvnieku pēc tam, kad esi ieskatījies tam acīs, bet nogalināt ir vēl grūtāk, ja apzinies, ka tavs šāviens izdzēš unikālu būtni un visu viņas pasauli.
Laikam tāpēc medījot labāk ir aizmirst visu, kas skolā mācīts, un ticēt, ka, redz - burkāns arī ir dzīvs, un tāpēc kāda starpība, ko mēs kaujam - burkānu (auga daļu) vai, piemēram, kaķīti, suni, vilku vai meža cūku, kam atšķirībā no burkāna ir nervi un smadzenes, kuri spēj just, domāt, priecāties, baudīt un pārdzīvot.
Par tiem burkāniem es kādreiz dusmojos uz saviem kolēģiem - bioloģijas skolotājiem, kuri tik slikti mācījuši medniekus skolā, līdz sapratu, ka tā nav viņu vaina. Medniekiem šāda “aizmiršana” ir savas psihes aizsardzība, no vienas puses, un izmisīga vēlēšanās saglabāt savas tiesības nodarboties ar iemīļoto hobiju, kurš daudziem kļuvis par atkarību, no otras.
Esot nepareizi teikt, ka medībās dzīvniekus šaujot. Pareizi esot jāsaka, ka dzīvnieks tiek nomedīts, bet kā tas maina faktu, ka, dzīvnieku nomedījot, mēs to nogalinām?
Es vienmēr esmu atkārtojis, ka medības ir nepieciešamas kā dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas instruments, bet ne visas populācijas ir jāapsaimnieko. Dzīvnieku nogalināšanai jābūt pamatotai. Tos nedrīkst „apsaimniekot” tikai tāpēc, ka ļoti gribas nogalināt.
Pārpublicēts no Twitter
Attēlā - Ventspils pilsētas izpilddirektors Aldis Ābele (ZZS).
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
