Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ir fiktīvs, represiju akts! Šis likumprojekts, mūsuprāt, ir veidots ar mērķi iznīcināt denacionalizēto māju īrnieku statusu – vai viņi maksā īri “par visu banku”, vai tiek padzīti uz ielas. Ar klaji fiktīviem, izdomātiem ieganstiem tiek vilkts cauri šis likumprojekts, līdzīgi kā Kopdzīves likumā uz neloģiska un viltīga pamatojuma tika vilkta cauri viendzimuma laulību reģistrācija. Visas tiesības, kas vēl saglabājās likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8., 13., 40. pantā un citos, tiek demonstratīvi atņemtas. Lasiet Ekonomikas ministrijas tēzes likumprojektam un mūsu atbildes.

Ekonomikas ministrija (EM). "Šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē Augstākās Padomes 1993. gadā pieņemtais likums „Par dzīvojamo telpu īri”. Kopš šā likuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk kā 25 gadi, līdz ar to tas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai.”

ATBILDE. Nav taisnība, likums ir grozīts un modernizēts (“bojāts”) par labu namīpašniekiem 14 reizes!

EM. "Kā galvenās šobrīd esošās problēmas jāmin, ka izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī nesamērīgi ilgstošs strīdu risināšanas process.

Tas savukārt ir radījis situāciju, ka netiek būvētas dzīvojamās mājas ar mērķi tās izīrēt, bet tie dzīvokļi, kas tiek izīrēti, īrniekiem tiek piedāvāti par neatbilstoši augstu cenu, īsiem īres līguma termiņiem, bieži vien pat nenoslēdzot rakstveida līgumu.

Ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību un īres namu būvniecību Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”.”

ATBILDE. Tas ir klajš izdomājums, ka ir riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem. Kā tas iespējams, ja likumīgi noslēgts īres līgums? Un kā īrnieks var tikt ielaists dzīvoklī, izsniegtas atslēga, ”bieži vien nenoslēdzot rakstveida īres līgumu”? Cits gadījums – ja izīrētājs neslēdz īres līgumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tad gan var rasties problēmas. Bet šis likums tādas attiecības ne par graša tiesu nenovērš. Tāpat pilnīgas aplamības, ka risku dēļ netiek būvētas mājas. Latvijā un citur vēl nav manīts tāds brīnums, ka būvēs dārgas mājas un īres maksa tiks noteikta atbilstoši proletariāta darba algas līmenim! Drīzāk konstatējam citus riskus, ka visās jaunbūvēs ir augstas īres cenas, neatbilstošas Latvijas algām un pensijām, kas ir viens no iemesliem, ka īrnieki kādu laiku īrē dzīvokli, cieš zaudējumus un izlemj - labāk atstāt valsti un aizbraukt projām no nabadzības, pat nereti nesamaksājot kādu parāda daļu.

 Ievērojiet, likumprojekts ir dziļi mānīgs, viltīgs, ar manipulācijām, ka līgums jāslēdz tikai uz noteiktu termiņu. Īrnieks ir pārcēlies uz dzīvi, varbūt sākumā maksā pieticīgāku cenu, iekārtojas darbā, jau pieradis pie šīs vietas un sadzīves un te - nu, īrniek, slēdzam jaunu līgumu, taisi vaļā maciņu vai tu vācies projām.

EM. "Lai samazinātu iespējamos riskus gan īrniekiem, gan izīrētājiem, likumprojekts paredz, ka īres līgumi būs reģistrējami zemesgrāmatā.

Tas ļaus piemērot saistību bezstrīdus izpildi par šādiem jautājumiem:

•     īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt īrēto dzīvojamo telpu;

•     īres maksas parādu;

•     īrnieka pienākumu ATSTĀT īrēto dzīvojamo telpu, ja zemesgrāmatā neierakstīta īres līguma darbības laikā tiek ATSAVINĀTS IZĪRĒTAIS ĪPAŠUMS. Turpretī, ja īres līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, tas būs saistošs jaunajam dzīvojamās telpas īpašniekam.”

ATBILDE. Ar kādiem līdzekļiem likumprojekts teikto cer panākt, ieraudzīt nevar. Toties likums zemesgrāmatas (ZG) nepamatoti pārvērš par parastu tiesu, kurai “Tiesu varas likumā” nav šādu tiesību.

Pirmkārt, zemesgrāmatām tas rada milzīgu slogu un prasa lielus papildu resursus. Otrkārt, tiek radīts precedents tiesiskuma principu graušanai: tiesu spriedīs trīs personas – namīpašnieks, ZG tiesnesis un tiesu izpildītājs. Treškārt, ZG tiesnešiem nav piešķirts vispārējās tiesas procesuālās tiesības izšķirt strīdu, izskatīt prasības pieteikumus, tātad tiek pārkāptas Civilprocesa likuma 1.pantā noteiktās tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā, tajā skaitā piemērot CL 1229. un/vai 2134.pantu un citas noteiktās tiesības, turklāt, kad ir virkne apstākļu, kas pārtrauc īres līguma termiņu, vai kad iestājas tā saucamās „īres tiesiskās attiecības” – viena puse klusē, pieņem maksu, otra puse maksā un daudzi citi apstākli, nejaušības, slimība utt.

Īrnieks, ģimene tiešā veidā tiek deportēta uz ielas uz trīs cilvēku ierosinājuma pamata.

EM. "Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt tiesvedības ilgumu, kas šobrīd var ilgt pat vairākus gadus. Vienlaikus tas ļaus arī IZSKAUST FIKTĪVOS ĪRES LĪGUMUS, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.

 Lai veicinātu īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, likumprojekts paredz vienkāršotu kārtību nostiprinājumu lūgumu iesniegšanai, tostarp paredzot, ka nostiprinājuma lūgums var tikt parakstīts un iesniegts elektroniski. Bez tam likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūdzēji ir atbrīvoti no izmaksām, kas ir saistītas ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu zemesgrāmatā.”

ATBILDE. Tiesvedības ilgumu un fiktīvos līgumus var risināt bez jauna īres likuma, ar atsevišķiem grozījumiem citos likumos. Bet kā EM paredz ar šo likumu atrisināt fiktīvos īres līgumus? Namīpašnieks ar spēka paņēmienu, brutāli izmetīs ģimeni uz ielas ar visām mantām? Faktu izmeklēs zemesgrāmatas tiesnesis? Atbildes nav, tātad atsauce uz fiktīviem līgumiem ir izdomājums. Paliek tās pašas attiecības – uz tiesu vai totalitāras netaisnības, vardarbība pret "fiktīvo" īrnieku?

EM. "Citas būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu ir šādas:

•     Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Īres līguma termiņu nevar pagarināt, bet īres līgumu var noslēgt no jauna.

•     Ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.

•     Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā ir paredzēti noteikumi un kārtība īres maksas paaugstināšanai.”

ATBILDE. Tiek pārkāpts Civillikuma 1229.pants, kas nosaka, ka dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs. Šādas likuma normas, ko paredz likumprojekts, ir prettiesiskas. Un atrodiet šajā EM izdevumā, kur ir īrnieka tiesības apstrīdēt vai iebilst par īres maksu. Viņam paliek “tiesības” pēc principa - negribi, negaršo, paliec neēdis vai kar zobus vadzī.

 EM. "Lai sagatavotos jaunajam likumā ietvertajam regulējumam, likumprojektā ir paredzēts divu gadu pārejas periods, kuram izbeidzoties, īrniekam un izīrētājam būs jānoslēdz jauns īres līgums. Šāds pienākums būs tikai gadījumā, ja īrnieks lieto dzīvojamo telpu, pamatojoties uz īres līgumu, kuru ir noslēdzis iepriekšējais izīrētājs.

Tāpat likumprojekts paredz piecu gadu pārejas periodu, kura laikā visi šobrīd noslēgtie īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā.”

ATBILDE. Likumprojektā ir virkne pretrunu un aplamību. 41.pantā ielikta izcila klauzula – īrnieka īres līgumu tiesnesis automātiski anulē ar lēmumu, ja uz īpašumu pieteicies cits, jauns īpašnieks.

Turklāt visus šos līgumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstīt zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa.

Tā kā šiem likumprojekta pantiem nav atrunas, skaidrojuma, neviens cits pants nav jāpiemēro, ir izpildāms ar minētās „troikas” paņēmienu, kas rada visaptverošus precedentus principa uz taisnīgu tiesu pārkāpumus. Proti, vienā normā noteikts, ka atliek termiņu, otrā - visi līgumi jāieraksta zemesgrāmatā un citur - ja līgums nav zemesgrāmatā vai to neieraksta, vilcina viena no pusēm, tas vairs nav saistošs jaunajam īpašniekam, pārpircējam un rezultāts ir viens un tas pats - atliktie termiņi uz 2 gadiem vai pieciem – nedarbojas. Kam domātas likumā iestrādātās viltības vai nenoteiktības? Galvenais pamats izlikšanai ir jaunā īres maksa, kad beigsies terminētais līgums, maksa, kuru īrnieks nevarēs samaksāt, jo likumā jau iekļauti visi maksājumi par mājas tirgus vērtības atjaunošanu un remontu. Tiesai te nav kur iesprausties, spriest tiesu. Kurp doties denacionalizētās mājas piespiedu īrniekam, kad nokļūst uz ielas? Labākajā gadījumā ekonomiskajā trimda., sliktākajā - … vai pie miskastēm, kur brīvu vietu nav.

* Uz Ekonomikas ministrijas viedokļiem atbildes sagatavojusi Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrība „AUSMA”.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...