Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat vairāk nekā 200 miljoni eiro – šāda ir summa, ko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze Šamir vēlas saņemt no Latvijas valsts par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Krišjāņa Kariņa valdība par notiekošajām sarunām ar ebreju organizāciju pārstāvjiem pagaidām cenšas klusēt.

Aizvadītajā nedēļā ne Valsts kanceleja, ne Ministru prezidenta preses pārstāvji nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, vai kopš Kariņa valdības apstiprināšanas ir notikušas kādas pārrunas vai sarakste ar ebreju organizācijām saistībā ar jautājumu par ebreju organizāciju bijušo īpašumu vērtības kompensēšanu un, ja jā, kāda ir bijusi šī komunikācija, kāds ir tās pašreizējais statuss un kāda ir summa, ko ebreju organizācijas ir minējušas kā vēlamo kompensācijas kopsummu.

Taču Pietiek ir zināms, ka nozīmīgu spiedienu šajā jautājumā izdara smagā stāvoklī nonākusī Rietumu banka, kuras akcionāri cieši saistīti ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un kuri, iespējams, cer uz atgūstamo līdzekļu noguldīšanu šajā kredītiestādē. Padomes vadītājs Arkādijs Suharenko (attēla centtrā) ir arī bankas akcionārs un tās padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Nozīmīgākais redzamais šīs vēlmes pārstāvis valdībā ir partija Attīstībai/Par. Tieši pēc tās vēlmes Kariņa valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumā fiksēto piecu jautājumu vidū, par kuriem var būt atšķirīgs viedoklis, ir ticis iekļauts punkts „holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija”.

Suharenko vadītā organizācija jau iepriekš bija vērsusies Saeimā ar prasību atdot kopumā 275 īpašumus, kas pirms kara it kā esot piederējuši ebreju organizācijām Tiesa, Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa bija izanalizējusi šo Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegto restitūcijas procesā atgūstamo īpašumu sarakstu un secinājusi, ka patiesībā lielākā daļa no tiem piederējuši nevis ebreju organizācijām, bet privātpersonām.

Pagājušā gada februārī Saeima nolēma Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdot piecus īpašumus, kas pirms Otrā pasaules kara bija piederējuši ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Taču ar to ebreju organizācijām un aiz tām stāvošajiem baņķieriem ir bijis par maz.

Biedrības Šamir valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans nesen Latvijas Avīzei ir apliecinājis, ka „naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 200 miljoni eiro”, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni šāda ir summa, ko ebreju organizācijas pieprasa Kariņa valdībai.

Pašā valdībā nostāja šajā jautājumā ir neviennozīmīga. Lai gan projektus par piecu īpašumu atdošanu izskatīšanai iesniegušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) bija apgalvojis, ka līdz ar to „restitūcijas lieta ir pabeigta”, ir skaidrs, ka tas tā nav.

Vispozitīvāk par pilnas prasītās kompensācijas izmaksāšanu vairāku gadu laikā ir noskaņota partija Attīstībai/Par un tās pārstāvji, kuri, kā minēts, šo tēmu speciāli iekļāvuši frakciju sadarbības līgumā. Interesanti, ka partijas priekšvēlēšanu programmā šis jautājums gan nebija pieminēts.

Savukārt praktiski šis jautājums, visticamākais, būs jārisina JKP pārstāvja Jāņa Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...