Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.

Valsts prezidents personificē Latvijas valsti un gan ikdienas lēmumos, gan publiskajā stājā iemieso morāles likumus un Satversmē nostiprinātās vērtības. Bez Valsts prezidenta iesaistes nevar tikt uzsākta valdības veidošana. Valsts prezidents īsteno kontroli pār Saeimas likumdošanas darbu, un Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot. Ārkārtas situācijās Valsts prezidents pārņem valsts vadību. Turklāt Valsts prezidents ir Latvijas armijas virspavēlnieks un Latvijas seja starptautiskajās attiecībās.

Tāpēc par Latvijas Valsts prezidentu var būt tikai tāds cilvēks, kurš pēc pārliecības ir tautas un valsts pusē, kuram ir reāls un vienlaikus tālredzīgs skats uz valsti un pasauli. Esam par tādas personas virzīšanu šim augstajam amatam, kurš bauda sabiedrībā plašu cieņu, par kura stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kura ilgstoši un konsekventi ir devusi ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai.

Uzskatām, ka labākais kandidāts nākamajam Valsts prezidenta amatam ir Egils Levits.

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā un veidošanā. Ar savu darbu viņš ir apliecinājis savu konsekvento nostāju attiecībā uz demokrātiskas, nacionālas un sociāli atbildīgas valsts un tiesiskuma ideāliem. Viņš vienmēr ir aizstāvējis Satversmes pamatprincipus, iestājies par atvērtu, modernu, savu valodu un kultūru cienošu Latvijas valsti Eiropas valstu saimē.

Egils Levits ir Eiropas līmenī pazīstama un cienīta personība. Viņš iemieso saskaņu starp Latvijas kā nacionālas valsts un Eiropas kopējām vērtībām. Mūsu sabiedrība ievēlēja Egilu Levitu par Gada Eiropas cilvēku Latvijā 2018.

Aicinām Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus izvirzīt Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam.

Aicinām Egilu Levitu piekrist kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

* Valdis Ābols – žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors;

Ārija Aile – pedagoģe;

Anita Andrejeva – ārste;

Georgs Andrejevs – bijušais ārlietu ministrs;

Raivis Aršauskis – fizioterapeits;

Aldis Austers – sabiedriskais darbinieks;

Arta Bārzdiņa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja;

Toms Baumanis – LATO valdes priekšsēdētājs;

Gatis Bažbauers – RTU prorektora vietnieks;

Normunds Bergs – uzņēmējs, A/S SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs;

Inga Bērziņa – Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja;

Valdis Bērziņš – “Latviešu fonda” pārstāvis;

Inese Birzniece – 5. un 7. Saeimas deputāte, konsultante;

Pēteris Bolšaitis – profesors;

Aivars Borovkovs – jurists;

Ieva Brante – pilsoniski aktīva juriste;

Daiga Brinkmane – māksliniece;

Mārtiņš Burke-Burkevics – Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājs;

Juris Cālītis – teologs;

Lolita Cauka-Kalna – aktrise;

Lolita Čigāne –12.Saeimas deputāte;

Margarita Dāve – uzņēmēja;

Regīna Deičmane – tēlniece, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja;

Guna Deksne – pediatre;

Ainārs Dimants – Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes profesors;

Zane Dombrovska – aktrise;

Lidija Doroņina-Lasmane – PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece;

Arvīds Dravnieks – Publisko tiesību institūta direktors;

Maira Dzelzkalēja-Burmistre – Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece;

Ingūna Ebela – biedrības “Glābiet bērnus” vadītāja;

Sarmīte Ēlerte – Meierovica biedrības valdes locekle;

Zaiga Gaile – arhitekte;

Māris Gailis – uzņēmējs;

Dzintra Geka – kinorežisore;

Romualds Gerulis-Bergmanis – students;

Andris Gobiņš – sabiedriskais darbinieks;

Franks Gordons – publicists;

Ēriks Graudiņš – students;

Žanete Grende – fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja;

Uģis Gruntmanis – ārsts;

Alvis Hermanis – režisors;

Nora Ikstena –rakstniece;

Agnese Irbe – filoloģe;

Jānis Irbe – IT risinājumu arhitekts;

Dainis Īvāns – Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs;

Juris Jansons – tiesībsargs;

Vadims Jerošenko – uzņēmējs;

Ilze Jurkāne – finanšu konsultante;

Viesturs Kairišs – režisors;

Dainis Kalns – ķirurgs, Siguldas operas svētku veidotājs;

Baiba Kangare – profesore;

Mārtiņš Kaprāns – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks;

Toms Ķencis – filozofs;

Mārtiņš Ķibilds – žurnālists;

Elita Kļaviņa – aktrise;

Filips Kļaviņš – advokāts;

Ināra Kolmane – filmu režisore, producente;

Ligita Kovtuna – žurnāliste, grāmatu izdevēja;

Jānis Krastiņš – RTU arhitektūras profesors;

Iveta Krēvica – tiesnese;

Dainis Krieviņš – ārsts;

Inga Krigena-Jurkāne – tiesnese;

Andris Kronbergs – arhitekts;

Veronika Krūmiņa – juriste;

Rolands Lappuķe – diplomāts, konsultants;

Ilmārs Latkovskis – 11. un 12. Saeimas deputāts;

Dace Lediņa – arhitekte;

Pēteris Lediņš – programmētājs;

Lauris Liepa – advokāts;

Valdis Liepiņš – 11. Saeimas deputāts;

Meldra Lūse – masiere;

Sandra Matrevica – uzņēmēja;

Māris Matrevics – Jelgavas Tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs;

Ingrīda Meierovica – sabiedriskā darbiniece;

Aija Melle – Rīgas Juglas vidusskolas direktore;

Andrejs Mežmalis – atvaļināts flotes admirālis;

Ilmārs Mežs – demogrāfs;

Baiba Mikāla – uzņēmēja, Kuldīgas novada Domes deputāte;

Uldis Neiburgs – vēstures doktors, LU Vēstures institūta vadošais pētnieks;

Lelde Neimane – vēsturniece;

Valters Nollendorfs – Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs;

Agija Ozoliņa-Kozlovska – Operetes teātra vadītāja;

Ruta Pazdere – Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja;

Edvīns Raups – dzejnieks, pedagogs;

Romualds Ražuks – 11. un 12. Saeimas deputāts;

Ilga Reizniece – mūziķe, folkloras pedagoģe;

Arnis Šablovskis – publicists;

Dace Selecka – notāre;

Inna Semjonova – uzņēmēja;

Boriss Semjonovs – uzņēmējs;

Jānis Siliņš – Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs;

Dāvis Sīmanis – kinorežisors;

Māris Simanovičs – uzņēmējs, Eco Baltia valdes priekšsēdētājs;

Maija Sinka – arhitekte;

Druvis Skulte – bijušais valdības ministrs;

Raimonds Slaidiņš – advokāts;

Tatjana Slobodčikova – filologs;

Laima Slava – mākslas zinātniece;

Māris Šlokenbergs – SSE Rīga prorektors, emeritus;

Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents;

Una Spēlmane-Baumane – Konrāda Adenauera fonda Latvijas biroja vadītāja;

Inna Šteinbuka – LU profesore;

Ieva Struka – Latvijas Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja;

Kristīne Tjarve – komunikācijas profesionāle;

Andris Tomašūns – vēsturnieks;

Ieva Treija – uzņēmēja;

Armands Tripāns – TV režisors, sporta žurnālists;

Pēteris Vasks – komponists;

Edgars Vērpe – Valsts kultūrkapitāla fonda direktors;

Līga Vēvere – medmāsa;

Anna Viduleja – kinorežisore;

Andris Vilks – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors;

Vilis Vītols – mecenāts;

Andrejs Žagars – režisors;

Māra Zālīte – rakstniece;

Vija Zariņa – māksliniece, pedagoģe;

Kaspars Zariņš – mākslinieks, pedagogs;

Kaspars Zellis – vēsturnieks;

Anna Žīgure – rakstniece;

Daiga Zirnīte – pedagoģe.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...