Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana
Skats no malas27.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar visu tās sakarā rīkoto pasākumu kopumu ir Valsts prezidenta rīcība publisko tiesību jomā. Pieņemot, ka inaugurācijas sakarā rīkotais saviesīgais sarīkojums ir daļa no Valsts prezidenta institūta tradīcijas, jāpieņem, ka Valsts prezidents bauda noteiktu rīcības brīvību, ko no vienas puses ierobežo tradīcija, bet no otras puses - ar rīcības brīvības izmantošanu publiskajās tiesības saistītie vispārējie tiesību principi, to starpā arī tiesiskuma, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un atklātības principi.
Izlaidīsim saviesīgā sarīkojuma tradīcijas aspektus. Nevēlos atņemt Valsts prezidenta padomniekam Dr. iur. Jānim Plepam "maizīti", ko sakarā ar Latvijas Universitātes Satversmes sapulces vēlēšanu organizēšanas procesu, iespējams, būs daudz grūtāk nopelnīt, iztiekot ar nieka 43 455.29 EUR Valsts prezidenta kancelejā bez Latvijas Universitātes atalgojuma 15 844.71 EUR apmērā. Galu galā, vai tad latvieši nevar uzrakstīt ko līdzīgu 2012. gada Džima Bendeta grāmata "Democracy's Big Day: The Inauguration of Our President, 1789–2013".
Vispārējos tiesību principus gan var apskatīties, lai arī jārēķinās ar risku, ka nepilnas kvalifikācijas juristam augstā amatā atkal varētu parādīties slimīga tieksme uz citu atreferēšanu, smalki noklusējot atreferētā avotu.
Tiesiskuma princips paredz, ka rīcības brīvības izmantošanā jāievēro tiesības - rakstītas un nerakstīts. Latvijas Republikas Satversmes ievads, kura idejiskais autors ir Egils Levits, bet izpildītājmāksliniece Ilma Čepāne (dzimusi Kundziņa), paredz, cita starpā: "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.”
Tas nozīmē, ka rīcības brīvībai jāatspoguļo sekošana Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam. Ja uz inaugurācijas balli aicina personas, kas neatzīst okupācijas faktu, kas noliedz pretošanos un brīvības atgūšanu, kas atsakās godināt brīvības cīnītājus, kas piemin okupācijas īstenotājus kā varoņus un tātad atbilstīgi nepiemin svešo varu upurus, kas nenosoda totalitārismu un totalitārisma noziegumus, tā jāuzskata par rīcības brīvības īstenošanu pretēji tiesiskuma principam.
Tas vien, ka kāds bauda vēlēšanu tiesības, neatceļ pienākumu sekot Latvijas Republikas Satversmei, tāpēc Eiropas Parlamenta deputāta aicināšana uz inaugurācijas saviesīgo sarīkojumu, neievērojot rīcību, kas neatbilst Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana.
Latvijas Republikas Satversmes ievadā cita starpā teikts arī: "Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības."
Ja kāda persona ar savu politisko darbību ir apkarojusi demokratizācijas procesus Latvijā un izmantojusi valsts varu personiska labuma gūšanai, turpinot gūt labumu arī pēc tam, kad formāli nepilda valsts amatu, tā ir rīkojusies pretēji Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām tiesību normām.
Šādu personu aicināšana uz inaugurācijas saviesīgo daļu, atrunājoties kā nodevu savulaik attiecīgās personas ieņemtajam amatam, vērtējama kā konstitūcijai neatbilstoša. Turklāt, ievērojot to, ka uz inaugurācijas saviesīgo daļu aicināti gan Satversmes tiesas tieneši (bijušie un esošie), gan arī personas, kas aicināja un rīkojās, lai likvidētu Satversmes tiesu, liecina arī par tādu politisku nekompetenci, kas Valsts prezidentam ir nepiedodama.
Tā varētu vēl ilgi turpināt, tāpēc pievērsīsimies pie tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības.
Lai varētu atsaukties uz konstitucionālu tradīciju inaugurācijas saviesīgu pasākumu rīkošanā, ir jāveic darbības, kas pierāda, ka konstitucionālo tradīciju ievēro, un kas nodrošina, ka šo tradīciju ievēros arī nākotnes Valsts prezidenti. Šim nolūkam jābūt vismaz principu līmenī skaidrība konstitucionālās tradīcijas aprisēm, tātad arī par aicinātajiem.
Tiesiskā noteiktība, kā arī tiesiskā paļāvība pieprasa, lai Valsts prezidents varētu ticami atbildēt uz jautājumu: "Kāpēc ne es?" Turklāt, lai izvairītos no situācijas, ka valsts amatpersonu, piemēram, tiesnesi tur aizdomās par "favorītismu", tiesneša gadījumā - par nostāšanos Valsts prezidenta kancelejas pusē bez objektīva pamata -, jābūt pārliecībai, ka ielūgums būtu saņemts neatkarīgi no Valsts prezidenta gribas.
Savukārt privātpersonu "izlasē" jābūt pārliecībai, ka Valsts prezidenta inaugurācijas saviesīgā sarīkojuma apmeklējums nav saistāms ar tirgošanās ar ietekmi. Tātad arī šajā ziņā jābūt Valsts prezidenta gribu ierobežojošiem aspektiem, kas padara viņa izvēli iepriekš paredzamu. Ja Dziesmusvētku biļetes aicina sadalīt ar izlozes palīdzību, varbūt arī privātpersonu izlasi var šādi veidot, izmantojot par pamatu sarakstus no Valsts prezidenta, Ministru kabineta apbalvotām personām, olimpiāžu uzvarētājiem, Latvijas un pasaules čempioniem, pasaules prestižo balvu saņēmējiem dažādās jomas. Ja nepieciešams, var izveidot pat sarakstu ar "influenceriem" un tad vilkt lozi, bet tad arī, lūdzu, velciet lozi no visiem iespējamajiem variantiem.
Atklātības princips rīcības brīvības īstenošanā ir svarīgs, lai pārliecinātu sabiedrību par to, ka Valsts prezidenta rīcība ir tiesiska, un lai šādā veidā nostiprinātu konstitucionālās tradīcijas ievērošanu un radītu pamatu pilnveidei.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
