Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau ilgāk nekā divus gadus Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, ikdienā dēvēta vienkārši par Ekonomikas policiju, „marinē” Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm jau 2015. gada sākumā nosūtīto Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) slēdzienu par iespējamu krāpniecību, kuras iedvesmotājs bijis kādreizējais Latvijas eiroparlamentārietis Aleksandrs Mirskis un kuras rezultātā Eiropas Parlamentam nodarīti vairāk nekā 204 tūkstošu eiro lieli zaudējumi. Izmeklētāja pašreizējais slēdziens pēc būtības ir – viņam neesot ticības OLAF detalizēti aprakstītajiem faktiem.

OLAF slēdziens: iedvesmotājs - Mirskis

Ziņojumā, ar kuru OLAF 2015. gadā vērsās pie Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca, birojs A. Mirska un viņa tolaik akreditētās palīdzes Anitas Laizānes ilgākā laika posmā (2009. – 2012.) veiktās „finanšu nekārtībās” bija nepārprotami konstatējis „interešu konfliktus un konkursa procesu neievērošanu virknē iepirkumu par kopējo aprēķināto apjomu – 204 831,88 eiro”.

Turklāt ziņojumā saistībā ar šī ikvienam eiroparlamentārietim atvēlētā „personiskā” budžeta tērēšanu bija īpaši norādīts: „No iegūtajiem faktiem šķiet acīmredzams, ka persona, kas ir bijusi uzskaitīto nekārtību un iespējamās veiktās krāpniecības iedvesmotāja, ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.”

No ziņojuma, kura teksts ir Pietiek rīcībā, redzams, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir ne tikai rekomendējis, ka „Eiropas Parlamentam vajadzētu veikt šādu darbību: veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu 204 831,88 eiro atgūšanu”, bet arī šo dokumentu 2015. gada sākumā nosūtījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Saistīti uzņēmumi, augstākas cenas

Dokuments rāda, ka OLAF izmeklētāji ir paveikuši ievērojamu darbu, izsekojot, kā Eiropas Parlamenta finanšu līdzekļus – jau minētos vairāk nekā 204 tūkstošus eiro – „iespējamās krāpniecības iedvesmotājs” ir virzījis uz uzņēmumiem, kas bijuši saistīti ar viņu pašu vai viņam tuvām personām.

„Faktiskie apstākļi liecina, ka rēķinus izstādīja un naudas līdzekļus saņēma ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski tieši vai pastarpināti saistītie uzņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka rēķinos norādītie pakalpojumi faktiski nekad netika saņemti.

Turklāt minētais fakts norāda arī uz to, ka pakalpojumu, ja tādi jebkad tika sniegti, cena ir būtiski augstāka nekā šo pakalpojumu cena tā brīža tirgū,” iespējamās krāpniecības būtību Pietiek skaidro zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura šajā lietā pārstāv Eiropas Parlamentu.

Primitīvas „paslēpes”

OLAF ziņojumā ir minēta vesela virkne šādu ar A. Mirski tieši vai netieši saistītu uzņēmumu, kuri ar „iespējamā krāpniecības iedvesmotāja” palīdzību ir saņēmuši no Eiropas Parlamenta līdzekļiem iespaidīgas summas.

Šo uzņēmumu vidū ir SIA T.E.A.M., kuras īpašnieku vai amatpersonu vidū ir bijis gan pats A. Mirskis, gan viņa māte Esfira Mirska, gan bijusī sieva Natālija Mirska, gan viņa Eiropas Parlamenta palīdze A. Laizāne, kā arī cieši saistītie uzņēmumi Autoradio Rēzekne, Autoradio Latgalē un Autoradio Riga-Novoe Radio.

Tāpat no Eiropas Parlamenta līdzekļiem ir barojušies tādi uzņēmumi kā SIA Radio NR (īpašniece un valdes locekle bijusi A. Laizāne), pilnsabiedrība Latgales būvprojekts (saistīta gan ar A. Laizāni, gan ar N. Mirsku), SIA Rhino Group (īpašnieks un valdes loceklis – cits A. Mirska bijušais palīgs Jevgeņijs Griškevičs) u.c.

Kā izriet no OLAF dokumenta, reizēm tikuši veikti arī diezgan nemākulīgi slēpšanās mēģinājumi: piemēram, par SIA Autoradio Daugavpils īpašnieku 2010. gada vasarā kļuvis Igaunijā reģistrētais uzņēmums Radio N. Taču, pēc Eiropas Parlamenta rīcībā esošās informācijas, minētā uzņēmuma oficiālā pārstāve ir bijusi A. Laizāne.

Turklāt, ka rāda Lursoft dati, līdz pat 2016.gada pavasarim uzņēmumam bijušas reģistrētas trīs komercķīlas par labu A. Mirskim un viena komercķīla par labu E. Mirskai, faktiski liecinot par reālu A. Mirska kontroli pār uzņēmumu.

Iemīļotā rēķina summa – nepilni 14 tūkstoši

Summas, ko saņēmuši ar bijušo eiroparlamentārieti saistītie uzņēmumi, ir bijušas pietiekami lielas, taču nav pārsniegušas 14 tūkstošu eiro robežu, turklāt izmantoto uzņēmumu skaits ir bijis ievērojams, līdz ar to ilgāku laiku neradot Eiropas Parlamenta kontrolējošo iestāžu aizdomas.

Kā minēts OLAF ziņojumā, vismaz četrus rēķinus Eiropas Parlamentam piestādījusi jau pieminētā SIA T.E.A.M. 2010. gada maijā un jūnijā tā piestādījusi kopā trīs rēķinus par 4021, 1340 un 7304 eiro, savukārt gadu vēlāk, 2011. gada jūnijā – rēķinu jau par 13 688 eiro.

Arī vairāki citi ar A. Mirski saistītie uzņēmumi Eiropas Parlamentam piestādījuši ļoti līdzīgu apmēru rēķinus, kuros summas ir bijušas nedaudz zem 14 tūkstošiem eiro: pilnsabiedrība Latgales būvprojekts rēķinu par 13 538 eiro izstādījusi 2010. gada 8. martā, bet jau dienu vēlāk rēķinu par 13 689 eiro piestādījusi SIA Rhino Group.

Vēl vienu gandrīz tādu pašu, tikai par 11 eiro lielāku rēķinu Rhino Group Eiropas Parlamentam piestādījusi gadu vēlāk, 2011. gada 1. martā, savukārt trešais rēķins par 13 784 eiro piestādīts vēl pēc gada, 2012. gada 8. februārī.

Arī SIA Radio NR 2011. gada 6. maijā piestādījusi Eiropas Parlamentam rēķinu par kopējo summu - 13 797 eiro, un tā šis saistīto uzņēmumu uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Kriminālprocesu „marinē” jau divus gadus

Nevar teikt, ka, saņemot OLAF ziņojumu, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes nebūtu reaģējušas vispār. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai dokuments to rīcībā nonāca 2015. gada februāra beigās, tika sākts kriminālprocess, un tā paša gada 23. novembrī tika noteikta kriminālprocesa kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – krāpšana lielā apmērā.

Dienai zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas „iespējami prettiesiskas darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veiktiem darījumiem ar Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, kā rezultātā, iespējams, no Eiropas Savienības naudas līdzekļiem nepamatoti tika apmaksāti kā pamatotie izdevumi deklarēti izdevumi”.

Procesa virzītājs ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) 2. nodaļas galvenais inspektors Andrejs Semizarovs – spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, viens no trūcīgākajiem un vientuļākajiem tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem visā Latvijā.

Taču izrādās, ka vairāk nekā divu gadu laikā šī izmeklētāja pārraudzībā kriminālprocess, neraugoties uz Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm faktiski „uz paplātes” pasniegto OLAF ziņojumu un tajā minētajiem faktiem, tiek „marinēts” un būtiski uz priekšu nav pavirzījies.

Kāds kaitējums? Kam kaitējums?

Pat vairāk – šā gada 7. jūnijā A. Semizarovs ir noraidījis Eiropas Parlamenta pārstāves pieteikumu šī kriminālprocesa ietvaros atzīt šo Eiropas struktūru par cietušo.

Saskaņā ar izmeklētāja rakstiski pausto viedokli vairāk nekā divus gadus ilgās izmeklēšanas rezultātā pašlaik esot tāda „pirmstiesas izmeklēšanas stādīja” (saglabāta oriģinālrakstība), kurā „nav iegūti objektīvi pierādījumi, kas apstiprinātu informācijā OF Nr.OF/2012/1201/A1 [OLAF ziņojums] sniegtās ziņas”.

Līdz ar to Ekonomikas policijas izmeklētājs uzskatot, ka neesot iegūti arī objektīvi pierādījumi, kas viņam liktu ticēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai secinājumiem un tam, ka izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma rezultātā Eiropas Parlamentam tiešām būtu nodarīts OLAF aprēķinātais kaitējums vairāk nekā 204 tūkstošu eiro apmērā.

Pašlaik Eiropas Parlamenta oficiālā pārstāve šī kriminālprocesa ietvaros J. Kvjatkovska Ekonomikas policijas izmeklētāja lēmumu ir pārsūdzējusi prokuratūrā.

Eiropas Parlamenta amatpersonas neizpratnē

Norādot uz kriminālprocesa datu konfidencialitāti, advokāte precīzo pārsūdzības tekstu neatklāj, taču Pietiek min – ir patiesi pārsteidzoši, ka vairāk nekā divu gadu laikā kopš kriminālprocesa uzsākšanas izmeklēšanai ir izdevies neiegūt apstiprinājumu OLAF ziņojumā norādītajiem faktiem.

OLAF ziņojums jau tā satur lielāko daļu pierādījumu, kurus vispār ir iespējams un nepieciešams iegūt, - detalizētu faktu analīzi un ziņas par uzņēmumiem, to dibinātājiem un amatpersonām, ziņas par rēķiniem, to apmaksu un naudas līdzekļu kustību,” situāciju skaidro J. Kvjatkovska.

Šādā situācijā viņas pārstāvētā Eiropas Parlamenta amatpersonas esot patiesā neizpratnē par to, kādas tad vispār procesuālās un izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros Latvijā ir tikušas veiktas divu gadu laikā, ja tādas vispār tikušas veiktas.

„Eiropas Parlamenta ieskatā, ja kriminālprocesa virzītājs būtu vismaz izlasījis OLAF ziņojumu un iepazinies ar tam pievienotajiem dokumentiem, tad viņam nerastos šaubas nedz par Aleksandra Mirska un citu ziņojumā norādīto personu saistību ar konkrēto kriminālprocesu, nedz arī par to, ka Eiropas Parlamentam kriminālprocesā izmeklējamā noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi,” norāda J. Kvjatkovska.

Mirskis un policija klusē

Pats A. Mirskis aizvadītajā nedēļā neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne uz īsziņu, kurā tika izklāstīta situācija un lūgts viņa komentārs. Arī Valsts policija saistībā ar kriminālprocesu un tā iespējamo „marinēšanu” bija tikpat nerunīga.

Ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska nevēlējās sniegt nekādus komentārus arī saistībā ar izmeklētāja lēmumu – neuzskatīt Eiropas krāpnieku apkarotāju ziņojumu par vērā ņemamiem faktiem un neatzīt Eiropas Parlamentu par cietušo no līdzekļu izkrāpšanas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...