Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju vai ka es censtos tās slēpt. Gluži otrādi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiķu viedokļa pat margināls, un savu pozīciju mēdzu publiskot skaļi un neiecietīgi.

Bet šoreiz, visas pasaules un it īpaši eiroprogresīvo spēku uzvaras pavasarī akcentēšu skaidri redzamu līniju šo faktu pasniegšanā, pilnīgi neatkarīgi no pašas politikas. Manuprāt, tas būs noderīgi līdz pat rudenim, jo bezgalīgi objektīvas sajūsmas pilnas relācijas par slavas vainagotu ceļu no uzvaras uz uzvaru būs visu gadu, ikurāt kā brežņevlaiku partijas kongresu gaidās.

Eiropas vēlēšanu sarakstā šogad ir minēta 21, dažas no tām jau garām un mūsu dzīvē aumež nejūtamas (kā Lihtenšteinas vispārējās vai Vācijas prezidenta), citas tiešām neizbēgami nozīmīgas kā Francijas prezidenta vēlēšanu divas kārtas ar finišu 7. maijā, mazāk dzirdētās franču parlamenta vēlēšanas, kas sekos mēnesi pēc tam, ar, iespējams, nopietnākām sekām nekā izdaudzinātās Vācijas Bundestāga vēlēšanas 24. septembrī. Pa to burzmu būs arī virkne parlamentu un pašvaldību vēlēšanu, kas iepriekšminēto uzturētajā ažiotāžā paies tikpat kā nemanītas.

Aicinu vēsu prātu palūkot, kas tāds ir nolēcies, ka Nīderlandes parlamenta vēlēšanu rezultāti tiek pasniegti kā visu gaismas spēku monumentāla uzvara, gandrīz vai kā Prohorovkas tanku kauja staļiniskās vēstures bilžu grāmatā. Lielākie pērnā gada blīkšķi bija brexit referendums, kurā ar nelielu pārsvaru uzvarēja eirointegrācijas pretinieki, un Trampa sensacionālā uzvara ASV. Šīm eirorastu un liberāļu sakāvēm ir šķietami atšķirīgi iemesli, par ko drusku vēlāk. Tomēr svarīgākais notikums šīgada saprašanas nozīmē risinājās visā pērnā gada garumā, un tā reālie fakti tika pilnīgi ignorēti.

Tā bija Austrijas prezidenta vēlēšanu sāga, kas sākās jau pavasarī un attīstījās visu gadu līdz pat decembrim, beidzoties ar nu jau ierasto gaismas spēku uzvaras raportu. Skaitļi pa tam vidam rādīja ārkārtīgi zīmīgu ainu. Vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu, proti, pusotra miljona no nepilniem 4,3 miljoniem derīgo ieguva Austrijas Brīvības partijas kandidāts, medijos godāts par labējo populistu, antiviskautko un tikpat kā par sātana izdzimumu. Pilnībā pazuda fakts, ka Austrijas abu dominējošo, visu pēckara periodu valdošo partiju kandidāti netika ne otrajā, ne pat trešajā vietā. Aiz Hofera palika divi neatkarīgie kandidāti, bet valdošās elites reprezentanti, abi bijušo valdību ministri katrs savāca mazāk par trešdaļu no 1. kārtas uzvarētāja balsu skaita.

Ārpus mūsu tēmas lai paliek vēlēšanu otrās kārtas peripetijas, kurās galu galā uzvarēja Hofera pretinieks van der Bellens. To arī raportēja labākajās gebelsiski brežņeviskajās tradīcijās. Kaut arī jau pēc pirmās kārtas, 2016. gada aprīlī bija skaidrs pavisam kas cits, proti, ka valdošā pareizā, nepopulistiskā, atbildīgā utt. politika ir pilnībā zaudējusi elektorāta uzticību, ir beigta un pagalam. Tā vispār bija kļuvusi nesvarīga. Vēlēšanu cīņa bija starp diviem margināļiem – krasi labēju politiķi, ko apkaroja visi mediji, un zaļu proeiropeisku frīku bez formālas partijas piederības, kurš arī uzvarēja visai eirošļurai par laimi un patikšanu, uzvara, urā!

Valdošās elites nenovērtēts aspekts izrādījās brexita milzu pārsteiguma pamatā. Palikšanas kampaņa balstījās lielākoties racionālā argumentācijā: cik labi mums ir tai ES un kā mūsu ekonomika un katrs no mums zaudēs materiālās labklājības nozīmē, ja mēs spersim pašnāvniecisko izstāšanās soli. Pie reizes pabaidot ar britu ekonomikas sabrukumu nākošajā nedēļā pēc balsojuma.

Bet britu vēlētāju vairākums lika pirmā vietā vērtības, nevis ērtības: lai ko tas maksātu GDP procentos un ārējās tirdzniecības bilances skaitļos, mēs gribam atpakaļ savu valsti. Lemt pašiem, nevis izpildīt visādus junkersismus.

Par palikšanu aģitēja ne tikai valdošie konservatori, bet arī opozīcijas leiboristi un galvenie eirooptimisti liberāļi. Tātad visi. Visi vērā ņemamie politiskie spēki bija pret izstāšanos, un tie zaudēja. Šeit nav runa par pāris procentu punktiem vienā vai otrā pusē, visa valdošā elite bija vienā pusē, zaudētāju pusē.

Līdz ar to saprotama stratēģiskā nozīme ASV prezidenta vēlēšanām, kurās faktiski bija tas pats spēku sadalījums: visa valdošā elite pret izlēcēju Trampu. Par viņa sabiedriski politiskās komunikācijas shēmu esmu rakstījis iepriekš, te svarīgākais ir kas cits, proti, valdošā elite, neraugoties uz neredzētu mēdiju angažētību un milzīgu finanšu pārsvaru, zaudēja. Uzvarēja vienkāršs, varbūt pat primitīvs lozungs, lielā mērā breksitisks: mēs gribam savu valsti atpakaļ, mūsu valsts pirmā, pārējie pēc tam.

Savelkot kopā Austrijas, Lielbritānijas un ASV pēckara valdošo spēku sakāvi, kļūst skaidrāks, ka eirorastisko mediju histērija katru nākošo vēlēšanu sakarā rodas no viņu dzīvnieciskām nāves bailēm. Aiz Francijas prezidenta kandidāta ģimenes locekļu blēdībiņu skandāla atkal pazūd saturiski svarīgākais: prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzīgi kā Austrijā pērn netiks ne valdošie sociālisti, ne visu pēckara periodu ietekmīgie labējie. Sacensība atkal būs starp galējo ekstrēmistisko utt. Francijas Nacionālo fronti un neatkarīgo kreiso kandidātu. Elite ir ceļā uz mēslaini. Daiļa un politkorekta runāšana jau ir zaudējusi. Sacensībā paliek daudz vienkāršāki argumenti.

Uz visa šī fona ir daudz vieglāk saprast ārprātsajūsmīgo Nīderlandes vēlēšanu rezultātu sagaidīšanu medijos. Katrs var saukt par uzvaru, ko vien vēlas, bet ir fakti, nesarežģīti un skaidri skaitļi. Vēlēšanās valdošās partijas (“uzvarētājas”) zaudēja, jā, jā, es nepārrakstījos, zaudēja 37 deputātu vietas (tur parlamentā kopā ir 150 deputātu), 8 zaudēja vēlēšanu “uzvarētāji”, Marka Rutes labējie, bet 29 – valdību veidojošie kreisie, kas uzsāk ceļu uz to pašu izgāztuvi, kurp devušies jau iepriekšaprakstītie valdošie. Viss kā jau apcerētajā pjaķiļetku terminoloģijā: ja divi seti pakāsti, tad trešais ir izšķirošais. ”Rešajuščij!”

Vēlēšanu “zaudētāji” vietu skaitu palielināja, galēji labējie par 5 vietām, kreisi zaļie frīki – par 10. Tā pati aina, kas iepriekš: elites izvirst un sprāgst nost, populisti un frīki pieņemas spēkā.

Tā kā šis raksts, kā jau solīts, nav par politiku, bet par to, ko mums stāsta un ko mēs klausāmies, tad piefiksēšu šeit dažus apolitiskus secinājumus.

Par pareizu rezultātu gaidu formēšanu. Tas, kas kontinentālās Eiropas elitēm tiešām spoži izdevās, ir Austrijas un Nīderlandes tradicionālo sociāldemokrātisko un labēji–konservatīvo spēku sagrāves pasniegšana kā visu gaismas spēku uzvaru. Respect! Shēma jau sen pazīstama no anekdotes par Novosibirskas dzemdību namu sazvanījušo jauno tēti: „Sieva dzemdēja? Es uztraucos, viņa pēdējos mēnešos murgoja, ka dzemdēs divgalvainu nēģeri! Vai viss labi? Nav? Melnādains?! Ar divām galvām? Ar vienu tikai! Nu, paldies mīļam Dieviņam!” Uzvara, citiem vārdiem sakot.

Par pašpārliecinātību. Gan britu, gan amerikāņu elites uzskatīja par pietiekošu to, kas ir viņu rīcībā: loģiski argumenti un establišmenta pilnīgs atbalsts. Izrādās, tas negarantē rezultātu. Amerikāņu gadījumā ļoti grodi iezīmējās klasisko masu mediju nespēja pārraut tās jaunās ietekmes ķēdes, kas veidojas sociālo platformu laikmetā. Briti savukārt nobalsoja par tādu kā nepieklājīgu un politnekorektu, aizliegtu saukli: pietiek mums to poļu (kas nozīmē arī leišu, latviešu, Baltijas krievu utt.), pietiek! Mēs gribam būt angļi un dzīvot Anglijā! Kas lielā mērā ir tas pats trampiskais “America first!”.

Par vienkāršību. Trampa kampaņas sakarā par to jau runāts daudz, te būtu vietā piezīmēt, ka Nīderlandes “uzvarētājs” Marks Rute, aptauju draudīgo skaitļu ietekmēts, ievērojami mainīja savu komunikāciju uz vienkāršāku un pat agresīvāku, ko jau pirms laiciņa pamanīja nopietnākie ES politikas komentētāji. Īsi pirms vēlēšanām pat noriskēja – sarīkoja ālēšanos ar Turcijas ministru pabakstīšanu un, kā izrādījās, izspruka ar mazu vinnestu. Gan jau “uzvarētāja” ņemšanās ar valdības sastutēšanu, kas varētu ievilkties krietnu pusgadu, paliks citu notikumu ēnā.

Par mums un ES. Lai kā mēs justu līdzi vieniem vai protestētu pret citiem, Latvijas vēlētāju ietekme uz procesiem ES ir margināla. Blēņām par “pavisam cita veida savienību” netic pat to trubadūri. Ja padomijā mēs bijām apmēram viens procents pēc ikkatra parametra un uz mums skatījās kā uz eiropeiskāko daļu, tad ES mēs esam zem pusprocenta, milzu raiba kolhoza tāla, auksta austrumu nomale. Būsim mierīgi un gudri. Mūsu izdzīvošana ir iespēju izmantošanā, ne ideoloģizētā eksaltācijā. Sekosim faktiem. Mediji ir ērta un derīga lieta, šamie ne jau visu paši safabricē. Bet ir ziņu virsraksti, ir pašas ziņas, un tad vēl ir fakti, kas ar iepriekšējo ne vienmēr ir dižos draugos. Tas, ka krietna pusgadsimta iedibinātā kārtība mainās un iepriekšējie valdītāji, paši savas tukšdiršanas nosmacēti, liek nost karotes pie daudziem galdiem un silēm, vēl nenozīmē pasaules galu. Jebkā beigas ir kaut kā cita sākums.

Pārpublicēts no benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...