Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Smaka (literārs pseidonīms)
05.07.2015.
Komentāri (31)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko tas nozīmē Latvijas izdzīvošanas cerībām.

Vakar Grieķijā notika referendums, kur bija jāizdara izvēle starp noliegumu (NĒ) līdzšinējai eksteritoriālās varas uzurpētajai ārvaldībai kapitālistisko bonzu interesēs vai jāsniedz mazohistiskais atbalsts (JĀ) pilnībā sevi diskreditējušajai neoliberālajai nožņaugšanas politikai.

Taču jāņem arī vērā, ka atsevišķās īpaši svarīgās jomās, kā banku depozītu apdrošināšana, nevienā gadījumā nav risinājuma. Referenduma dalībnieku vairākums nobalsoja JĀ, taču jebkurš referenduma iznākums būtu nozīmējis Eiropas Savienības likumdošanas abrogāciju: gan Eiropas Centrālās bankas kā finansiālās stabilitātes garanta anulāciju, gan LESD anulāciju sadaļā par Eirozonas integritāti, gan depozītu garantijas praktisko neesamību un veselu virkni lielāku un mazāku likumdošanas subversijas gadījumu.

Vispār ir jāstāda jautājums, kāda ir ES likumdošanas būtība pēc šī referenduma, ja tās darbības raksturs ir tik selektīvs un eksteritoriāls. Un cik tālu Latvijai būtu sevi jāsubordinē tik caurumaini selektīvai likumdošanai, piemēram, bēgļu jautājumā, kas var sagraut Latvijas sabiedrības eksistences kulturālo pamatu, turklāt ļoti īsā laikā.

Pēdējā pusgada laikā atrodamies informācijas cenzēšanas režīmā. Un t.s. starptautiskās preses viedokli arī nav vērts īpaši idealizēt. 2009. gadā šī starptautiskā prese aizgūtnēm rakstīja par nekaunīgo Latviju, kas negriež pensijas un nepiekrīt aizdevēju nosacījumiem, starptautiskie mediji bija pilni ar reportieru vēmekļiem par Latviju.

Visupirms interesants ir sabiedrības stratifikācijas vērtējums. Kas tad ir NĒ un JĀ nometnes Grieķijā?

Lielākā un redzamāka NĒ aizstāvoša grupa ir jaunieši. Šodienas Grieķija ir valsts, kura jauniešiem nespēj piedāvāt nekādu perspektīvu, jauniešu bezdarbs 55%. Ne tikai aizdevēju prasības, bet arī straujie novecošanās un marasmizācijas procesi ir radījuši visai spēcīgu gerontokrātiju. Grieķijā tāpat kā Latvijā nenormāli lielu darba vietu īpatsvaru aizņem pensionāri.

Ne mazāk svarīgs ir tūkstošgadu tradīcijās augušo jauniešu, arī bagāto, pretīgums pret tādu savu valsti, kura visu laiku atrodas ar ģīmi mēslos. Te gan jāpiezīmē, ka Latvijā šādas pašapziņas problēmas ir svešas, politiskais diskurss reklamē, ka mēsli ir labi, jo pūstot izdala siltumu.

Labi organizēta grupa NĒ nometnē ir valsts kalpotāji, t.sk. ierēdņi. Dažādas SVF programmas tradicionāli iekļauj valsts sektorā strādājošo rituālu pazemošanu. Tā ir tradicionālā shfela, kas ļauj izgaršot to cilvēku sakāvi, kuri lepni pārstāvēja savu valsti, bet nu spiesti rāpot uz ceļiem un lūgt palīdzību.

Šī pazemojuma dēļ arī kultūras un mākslas darbinieki ir NĒ atbalstītāji. Milzīgs skaits kultūras cilvēku no visas pasaules ir atbalstījuši NĒ balsojumu. Itālijas populārākās partijas vadītājs artists Grillo pilnībā nostājies NĒ pusē un rudenī gaidāmajās vēlēšanās kopā ar lielajām opozīcijas partijām plāno koalīciju, kuras vienīgais mērķis ir Itālijas izvešana no eiro. Pašreizējais premjerministrs Renci vairs nebauda savas sociāldemokrātiskās partijas atbalstu, vadošie sociāldemokrāti proponē kopējo ultimātu: vai nu akomodatīva finansiālā politika, vai arī iziešana no Eirozonas.

NĒ nometnei ir sava seja - premjerministrs Ciprs un finanšu ministrs Varufakis.

JĀ nometnes galvenais spēks ir pensionāri. Gerontokrātiskā valstī jebkuras pārmaiņas ir nevēlamas.

JĀ nometne ir vēl dažas mazas grupas kā, piemēram, Eiropas fondu apguvēji. No šiem fondiem Grieķijas tautsaimniecībai nav bijis nekāda labuma, bet tie ir radījuši šauru priviliģētu eirofondu mangotāju slāni, kas neko citu darīt neprot.

Te gan jāpiezīmē, ka struktūrfondu slaucēju aprindas ir mazinājušās, jo krīzes valstīm Eiropas Komisija struktūrfondus un citas centralizētas programmas neizmaksā. Tā jūnijā parādījās informācija, ka grieķu studentiem pēkšņi nogriezts finansējums no ERASMUS+.

Formāli Grieķijai iepriekšējā plānošanas periodā bija pieejami struktūrfondi 38 miljardu, pašreizējā periodā - 35 miljardu apmērā, taču atbilstošie projekti vairumā gadījumu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Arī Latvijā struktūrfondu izlietojumu nosaka zaļie baroni, un valsts konkurētspēju tie pasliktina, jo tiek būvēti un atjaunoti ceļi pie katras kūts, turklāt tērējot lielas summas Latvijas līdzfinansējumam.

JĀ nometnei nav savas sejas un identifikācijas. Daļēji to mēģina dot ASV dzimušais Atēnu pilsētas mērs Kaminis, kam ir ASV un Grieķijas dubultpilsonība. Pati mērija gan lielu atbalstu nebauda, jo zīmējusies ar dažādiem apšaubāmiem struktūrfondu apgūšanas brīnumiem.

Līdz ar to NĒ nometnei Grieķijā bija un arī pēc referenduma ir nepārprotams morāls pārsvars.

Referenduma sagatavošana un norise sniedza pieradījumus Eiropas dažādu līmeņu vadītāju un institūciju bezprecedenta antidemokrātiskiem uzbrukumiem suverēnai valstij. Eiropas Savienības eksteritoriālais un antidemokrātiskais raksturs vairs nav noslēpjams. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs šucmaņa cienīgā stilā draudēja Grieķijas tautai ar armagedonu, ja nobalsos pret troikas prasībām. Eiropas institūcijas aktīvi provocēja banku noguldītāju paniku Grieķijā.

Par referenduma taimingu. Daudz to, kam liekas, ka taču varēja to rīkot ātrāk. Patiesībā nevarēja. Taimings ir izvēlēts izcili, lai procesu vairs nevarētu apturēt. Ja referenduma ideja būtu cilāta jau agrāk, tad būtu mēģinājumi novākt jebkuriem līdzekļiem pašreizējo Grieķijas valdību. Paziņojot par referendumu 29. jūnijā un 30. jūnijā neatmaksājot kredīta daļu SVF, process kļuva neapturams. Periods, kurā varēja bez problēmām izņemt naudu no bankām, bija veseli 6 mēneši.

Tiešas sekas šim taimingam un SVF kredīta neatmaksai ir tas, ka SVF vairs nekad neielaidīsies šādās netipiskās programmās Eiropā. Tas vienmēr prasīs devalvāciju un parādu norakstīšanu būtiskos apmēros.

Tā kā uzvarējis NĒ viedoklis, visai drīz radīsim atbildi uz jautājumu, vai Eirozona vispār ir spējīga funkcionēt. Pagājušajā gadā ECB veica Eirozonas banku pārbaudes, visas 4 lielās Grieķijas bankas tika atzītas par maksātspējīgām. Ja nākamnedēļ sāksies procesi, kuru rezultātā tiks kaut daļēji konfiscēti depozīti zem 100.000 EUR, tad jebkuram ir jāsaprot, ka reālas depozītu apdrošināšanas Eirozonā nav. Šveicē ir, ASV ir. Bet ne Eirozonā.

Grieķijas banku krahs nevar būt izolēts notikums. Bulgārijā un Rumānijā milzīgu daļu no banku sektora aizņem grieķu bankas. Visiem vēl atmiņā Bank of Cyprus negaidītā slēgšana Rumānijā 2013. gadā, kad izrādījās, ka tā ir veikli izsūkta tukša. Depozītu garantijas maksāja Rumānijas valdība. Taču grieķu banku kraha gadījumā to nespēs ne Rumānija, ne Bulgārija milzīgo summu dēļ. Bloomberg raksta, ka ECB ir piedāvājusi Bulgārijas bankām pieeju diskonta logam. Tas ir ārkārtīgi neordināri, Latvijai kā valstij ārpus Eirozonas 2008. gadā to nepiedāvāja, Latvija arī atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas nesaņēma ECB valūtas svapus. Bet tas arī norāda, cik dramatiskas sekas Balkānu reģionā būs Grieķijas bankrotam.

Nav jēgas cilāt vēlreiz cēloņus, kas šo situāciju ir radījuši. Taču ir būtiski Grieķijas krīzes cēloņi, kuri netiek plaši apspriesti. Tāds ir vājprātīgais bēgļu daudzums, kas ieplūdis Grieķijā – valstij ar 11 miljoniem iedzīvotāju jāuzņem 2 miljoni bēgļu. Grieķijas tūrisma industrija ir iznīcināta, jo skaistās pludmales ir nosētas ar labākas dzīves meklētājiem no Mazāzijas un Ziemeļāfrikas un viņu ekskrementiem. Politico publicēja šausminošu rakstu par to, kas notiek rietumu tūristu iemīļotajā Lezbas salā, kur ik dienas ierodas 700 izbadējušos bēgļu no Tuvajiem Austrumiem. http://www.politico.eu/article/europes-refugee-crisis-unfolds-on-greek-shores/

Būtībā Grieķijai būs vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai satīrītu kūrortus tādā līmenī, ka uz tiem kāds maksātspējīgs vispār gribētu braukt. Ja tiek iznīcināta valsts galvenā tautsaimniecības nozare, turklāt bēgļu rašanās un invāzija ir tiešas Rietumvalstu politikas sekas, tad grūti par to vainot Grieķiju. Un cik jauki ir dzirdēt babuškas Laimdotas litānijas, ka nu Dievzemītei būs jāuzņem visa Āfrika un Āzija.

Latvijas nekritiska līšana caurumos Vācijai jautājumos, kas saistīti ar Grieķijas krīzi, ir visai smieklīga. Katrs, kuram pēdējā laikā bijusi saskaršanās ar Vācijas un Krievijas pārstāvju mijiedarbību, ir šokēts, cik nenormāli liela ir Vācijas labvēlība pret Krieviju. Uz Molotova-Ribentropa pakta 2.0 tinte jau nožuvusi. Vācijas Siemens piegādās aprīkojumu jauno elektrostaciju iekārtošanai Krimā. Būtībā vienīgais Vācijas un Krievijas saplūšanas bremzējošais faktors ir ASV pozīcija, kas noteikti kļūs stingrāka, tuvojoties nākamajam Republikāņu prezidentam.

Jebkurā gadījumā dažu tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs būsim liecinieki notikumiem, kas radīs jaunu izpratni par Eiropas Savienību. Tiem, kas neņems šīs mācības vērā, jāvaino pašam sevi, jo muļķiem palīdzēt nav iespējams.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...