Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Īrnieku apvienība, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija un Latvijas Republikas Cilvēktiesību komiteja, nevis atkārtoti pauž viedokli par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kā Ekonomikas ministrija savā 2017.gada 12.oktobra atbildē to nodēvē, bet gan izsaka pret to protestu.

Klementijs Rancāns*

Šīs sabiedriskās organizācijas, kuras arī netika pielaistas darba grupā likumprojekta izstrādē, protesta vēstulē norādīja galvenokārt uz tām īres tiesiskajām attiecībām, kas attiecas nevis uz jebkuru īres gadījumu, bet uz denacionalizēto māju īrnieku un namīpašnieku attiecībām, kas arī ir galvenā likumprojekta jēga – pakļaut visām iespējamām represijām denacionalizēto māju īrniekus un atbrīvoties no viņiem, ja nepilda iespējamās namīpašnieku vienpusējās, likumprojektā noteiktās iegribas vai nenodrošina viņu apetīti.

Savā vēstulē izteicām protestu, ka

(1) Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu kā par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8.pantu.

(2) Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākas Padomes 04.05.1990. Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8. pantu, kurā noteikts: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām…”.

(3) Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību", kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām», kas līdz šim netiek pildīts, tādēļ uzskatām, ka ir prettiesiski noklusēt par šī Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, kas ir amorāla un nosodāma pozīcija.

(4) Likumprojekts ir pretrunā ar LR Civillikuma 3. pantu, kurā definēts, ka neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

(5) Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. p., kurā noteikts, ka „Dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs”.

(6) Likumprojekts ir pretrunā ar Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”,

(7) Likumprojekts ir pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu, ka … dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni.

Minētās denacionalizēto māju īrnieku tiesības aizstāvošās sabiedriskās organizācijas NEVAR SAMIERINĀTIES AR ŠĀDU valsts varas NETAISNĪGU likumprojektu, ierobežojot denacionalizēto māju īrnieku tiesības, UN PROTESTĒ PRET ŠO MĀJU ĪRNIEKU DUBULTO DISKRIMINĀCIJU salīdzinājumā ar vispārējo dzīvojamo māju privatizācijas tiesisko statusu privatizēt īrētos dzīvokļus, kas tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās – labajos un sliktajos.

Iepazīstoties ar minēto Ekonomikas ministrijas (EM) vēstuli, tajā neatradīsiet nevienu atbildi uz pretenzijā izteiktiem iebildumiem un priekšlikumiem. Tostarp minētās likumu normas, ko pieprasām ievērot, it kā neeksistē, un to pārkāpumu sērija netiek apskatīta, izņemot CL 3.pantu, ko, tēlaini izsakoties, varot arī mīdīt kājām – tās neesot mūžīgas.

Tanī pat laikā Ekonomikas ministrijas nomenklatūras pārstāvis nekaunas atsaukties uz Tiesībsarga nekorekto un necienīgo, es papildus teiktu, nekompetento, secinājumu, citēju:

1) "... sociālo tiesību īstenošana atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas ... cieši saistīta ar katras valsts iespējām ...". Kāds sakars "ekonomiskajai situācijai" ar valsts nolaidīgo vai bezatbildīgo attieksmi Pretenzijā minēto valsts likumu normu nepildīšanai un apiešanai?

2) "... nostiprinātās tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij ir pienākums katram piešķirt mājokli pēc viņa pieprasījuma un vēlmēm ... ".

Pajautāsim Tiesībsargam un EM departamenta direktoram Mārtiņam Auderam, kurš parakstījis šo vēstuli, kad, kurš denacionalizēto māju īrnieks ir prasījis piešķirt dzīvokli?

Denacionalizēto māju īrnieki prasa izpildīt Pretenzijā uzskaitīto normatīvo aku noteiktos nosacījumus un dzīvojamo māju privatizācijas atšķirīgu noteikumu nepieļaujamību, novēršanu, jo, vieniem dodot tiesības privatizēt īrētos dzīvokļus, citai grupai to liedzot, pārkāpjot Civillikuma 1587.pantu, dzīvokli nododot trešajai personai bez zaudējumu atlīdzināšanas, bez kompensācijas nodrošināšanas, kas noteikta Pretenzijā minētā AP lēmumā izpildīšanai.

3) " ... tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij jāgarantē personas tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā ..." - kad, kādā dokumentā, kurš konkrēti īrnieks ir prasījis nodrošināt tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā, kad tiek prasīts novērst pieļauto diskrimināciju - atšķirīgu privatizācijas politikas realizēšanu pret atsevišķām iedzīvotāju grupām, kad vieni varēja privatizēt vienādos apstākļos piešķirtos dzīvokļus – iegūtās tiesības nodrošināt uz mūžu, bet citiem – denacionalizēto māju īrniekiem šīs iegūtās tiesības tika atņemtas un netika kompensētas ar citu dzīvokli vai kompensāciju naudā.

4) "... Satversmes 105.pants neparedz personas subjektīvās tiesības uz valsts garantētu īpašuma minimumu, piemēram, dzīvokli" - atbildiet, lūdzu, kāds te sakars Satversmes 105.pantam ar valsts garantētu īpašuma minimumu, kad šī konstitūcijas norma nosaka ko citu, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Neviens īrnieks nav prasījis garantēt īpašuma minimumu, bet gan neatņemt jau iegūtās īres tiesības uz mājokli.

Šī Satversmes panta viena daļa neizsaka to, ko raksta Tiesībsargs, bet gan to, ka šādas tiesības jānodrošina, ja tiek aizskartas esoša īpašuma tiesības, kas attiecas uz citu, nevis īrnieku sfēru un nav ko pieminēt to, ko nevajag. Punkts.

Denacionalizēto māju īrnieku prasība ir 105 panta daļā, ka Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, proti, atgriežot īpašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzīvotāju tiesības uz mājokļi bez attiecīga risinājuma un kompensācijas, ko arī tika paredzēts garantēt Augstākās Padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu, kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām», kas līdz šim nav izpildīts.

Ne Ekonomikas ministrijai ar likumprojektu, ne Tiesībsargam nav tiesību ņirgāties, piesmiet šo un citas mūsu sabiedrisko organizāciju Pretenzijā minētās, spēkā esošo likumu normas un pazemot desmitiem tūkstošu denacionalizēto māju īrnieku, kas vedina secināt, ka šie īrnieki tiek pasludināti ārpus likuma, ka pret viņiem var vērst jebkuras represijas, kā pret vainīgajiem (vai kā tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupācija un ka pēc 1940.gadā Latvijas okupācijas tika nacionalizēti īpašumi. Lasot šīs, pielikumā pievienotās EM vēstuli un TM vēstules, jūs neatradīsiet nevienu teikumu ar atbildi uz izteiktām pretenzijām.

Nav saprotams arī Tiesībsarga cinisms, neizpratne vai maldināšana, interpretējot denacionalizēto māju īrnieku prasības, jaucot faktus un būtību, pilnīgi nepatiesi interpretējot Satversmi un izsakot nesakarīgus un nepamatotus viedokļus, kuri citēti EM vēstulē un šeit rakstā.

Tādējādi ar savām anomāliju pārpilnībām apšaubāms ir ne tikai likumprojekts, bet teiktais liecina arī par attiecīgu pielikumā pievienoto EM un TM vēstuļu autoru kompetenci un pat godprātību.

Ar kādu nolūku bija vajadzīgs samudžināt atbildi ar nevajadzīgo normatīvo aktu citēšanu un piesaukšanu par ministriju kompetenci un citiem jautājumiem, kam nav nekāda sakara ar sabiedrisko organizāciju Pretenziju un atbildi uz tiem. Drīzāk EM ar šādu attieksmi - traktātu uz 4 lapām paredz izraisīt lasītājos neizpratni, kaut naivi domāt, ka ar tādu neatbilstošu atbildi uz Pretenziju un neatbilstošu tiesību normu uzskaitījumu, pārsātināšanu var pārliecināt cilvēkus par ministrijas patieso nodomu, jo likumprojekts viscaur ir "vienos vārtos"- atsevišķu grupu interesēs un nav ne mazāko centienu īrnieku un īpašnieku tiesību "sabalansēšanai", kā teikts vēstulē.

Nekāda sabalansēšana nav paredzēta nevienā likumprojekta pantā. Un likumprojekta taisītāji nav arī norādījuši, kurā tad pantā ir īrnieku tiesību nodrošinājums. Likumprojekta pielikumā pat nav pievienots noteikta parauga īres līgums, bet toties viscaur izīrētājam piešķirtas tiesības noteikt, uz cik ilgu laiku viņš var slēgt īres līgumu, ko tajā ieslēgt, kādu maksu pieprasīt. Ieskatīsimies atsevišķās, drastiskākajās likumprojekta normās, kaut represīvais raksturs izskan tikpat kā visos pantos.

Lasām 7.pantu, kurā teikts, ka īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku, proti, likums ierobežo kā īrnieku, tā izīrētāju tiesības brīvi rīkoties ar savām īres vai izīrēšanas tiesībām, tā termiņu nosakot likumā un vēl papildina, ka īres līguma termiņu nevar pagarināt, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu – tātad īrnieks tiek pakļauts izīrētāja patvaļai ar īres nosacījumiem un maksu, kur viņš, sevišķi viņa ģimene, tiek padarīti par beztiesiskām būtnēm, jo likums īpašniekam - izīrētājam piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrnieku ar jauna līguma nosacījumiem!

Starp citu, likumprojekta vairākos pantos tiek pārkāptas arī CL 2124. panta norma - tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i. par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu un CL 2125. pants, kas nosaka, ka savstarpējā vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma.

Turklāt ko nozīmē terminēts līgums, kāds ir aizdomājies? Tā ir sprādzienbīstama bumba! Ja tiek noslēgts līgums uz 5-10 gadiem un līgumā būs noteikts - par līgumā noteikumu pārkāpumu - līgumsods 5 000 apmērā vai soda procenti, cits nosacījums vai pat nekas drīzāk nebūs atrunāts, kādas var būt sekas īrniekam? Tātad, ja īrniekam apnīk kalpot "barona" kaprīzēm vai īrnieks spiests citu apstākļu dēļ atstāt terminēto īres dzīvokļi pirms termiņa, vienpusēji, viņam ar pilnu klapi var piedzīt līgumsodu vai vēl labāk - likt samaksāt par īri noteiktā īres līguma atlikušā termiņa apmērā, par visiem gadiem, jo līgums ir pārkāpts. Tas tāpat kā sakaru operatoriem - noslēdz uz 2 gadiem, termiņš nav pagājis, maksā sodu.

Likumā starp rindām var atrast arī citu triku, kas saistīts ar terminētu līgumu. Izīrētājs izsola īri par 1/m2 un līgumu slēdz uz vienu gadu. Aplaimotais īrnieks atstāj dārgo dzīvokli, mantas saved šajā “laimes” dzīvoklī. Paiet gads, un izīrētājs saka – slēdzu līgumu, bet, man, nabagam, nav līdzekļu mājas kapitālremontam, tagad vajag 10 eiro/m2. Un īrnieks šokā – mantas uz mežu, pats bunkurā? Tā, lūk, EM nomenklatūras ieskatā skaitās „sabalansētas” tiesības? Kā nav saprotams, ka vissabalansētākais termiņš ir, ja līgumu slēdz "UZ NENOTEIKTU LAIKU".

Tas izdevīgs abām pusēm, ja nepieciešams izbeigt saistības, vienīgi otru pusi brīdinot ar kaut kādu termiņu, lai tā varētu sagatavoties, rast risinājumu, nodrošināt savas tiesības - īrnieks varētu atstāt dzīvokli vai īpašnieks varētu sameklēt jaunu īrnieku.

Tālāk, likumprojekta 13.pants pasaka, ka īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, proti, likumprojektā "Dzīvojamo telpu īres likums" ģimenes locekļiem liegtas īres tiesības, ja ģimenes galva atstāj ģimeni - tas ir, pret īrnieka ģimeni ar likumu tiek vērsts bīstams paņēmiens, viņu var pakļaut represijām un izmest uz ielas ar viena – zemesgrāmatas tiesneša lēmumu vai, ja īpašnieks ļaus slēgt jaunu līgumu, tam sekos nepanesamas prasības un nosacījumi, jo likums īres līguma nosacījumus nereglamentē. Tas ir, ar likumu noteiktas izīrētāja tiesības uz represijām pēc izcilas totalitāras valsts parauga, jo pantam nav ne skaidrojuma, ne turpinājuma.

Tātad Ekonomikas ministrijas ierēdņi plāno rupji pārkāpt Civillikuma 1229. pantā noteikto, ka "dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs". Traģēdija uz vietas – ģimenei ar bērniem nav ne naudas, ne līdzekļu, ne jumta virs galvas. Uz „balto baronu” žēlsirdību diez vai īrnieks varēs paļauties, ja viņš nepiekritīs maksāt izīrētājam, cik tas prasīs.

Un likuma 16.pantā paredz, ka īres maksu var noteikt kā maksājumu un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (piemēram, pārvaldīšanas izdevumus, maksājumus par pakalpojumiem, kas izriet no dzīvojamās telpas un palīgtelpu lietošanas, ... nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.). Pilna palete pēc apetītes un vienpusējā kārtā? Tās ir sabalansētas tiesības?!

Šeit izriet arī nerakstītas īpašnieka tiesības īrnieka īres maksā aprēķināt maksu par telpām, ko lieto pats īpašnieks, nomnieki saimnieciskām un tirdzniecības platībām, par autostāvvietu ierīkošanu par maksu utt., visus maksājumus sadalot uz īrniekiem, kas jau eksistē arī spēkā esošajā īres likumā, arī saņemot maksu par nomu telpām – dubults neplīst!

Un Pārejas noteikumi, kas arī ir likums, rada pamatotas bažas par papildus represijām. Te izīrētājam līdz 2023.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, te tomēr tie jānes uz zemesgrāmatu, lasi: līdz 2018.gada 1.janvārim noslēgtos īres līgumus ieraksta zemesgrāmatā.

Tiktāl it kā skaidrs. Un kā tulkosiet šo teikumu: izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu? Nu ko, denacionalizēto māju īrnieki, slēgsiet gan jaunus līgumus un jums paprasīs „maksāt ragā, cik tas maksā” un izbeigt savu statusu vai ārā no mājas – uz ielas. Ja suni izmet uz ielas no dzīvokļa, vainīgo var sodīt par cietsirdību pret dzīvnieki, bet īrnieki tiek nostādīti vēl beztiesiskākā statusā.

Ekonomikas ministrija arī Pārejas noteikumos pacenšas apdāvināt namīpašniekus, nosaka noteikumus, lai tiesai nebūtu, kur bāzt savu degumu. Pantu citēju pilnībā: papildus īres maksai īrnieks sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Nav pat divu domu, namīpašnieki ar šo normu jau pilnībā ir aplaimoti.

Par tādu laimi, ja es būtu namīpašnieks - izīrētājs, likuma autoriem noteikti atnestu labu honorāru – dots devējam atdodas. Jo šodien bez maksas tikai pelei siers. Nu vairs nepaliek ne mazāko šaubu, ka, ja denacionalizēto māju pirmsreformas īrnieki mājā īrēs dzīvokļi ilgāku laiku, kļūs šīs mājas līdzīpašnieki, jo kā gan savādāk, ja maksās par mājas tirgus vērtības atjaunošanu, kapitālieguldījumiem kā dzīvokļu īpašnieki. Nu īrnieki būs tiesīgi prasīt šīs mājas līdzīpašnieka statusu (?).

Ir apsveicama Ekonomikas ministrijas rīcība, sagatavojot likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”, ar kuru plāno „sabalansēt” izīrētāju un īrnieku tiesības, gādājot par to, lai abas šis naidīgās, karojošas puses kļūtu laimīgas, arī īrniekiem radot apstākļus kļūt par īres nama līdzīpašniekiem. Ir viens, pat vairāki, bet - kā zemesgrāmatas tiks galā ar īres līgumu kravu apstrādi, līgumu termiņu kontroli, informācijas pārsūtīšanu VIDam nodokļu iekasēšanai, tiesneša lēmumu pieņemšanā par izlikšanu un kāds būs visu citu šī procesa dalībnieku, tajā skaitā notāru un tiesu izpildītāju darba apjoms un dokumentu plūsma. Par to zinātniekiem nav bijis uzdots jautājums noskaidrot.

Un raudiet vai smejieties – šāds likuma šedevrs tika nosūtīts uz Saeimu ar visu ministriju valsts sekretāru un ministru akceptu un svētību! Balsojiet par politisko partiju koalīciju 13.Saeimas vēlēšanās, tā ir īsta varas koalīcija un jūsu „laimes” nesēji.

Tomēr paredzu, ka Saeimas deputāti, jau ejot uz vēlēšanām, padomās un atmetīs šādu nekaunības kalngala likumprojektu atpakaļ EM mājokļu departamentam, tāpat kā 2014.gadā (autori tika paaugstināti amatā!), jo šis ir tā paša likumprojekta analogs.

* Rakstu sagatavojusi Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība "Ausma"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...