Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elektrības cenu samazināšanās divas reizes „NordPool” biržā samazinājusi elektrības izmaksu komponenti elektrības rēķinā par pāris eiro, bet toties paaugstinājusi elektrības piegādes tarifus un tādējādi rēķinu summu par pāris desmitiem eiro mēnesī.

Elektrības birzās cenas pašreiz vairāk nekā divas reizes zemākas, nekā pirms gada. Lai nu cik slikta būtu „NordPool” elektrības cenu celšanu spekulantu interesēs, par biržas cenu statistikas pieejamību biržai jāsaka liels paldies. Un statistiskas dati krājums uzrāda elektrības cenas samazināšanos Latvijā no 165,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2022. gada 9. jūlijā līdz 59,74 eiro par MWh vakar, 2023. gada 9. jūlijā.

Rūpīgāka ielūkošanās „NordPool” datubāzē apliecina, ka patiesībā elektrības cena samazinājusies vēl straujāk. Proti, gan šogad, gan pērn 9. jūlijs iekrituši brīvdienās, kad elektrības patēriņš un tāpēc arī cenas zemākas nekā darba dienās. Cenu salīdzinājumam ņemtā darba nedēļa pagājušajā gadā beidzās ar cenu 259,24 eiro/MWh 8. jūlijā, bet pagājušajā piektdienā elektrības cena bijusi 89,95 eiro/MWh.

Reālo elektrības cenu līmeni un šā līmeņa pazemināšanās tempu diktē elektrības cenas darba dienās, kuru nedēļā vairāk nekā brīvdienu un kurās elektrības patēriņš lielāks. Tātad elektrības biržas cenas pazeminājušās gandrīz trīskārtīgi: 259,24 / 89,95 = 2,88. Ko no tā ieguvuši Latvijas patērētāji? Protams, ka ieguvuši lielākus rēķinus par elektrību!

“Latvenergo” neredz starpību starp 3 reizēm un 3 eiro

Elektrības birzās cena jau kādu laiku ir kaut ne zemas, bet būtiski zemākas nekā pagājušajā gadā. Skaitās, ka elektrības tirgotāji uz to reaģējuši un elektrības gala cenas pazeminājuši. Piemēram, “sekojot labvēlīgām tirgus tendencēm un atbilstoši līguma nosacījumiem, “Elektrum” saviem klientiem šī gada pavasarī elektroenerģijas cenu samazināja”, “Neatkarīgajai” apliecināja “Elektrum” zīmolu apsaimniekojošais valsts uzņēmums “Latvenergo”. Tas, protams, jauki, bet cik liels tad bija šis samazinājums?

Vienas un viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav, jo Latvijā taču skaitās brīvs elektronerģijas tirgus ar dauziem elektrības tirgotājiem, kam katram savs elektrības tarifu mudžeklis ar dažnedažādiem elektrības piegāžu un norēķinu nosacījumiem. Tomēr gan faktiski, gan vēl jo vairāk psiholoģiski elektrības tirgū dominē “Latvenergo” ar savu “Elektrum", kura cenu politika kalpo par visu elektrības cenu indikatoru.

Tātad - cenas kļuvušas zemākas. “Piemēram, produkta ““Elektrum” Ekonomiskais lietotājs”, kurš mēnesī patērē 100 kWh, pagājušajā gadā līdz ar vispārējo cenu kāpumu kopā ar valsts atbalstu un 100% OIK kompensāciju no 1. septembra maksāja aptuveni 30,10 eiro mēnesī. Šajā rēķinā elektroenerģijas komponente bija 19,46 EUR, sadales tarifs 5,32 EUR, un PVN 21% jeb 5,22 EUR mēnesī. Sekojot labvēlīgām tirgus tendencēm un atbilstoši līguma nosacījumiem, “Elektrum” saviem klientiem šī gada pavasarī elektroenerģijas cenu samazināja. Tādējādi ar jaunajiem piegādes tarifiem un bez valsts atbalsta no 01.07.2023. Šāds pats rēķins būs aptuveni 32,23 eiro, kur elektroenerģijas komponente ir 16,57 EUR, sadales tarifs 10,07 EUR un PVN 21% jeb 5,59 EUR mēnesī,” “Latvenergo” prezentēja “Neatkarīgajai” savu cenu pazeminājumu.

Tad nu salīdzināsim. Elektrības cenas biržā pazeminājušās gandrīz trīs reizes un “Elektrum” cenas - arī par gandrīz trīs, bet eiro: 19,46 - 16,57 = 2,89. Sakritība starp 2,88 un 2,89 kā ar aptiekas svariem svērta, toties cenas samazinājums reizēs 19,46 /16,47 ir 1,17, kas ļoti atpaliek no elektrības biržas cenas samazinājuma par 2,88 reizēm.

Valsts atbalsts dažu eirocentu apmērā

Nepalaidīsim gar ausīm “Latvenergo” norādi, ka “elektroenerģijas tirgotāju klientu gala rēķinu līdz šim ietekmējuši divi faktori - elektroenerģijas cenu svārstības tirgū un valsts atbalsta mehānismi”. Tik tiešām, valsts bija noteikusi elektrības cenu griestus, virs kuriem celto cenu valsts apņēmās vismaz daļēji kompensēt. Tādā gadījumā elektrības cenu samazinājums jārēķina nevis no elektrības patērētāju rēķinos ierakstītās summas, bet no patērētājam nemaz neparādītās elektrības faktiskās cenas, kāda tā radās, pieskaitot biržas cenai elektrības piegādes izmaksas un nodokļus.

Tomēr atklājas, ka valsts atbalsts elektrības lietotājiem tajā sadaļā, uz kuru norāda “Latvenergo” nav bijis nekas vērā ņemams. Šo atbalstu valdības uzdevumā pārvaldījušais Būvniecības valsts kontroles birojs atskaitās, ka cenas starpības kompensācijas apmērs starp tirgus cenu un cenas griestiem mājsaimniecībām sasniedzis 22,5 miljonus eiro. Ja šo atbalstu sadala uz gandrīz miljonu mājsaimniecībām un visiem pagājušās apkures sezonas mēnešiem, tad jāskatās ar palielināmo stiklu, vai uz katru izrakstīto rēķinu atbalsts pārsniedza vai nepārsniedza 10 eirocentus mēnesī.

Māte nespēj noslēpt meitas rijīgumu

Kā jau “Latvenergo” atzīst, 1. jūlijs pienācis ar elektrības sadales pakalpojumu pieaugumu, kas patērētājiem izmaksās dārgāk par pašas elektrības samazinājumu. Pašai pieticīgākajai un trūcīgākajai “Latvenergo” klientu grupai tarifu pieaugums no 5,32 eiro līdz 10,07 eiro mēnesī, neieskaitot to, cik daudz ar “pievienotās vērtības”, bet īstenībā ar paceltās cenas nodokli no tarifu celšanas iegūs valsts.

Viegli sarēķināt, ka 10,07 - 5,52 = 4,55 eiro mēnesī. Noapaļoti sakot, tas par pusotru eiro un arī pusotru reizi vairāk nekā “Elektrum” uzrādītais elektrības cenas pazeminājums 19,46 - 16,57 = 2,89 eiro mēnesī.

Elektrības piegādes tarifus ir paaugstinājis “Latvenergo” meitas uzņēmums “Sadales tīkls” (ST). Ja pat ST māte “Latvenergo” nevarēja sameklēt piemēru ar mazāku ST tarifu paaugstinājumu, tad pilnīgi droši, ka mazāka pieauguma piemēru vispār nav. Ir tikai pieaugumi pa divām reizēm trūcīgajiem un par trijām, četrām piecām un nezin cik reizēm turīgajiem un jo īpaši tiem, kuri savu turīgumu paši pieteikuši ST, uzliekot saules baterijas.

ST, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un dažu politiķu izteikumiem par vidējo tarifu kāpumu par 30% spēj noticēt tikai te, kuri matemātikā (aritmētikā) bijuši nesekmīgi nevis 9. klasē, bet jau 1. vai 2. klasē.

Afēra afēras galā

Tikpat absurds kā apgalvojums par tarifu pieaugumu 30% ir tarifu celšanas pamatojums. Tarifu celšana tika pieteikta vēlu rudenī pagājušajā gadā ar pamatojumu, ka ST un tā partneruzņēmumam “Augstsprieguma tīkls” (AST) vajagot kompensēt naudas izteiksmē pieaugošus zaudējumus no fiziskā izteiksmē nemainīgiem elektrības zudumiem, kādi tik tiešām neizbēgami rodas elektrības pārvades laikā. Tas izklausījās ticami, kamēr elektrības cena auga no viena vēsturiskā rekorda uz nākamo un kādu laiku stabilizējās šo rekordu līmenī. Taču tagad elektrības cena ir daudz zemāka - tepat iepriekš tas jau konkrēti parādīts. Bet 1. jūlijā spēkā stājušies tarifi tik un tā atbilst tādiem ST un AST izdevumiem elektrības zudumu kompensācijai, it kā šī elektrība maksātu simtiem eiro par MWh.

Līdzīgi kā elektrības cenu pazeminājumā “Latvenergo” nesaskata atšķirību starp trijiem eiro un trijām reizēm, SPRK nesaskata atšķirību starp 2-3 reizēm, cik strauji sarukusi elektrības biržas cena, un 2-3%, par kuriem reāli spēkā stājušies tarifi tika samazināti attiecībā pret pagājušā gada rudenī pieprasītajiem tarifiem.

ST un AST tarifu apstiprināšana SPRK lieku reizi parāda, ka nav tādas monopoluzņēmumu izšķērdības un neefektivitātes, kādu SPRK vairs neļautu kompensēt uz patērētāju rēķina. ST un AST tarifu pieaugumos summējas dažnedažādas muļķības un blēdības gan uzņēmumu, gan valsts politikas līmenī. Šķiet, ka viens iemesliem tagadējiem tarifiem ir ST un AST pirktās elektrības cenas fiksēšana cenas vēsturisko rekordu līmenī.

Kad elektrības cenas bija zemas un tikai sāka paaugstināties, ST un AST kategoriski atteicās tās fiksēt - atteicās meklēt elektrības tirgotāju, kurš par piemaksu elektrības biržas cenai fiksēšanas brīdī uzņemtos risku piegādāt elektrību par fiksētu cenu arī tad, ja biržas cena pārsniegtu fiksēto cenu. ST un AST skaitīja pantiņu par brīvo tirgu, kas nodrošinot zemākās no visām iespējamām cenām. Taču tad, kad tirgus bija uzpūtis cenu burbuli līdz maksimumam, šis maksimums tika nofiksēts uz vairākiem gadiem.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Attēlā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...