Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz valdības 10. janvāra sēdi noliktā lemšana par elektropārvades un sadales tarifu grozīšanu aizvietota ar ekonomikas ministres Ilzes Indriksones uzdevumu izvērtēt sadales tarifa projekta rašanās apstākļus.

Par tarifu jautājuma izskatīšanas atlikšanu tikai uz vienu nedēļu apgalvot uzņēmās klimata un enerģētikas ministra Raimonda Čudara biroja vadītāja Daiga Holma. Kopš 1. janvāra stājusies spēkā kompetenču pārdale starp Ekonomikas ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, pie kuras tagad nonācis uzdevums sagatavot valdības sēdei nepieciešamos dokumentus par elektropārvades un sadales tarifu projektu un tādējādi arī pašu tarifu grozīšanu.

Grēkāzis varbūt jau zināms

Šo pašu jautājumu Krišjāņa Kariņa jaunā valdība jau izskatīja savā pirmajā darba sēdē pagājuša gada 20. decembrī. Par tarifiem tā sprieda slēgtā režīmā, kas nozīmē, ka sabiedrībai netiek rādīti arī dokumenti (statistiskie dati, situācijas apraksts, lēmumu projektu varianti u.tml.), kurus pēc pagājušā gada normām valdībai bija likusi priekšā Ekonomikas ministrija.

No tās sēdes zināms tik, cik vēlāk pastāstīja vispirms R. Čudars un pēc tam I. Indriksone. Pirmkārt, ka valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls" (AST) un “Sadales tīkls” (ST) prasītie tarifu paaugstinājumi tiks noraidīti. Otrkārt, ka lēmuma pieņemšana atlikta līdz šā gada 10. janvārim.

Ekonomikas ministrijas pārziņā joprojām paliek elektrības ražošana, ko veic valsts uzņēmums “Latvenergo”. Tādējādi ekonomikas ministrei palikušas tiesības uzdot "Latvenergo" kapitāla daļu turētājam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim, lai viņš uzdod “Latvenergo” padomei “nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai tiktu sasaukta “Latvenergo” meitas kompānijas ST ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiktu izvērtēts elektroenerģijas sadales tarifu projekta izstrādes process.”

Šādu uzdevumu došanai pa amatpersonu ķēdīti jāizklaidē sabiedrība līdz lemšanai par tarifiem un vienlaicīgi jāparāda, ka pārspīlētas ir baumas par uzņēmumu padomju un retāk pieminēto kapitāldaļu turētāju dīko, bet ārkārtīgi augsti atalgoto dzīvi. Visi šie ļaudis vismaz uz pāris dienām kļūs ļoti labi ieredzēti, ja sadūšosies likvidēt vienu no savējiem. Vistuvāk grēkāža lomai ir ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (attēlā) ar gada atalgojumu ap 160 tūkstošiem eiro, kurus viņš konvertējis 13 nekustamos īpašumos un divos motociklos (VID 2021. gada dati, kas par pagājušo gadu vēl nav atjaunoti).

Kā apturēt ceļa rulli?

Ierēdņu spriedums par ST tarifu grozīšanas dokumentu aprites likumību un tikumību vēl priekšā, bet uz sabiedrību vērstu skaidrojumu par savu tarifu paaugstināšanu ST ir sagatavojis un nodevis Neatkarīgajai. Precīzāk sakot, skaidrojums ir par tarifu grozījumu grozīšanu. Kamēr darba kārtībā bija tikai tarifu grozīšana=paaugstināšana, ST varēja iztikt ar standartfrāzēm, ka ST pieauguši uzturēšanas izdevumi visiem zināmās inflācijas dēļ, visu uzdevumu pieaugums aprēķināts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) metodikai.

Ar šādiem argumentiem tarifu projekts virzījās uz priekšu kaut lēni, bet toties droši kā ceļa rullis. Vai mēs gribam dzīvot kā Ukrainā bez elektrības? Tur elektrības stabus sabombardē Krievijas armija, bet šeit tie nogāzīsies paši, ja ST nebūs pietiekami daudz naudas stabu un vadu atjaunošanai. Taču tagad R. Čudars un I. Indriksone publiski pateikuši, ka mūsu stabus un vadus varot sastutēt arī ar divreiz lēnāku tarifu pieaugumu. Protams, tarifu pieauguma samazināšana uz pusi nav tarifu samazināšana uz pusi, taču kauna traipu tarifu projekta autoriem tā uzliek. Neatkarīgā jau ir publicējusi SPRK taisnošanos. Šeit ielūkosimies ST vēstījumā.

Kurš uzņēmums (partija, ministrs) ir īstais vainīgais?

Pirmkārt, ST sola atkāpties no savu tarifu pieauguma tādā apjomā, kādā no saviem tarifu plāniem atkāpsies AST. Proti, ST jāmaksā AST nauda, kuru ST pēc tam atgūst no elektrības gala lietotājiem. Visdrastiskākajā veidā tas attiecās uz elektrostacijām saules enerģijas komerciālai ražošanai (ne mikroģeneratoriem). “SPRK iesniegtajā tarifa projektā tai bija plānots pieaugums 570% apjomā.

Pieaugums bijis tik liels, jo tieši šādā apjomā AST attiecinājis ražošanas komponentes izmaksas uz ST,” ST skaidro jeb žēlojas. “ST jau iepriekš bija aicinājis pārvades operatoru pārskatīt šo izmaksu attiecināšanas politiku; tas ir arī viens no jautājumiem, pie kā notiek darbs tarifa pilnveides procesā. Jau pašlaik varam apliecināt, ka, iesaistītajām pusēm sadarbojoties, risinājumi komponentes samazināšanai tiks atrasti, un šī komponente pēc jaunā tarifa apstiprināšanas, visticamāk, paliks esošajā līmenī.”

Jāatgādina, ka AST pilnībā pieder Latvijas valstij, kuras vārdā uzņēmumu pārvalda ne Ekonomikas ministrija un arī ne Klimata un enerģētikas ministrija, bet Finanšu ministrija. Latvijā iesakņojusies politiskā tradīcija partijiski sapāro premjera un finanšu ministra amatus. Tas uzveļ atbildību par elektrotarifiem arī attiecīgajā brīdī dominējošajai partijai, kāda šoreiz ir “Jaunā Vienotība”.

Patērētājus var sanaidot

Otrkārt, kaut kas taču jādara saistībā ar saules paneļu veidā strauji augošo mikroģeneratoru skaitu šobrīd līdz 11,7 tūkstošiem, no kuriem 9,7 tūkstoši pieslēgti pērn. No tā ST vairākas nepatikšanas. Pirmā, ka vadi un stabi uz mikroģeneratoru jāuztur, lai elektrību tam piegādātu un no tā saņemtu. Šīs izmaksas pieaug, prasot izdevumus par elektrības plūsmas vadīšanu (balansēšanu), bet ieņēmumi samazinās par neto piegādāto elektrību. No tās daudzuma zūd ne tikai mikroģeneratora devums mājsaimniecības pašpatēriņam, bet arī tīklā ievadītā elektrība. Otrā, ka mājsaimniecības dod elektrības pārpalikumu saulainās vasaras dienās, kad elektrība mēdz būt vislētākā, bet saņem elektrību aukstā ziemā, kad elektrība visdārgākā. 2021. gadā ST uz elektrības cenu starpības zaudējis 400 tūkstošus eiro, un bail iedomāties pērnā gada skaitli, ja tas audzis kaut daļēji proporcionāli mikroģeneratoru skaita pieaugumam.

ST piedāvājums ir vairākkārt palielināt abonēšanas jeb fiksētu pieslēguma maksu un kaut simboliski samazināt tarifu par elektrības piegādi, kas jāatšķir no pašas elektrības cenas. Šajā reizē viegli saiet ragos mājsaimniecībām ar un bez mikroģeneratoriem. Ja abonēšanas maksā abām grupām vienāda, tad tā ir visiem augsta un par labu mikroģeneratoriem, jo elektrību neģenerējošajam vairākumam (? - varbūt drīz jau mazākumam) nāksies apmaksāt tos stabus un vadus, pa kuriem šurpu turpu dzenātās elektrības neto rezultāts dod ST mazus ienākumus (zaudējumus?). Ja maksa lielāka mikroģeneratoriem, tad tas ir pret zaļo kursu.

Valstij izdevīga tirgošanās pašiem ar sevi

Treškārt, ST tarifos ielikti elektrības zudumi, kas sadales tīklā neizbēgami pat bez zagšanas. Precīzāk sakot, ielikta maksa par šiem zudumiem, kas pēdējos pāris gados aizgājusi mākoņos atbilstoši elektrības cenai NordPool biržā. “Latvenergo” visu saražoto elektrību pārdod tikai tur un ST šī elektrība tur jāpērk par visaugstāko cenu, kādu Latvijai birža piedāvā neatkarīgi no tā, vai elektrība ražota tepat, vai importēta.

Nopirkt elektrību uz vietas nav iespējams, jo “Latvenergo” te to nepārdod. I. Indriksone varētu pa jau pazīstamo amatpersonu ķēdīti dot uzdevumu “Latvenergo” pārdot ST un pie viena arī AST lētu elektrību atbilstoši tās izmaksām Daugavas HES kaskādē, bet tas nav tik pašsaprotami. Tad samazinātos valsts ieņēmumi no nodokļiem par tirgošanos ar elektrību starp “Latvenergo”, AST un ST.

Grūti pateikt, vai elektrības cenu celtu tās piedāvājuma samazinājums, ja “Latvenergo” vairs nepārdotu to elektrības daudzumu, kas ārpus tirgus jāpiegādā AST, ST un pašam “Latvenergo”. Jā, tagad “Latvenergo” maksā pats sev NordPool cenu par paša saražoto un patērēto elektrību. Elektrības piedāvājuma samazinājumam taču atbilstu elektrības pieprasījuma samazinājums.

Skatīsimies uz pirkstiem ne caur pirkstiem!

ST taisnošanās par tarifu pieaugumu ir jāsaprot kā brīdinājums, ka apsolīt pieauguma bremzēšanu vieglāk nekā tos bremzēt. To apstiprina valdības kavēšanās ar gala lēmumu pieņemšanu. Ja lēmums tiks pieņemts un patiešām atbildīs solījumam samazināt tarifu pieaugumu uz pusi, tad nāksies šo lēmumu ilgi pētīt. Uzdevums būs apstiprināt vai atspēkot aizdomas, ka lēmuma izpilde var uzlikt elektrības patērētājiem slēptus izdevumus, kas pietuvinātu patērētāju maksājumus tam pašam līmenim, ar kādu AST un ST bija nākuši klajā.

Attēlā - Latvenergo koncerna vadītājs Mārtiņš Čakste.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...