Iesaki rakstu: 
Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un tā tālāk. Īsti nebija laika šo rakstu darbu pabeigt, un laikam jau labi, ka tā, jo gan jau jūs tāpat kā es no visas šīs priekšvēlēšanu informācijas straumes esat pamatīgi noguruši. Tāpēc mēģināšu īsi. (Spoiler alert: īsti nesanāca.) Varētu jau nerakstīt vispār, taču šoreiz man šis šķiet svarīgi.
Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, jautājumu loks, kuru viņi savas aktivitātes laikā ir aktivizējuši, man šķiet kā svaiga gaisa malks mūsu pēdējos gados ierastajā politisko jautājumu putrā, kuras vārītāji cenšas sabiedrību sadalīt pareizajos un nepareizajos un vēl pēc iespējas ierobežot un izčakarēt, lai bariņš reversi apdāvināto varētu sist pie savas tikumīgās krūts, ka viņi ir kaut kādas pēdējais vērtību bastions. Tam visam vienreiz ir jāpieliek punkts. Gan tāpēc, ka tas, kas notiek, ir vienkāršs ļaunums, gan tāpēc, ka mēs to jau šobrīd vairs nevaram atļauties, jo ir lērums talantīgu cilvēku, kuri izvēlas braukt prom nevis finansiālu iemeslu pēc, bet tādēļ, ka šeit vienkārši jūtas slikti, jo viņus diskriminē un pazemo.
Otrkārt, tie ir jauni un sakarīgi cilvēki, no kuriem dažus es pazīstu, kuri ir redzējuši pasauli un skatās uz lietām pilnīgi citā līmenī. Par labu viņiem runā arī tas, ka pēdējos mēnešus tviterī notiekošajā konkurentu izņirgšanā Pro biedri man subjektīvi šķiet mazāk aktīvie. Protams, arī te ir bijuši nepatīkami gadījumi, taču summā tādu ir bijis mazāk nekā citiem. Šī neproduktīvā ākstīšanās ir vēl viena lieta, kam ir jāpieliek punkts.
Treškārt, es šobrīd esmu noticējis, ka šis nav vienu vēlēšanu projekts. Es pilnībā apzinos to, ka Progresīvo iekļūšana Saeimā ir liels jautājums, taču es ticu šai kustībai un šiem ļaudīm. Ļoti ceru (nekas cits jau man neatliek), ka man nenāksies šo paļaušanos nožēlot. Un, ja 2019. gada martā visi labie nodomi nebūs aizmirsušies un viss pajucis pa vīlēm, es apņemos kļūt par šīs partijas atbalstītāju. Vispirms regulāra ziedojuma formā, vēlāk, iespējams, arī ar savu iesaisti.
Par tehnisko - pēdējā laikā ir daudz polemikas par to, ka vajag balsot par tiem, kas "droši" pārvarēs 5% barjeru. Šāda pieeja man nešķiet pieņemama. Turklāt īpaši rēcīgi man šķiet tas, ka šo visaktīvāk postulē tie, kuru pārstāvētās vai atbalstītās partijas atrodas šo "drošo" pārvarētāju saraksta nedrošākajā galā. Lai nu kā, cik man iepriekš ir sanācis balsot, tas pārsvarā ir bijis šāds aprēķina balsojums. Tagad esmu no tā izaudzis un balsošu par vērtībām.
Kaut kā tā.
P.S. Ievēroju, ka daudzi ir uztraukušies par Progresīvo ideju ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilsoņiem. Mans skatījums uz šo jautājumu ir šeithttps://i.imgur.com/Gp6dgRA.png. Ja kādu no jums šis aizvien uztrauc, dodiet ziņu, man ir vēl pāris domas šajā sakarā.
P.P.S. Te vēl viens komentārs no manas puses, kas varētu atbildēt uz daļu potenciālo jautājumu - https://i.imgur.com/luwqM1C.png.
P.P.P.S Mana otrā izvēle būtu Attīstībai / Par, trešā - Jaunā Vienotība.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
