Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju
Aldis Gobzems29.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju nākamā gada sākumā. Es aicinu arī visu sabiedrību mosties un nepieļaut varas atdošanu vēlēšanās zaudējušam un politiskajā agonijā ar reitingu zem pieciem procentiem esošam spēkam. Daži argumenti, kāpēc.
Pirmkārt, Vienotības valdība būs spļāviens sejā tautai un demokrātijai. Pasaules kartē neatradīsiet nevienu demokrātisku valsti, kur valdības vadīšana tiek uzticēta spēkam, kas zaudējis vēlēšanas un kurai reitings ir tāds, ka šis spēks šodien parlamentā neiekļūtu. Demokrātijā tautas gribu ciena un ņem vērā - tautas griba ir Dieva griba. Es solīju tautas gribu ievērot, un es šo solījumu izpildīšu.
Otrkārt, balsot par Vienotības valdību nozīmē tikai to, ka tās var būt bailes pazaudēt savus personiskos amatus parlamenta komisijās un bailes uz mirkli būt opozīcijā līdz cīņas izcīnīšanai līdz galam. Tā būtu padošanās personisko interešu, ne tautas gribas labā. Nekas vairāk. Šādam balsojumam par Vienotības valdību nav nekāds sakars ar tautas gribu, bet tikai personiskām bailēm palikt bez personiska amata. Es nebaidos palikt bez amatiem, man tie nav svarīgi - mani solījumi tautai, demokrātijas principi un cieņa pret tautu ir daudz svarīgāki. Balsot tikai tāpēc, lai pašiem paliktu amati, ir amorāli, un būtībā tā ir nodevība pret vēlētāju.
Treškārt, mēs solījām samazināt ministriju skaitu. Es nevaru balsot par Vienotības valdību, kur tiek veidots faktiski jauns papildu ministra postenis, lai vienkārši kādam būtu amats. Balsot par Vienotības valdību nozīmētu ņirgāties par vēlētāju arī šajā nozīmē.
Ceturtkārt, šī gada 1.oktobrī rakstīju sekojošo. “Jaunā Vienotība (JV) būs pēdējā partija manā ierakstu sērijā par partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās balsot nevajag. Manuprāt, tas, ko mēs redzam attiecībā uz JV, ir agonija pēdējā fāzē. Es domāju Latvijai būtu daudz labāk, ja JV cilvēki atrastu sev citu pielietojumu ārpus politikas un savu vietu Saeimā atdotu jaunākiem un perspektīvākiem. Paaudžu maiņa politikā ir nepieciešama tāpat kā jebkurā citā nodarbē. Neskatoties uz šo, JV turpina izmisīgi cīnīties par pēdējo vietu Saeimā. Iemesli, kāpēc viņiem to liegt ir sekojoši:
Vienotība (formāli tikai vienai no JV apvienību veidojošajām partijām) ir morāli atbildīga par Latvijas ekonomikas lielāko afēru – OIK. Tā ir shēma, kurā mēs visi maksājam par dārgāku elektrību, kuras lielāko daļu ražoja uzņēmumi, kas piederēja politikai pietuvinātām personām. Šī shēma bija izveidota ar mērķi atbalstīt Latvijas atjaunojamos energoresursus, bet rezultātā milzīgās naudas summas tika maksātas par elektroenerģiju, kas saražota no Krievijas dabas gāzes vai biogāzes. Šī rezultātā tika būtiski iedragāta Latvijas ražotāju konkurētspēja, stutējot enerģijas importu no Krievijas un atbalstot kroplas lauksaimniecības tehnoloģijas – speciāli audzētas kultūras, kuras pūdētas biogāzes stacijās, lai saražotu par paaugstinātu tarifu pārdodamu elektroenerģiju. Šīs shēma ir noziedzīga, un galvenā atbildība par to jāuzņemas tieši Vienotībai.
Jaunajai Vienotībai ir beigušās idejas. Par to var pārliecināties ikviens, apskatot JV mājas lapu internetā. Standarta frāzes, neviena radoša ideja. Vienotība uzsver, ka Latvija ir un būs izdevusies valsts. Mēs visi piekrītam, taču kāds ir JV piedāvājums, nav skaidrs. Skaidrs ir tikai tas, ka viņiem jādodas pelnītā atpūtā.
Un, visbeidzot, pat ievēlēta Saeimā, JV nespēs veikt nevienu radikālu reformu. Viņu rokas būs sasietas. JV veido sešu partiju apvienība, no kurām piecas ir reģionālas, pašvaldību partijas no Latgales, Tukuma, Kuldīgas, Valmieras un Jēkabpils. 13. Saeimas viens no galvenajiem uzdevumiem būs reģionālā un skolu sistēmas reforma, kas neizbēgami novedīs pie pašvaldību skaita un funkciju samazinājuma un no tā izrietošā nodokļu ieņēmumu pārdales no pašvaldībām par labu valstij. Tas ir neizbēgami, un par šādām reformām pēc definīcijas nebalsos reģionālās partijas. Šis ir noslēdzošais iemesls, kāpēc par JV balsot nav vērts.” Un šajā sakarā nekas jau nav mainījies - valdības piedāvājums bez idejām, bez nevienas acīmredzamas prioritātes, valdība, kuru vadītu spēks, kas vēl pēdējā Saeimas sēdē balsoja pret pieprasījumiem sniegt skaidrojumus OIK atcelšanas sakarā. Šāda valdība nepieļaus OIK atcelšanu, bremzēs reģionālo reformu un turpinās to, ko esam redzējuši vismaz pēdējo desmitgadi.
Piektkārt, Parex, Citadele, Liepājas Metalurgs, Solvitas Āboltiņas iekārtošana skaistas pensijas baudīšanai, veiksmes stāsts ar simtiem tūkstošu aizbraukušo un gadsimta OIK shēmas piesegšana - ar šiem argumentiem nepietiek, lai nebalsotu par Vienotības valdību?
Sestkārt, premjers dubultpilsonis. Kurā attīstītā demokrātijā tas ir iespējams? Premjers OIK piesedzējs? Kurā attīstītā demokrātijā tas ir iespējams? Premjers Solvitas Āboltiņas iekārtotājs pensijas siltā vietiņā? Kurā attīstītā demokrātijā tas ir iespējams?
Septītkārt, balsojot par Vienotības valdību, mūsu partija zaudēs - mugurkaulu, vēlētājus un cieņu, tā zaudēs visu, par ko tā iestājās pirms vēlēšanām. Man to nevajag, mans mugurkauls būs stingrs mūsu tautas, ne personiskā amata interesēs. Man nav bailes būt opozīcijā un izcīnīt cīņu līdz galam. Tāpēc nebaidos arī no ārkārtas vēlēšanām, pat ja mani pašu tad neievēlētu un pat ja pats paliktu bez amatiem. Tautas griba ir Dieva griba, un tā ir jāievēro!
P.S. Šis ir mans personiskais viedoklis, un tāds tas tiks pausts frakcijas sēdē nākamā gada sākumā.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
