Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Konkrētā kriminālprocesa izmeklēšana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandēmā ar Valsts drošības dienestu (iepriekš – Drošības policija) demonstrē Ģenerālprokuratūra. Man tam ir pierādījumi un šie pierādījumi ir apstāklis, kas šobrīd nespēlē man par labu.

2017. gada 15. jūnijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis pieņēma lēmumu par nepamatoti uzsāktā kriminālprocesa Nr. 12812001116 izbeigšanu.

Uzskatu, ka centieni piemērot man kriminālatbildību ir saistīti ar trauksmes celšanu par KNAB amatpersonu bezdarbību un atsevišķu KNAB amatpersonu mēģinājumu izvairīties no atbildības par dienesta pienākumu nepildīšanu. Mans publiskais paziņojums par bijušā KNAB priekšnieka J. Streļčenoka, viņa vietnieka J. Rozes un KNAB Iekšējās drošības nodaļas darbinieku bezdarbību, kaut arī ar neattaisnojamu vilcināšanos, tomēr bija sekmējis kriminālprocesa uzsākšanu.

2017. gada 15. jūnijā, izbeidzot kriminālprocesu, prokurors Aivis Zalužinskis, konstatēja, ne vien to, ka nodarījumā nav nozieguma sastāva, bet arī to, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā izmantotā informācija bija pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem.

Dezinformāciju, kas tika izmantota kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā, radīja KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs, kuram KNAB bijušais priekšnieks J. Streļčenoks bija nodevis rīcībai informāciju par man piedāvāto kukuli un kurš neko ar šo informāciju nebija darījis. Viņš maldināja Satversmes aizsardzības biroja pārstāvi, kas bija deleģēts Dienesta izmeklēšanas komisijā, maldināja komisijas locekli no KNAB Juridiskās nodaļas, maldināja KNAB priekšnieka p.i. I. Jurču, kura parakstīja prokuratūrai adresētu vēstuli ar izdomātiem un sagrozītiem faktiem.

KNAB 2016. gada 27. jūlija Dienesta izmeklēšanas komisijas (DIK) atzinums ir galvenais pierādījums, kas tika izmantots par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai 2016. gada 29. jūlijā. Vērtējot šo pierādījumu, prokurors A. Zalužinskis konstatēja, ka DIK atzinumā sniegtie secinājumi ir nepamatoti.

Vēlāk procesa virzītājs šos patiesībai neatbilstošos DIK secinājumus izmanto kriminālvajāšanas uzsākšanas pamatojumā.

KNAB vadība un Iekšējās drošības nodaļas vadītājs, lai slēptu savu bezdarbību, vairāk kā gada laikā nekādā veidā nereaģējot uz mani sniegto informāciju par kukuļa piedāvājumu, uz nepatiesas informācijas pamata iniciēja kriminālprocesu pret mani. Rezultātā prettiesiskā  KNAB vadības bezdarbība tiek piesegta.

Virsprokurora M. Adlera lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu bija vienīgais arguments, ar kuru KNAB priekšnieks J. Straume motivēja atstāt bez ievērības manu iesniegumu par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja rīcības un atbildības izvērtēšanu nepamatota kriminālprocesa uzsākšanā. Tātad šis kriminālprocess pasargā no atbildības augstu KNAB amatpersonu (bijušo Drošības policijas darbinieku, procesa virzītāja kolēģi), kura varētu būt vainojama šī kriminālprocesa uzsākšanas pamata falsificēšanā.

Tas izskaidro, kāpēc prokurora A. Zalužinska lēmums par katru cenu (arī tiesiskuma un taisnīguma ignorēšanas cenu) bija jāatceļ.

Vēršu uzmanību, ka kriminālprocess tika atjaunots 2017. gada 25. augustā vispārpieņemtajai kriminālprocesuālajai praksei neatbilstošā veidā – gandrīz pēc diviem ar pusi mēnešiem pēc tā izbeigšanas, virsprokuroram pēc savas paša iniciatīvas veicot kriminālprocesa izbeigšanas “pamatotības pārbaudi”. Virsprokurors M. Adlers šādi pārkāpa tiesiskās paļāvības principu, jo sūdzības par prokurora A. Zalužinska lēmumu bija iesniedzamas 10 dienu laikā, virsprokuroram M. Adleram tās bija jāizskata maksimums 30 dienu laikā – pēc šī termiņa man bija iestājusies tiesiskā paļāvība, ka man labvēlīgs A. Zalužinska lēmums ir stājies spēkā. Es tiku arī iepazīstināts ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem un biju pārliecināts, ka šis murgs ir beidzies.

Kāpēc tika atjaunots izbeigtais kriminālprocess? Atbilde viena – prokurors A. Zalužinskis bija konstatējis vairāk kā to vien, ka manā rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Viņš bija konstatējis arī faktu, ka kriminālprocess uzsākts nepamatoti, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā bija izmantoti lietas materiāliem neatbilstoši secinājumi, citiem vārdiem, nepatiesa informācija jeb meli. Un šādā gadījumā par to iestājas atbildība virknei amatpersonu. No disciplināratbildības līdz kriminālatbildībai – Dienesta izmeklēšanas komisijas locekļiem, KNAB tā laika priekšnieka p.i. I. Jurčai, kas parakstīja vēstuli prokuratūrai, Valsts drošības dienesta izmeklētājiem, prokurorei M. Dolgovai, kuru biju brīdinājis par iespējamu faktu falsifikāciju un kura nepārbaudot lietas materiālus, par patiesību pieņēma to situācijas aprakstu, kuru bija radījusi par bezdarbību informācijas par kukuļa piedāvājuma pārbaudē atbildīgā KNAB amatpersona – KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs.

Šobrīd izmeklēšana turpina ignorēt pierādītu faktu, ka

publiskoto informāciju es neieguvu operatīvās darbības pasākuma gaitā;

tā tika netika pārbaudīta operatīvās izstrādes lietas ietvaros;

tās izpaušana nekaitēja operatīvās izstrādes mērķiem vai kādiem citiem operatīvās darbības uzdevumiem, bet gluži otrādi, piespieda KNAB veikt kukuļošanas piedāvājuma pārbaudi.

Informācija, ko publiskoju nebija un nevarēja būt valsts noslēpums. Nebija valsts noslēpums tāpēc, ka nebija iegūta operatīvās darbības pasākuma gaitā. Nevarēja būt valsts noslēpums, jo saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punktu aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību. 

Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad ziņas nevar būt valsts noslēpums.

Kā satraucošu vērtēju faktu, ka 2017. gada decembrī manis pieteiktais un procesa virzītāja apmierinātais lūgums par atsevišķu personu nopratināšanu, līdz šim brīdim (pagājis vairāk kā gads) no procesa virzītāja puses nav izpildīts – nopratināšanas nav veiktas. Lūgums tika apmierināts, bet vesels gads ir bijis pārāk īss laiks, lai to izpildītu – vai tas atkal neliecina par kriminālprocesa tendenciozitāti.

Vienīgais kā šo bezdarbību varu izskaidrot – procesa virzītājs nepratināja šīs personas, lai lietai nebūtu jāpievieno tādi pierādījumi (liecības), kas papildus apstiprinātu prokurora A. Zalužinska lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu konstatēto – to, ka nozieguma sastāva nav, un to, ka process uzsākts nepamatoti.

Ir vēl kāds apstāklis, kas varētu būt motivējis kriminālprocesa atjaunošanu un manis saukšanu pie kriminālatbildības – izbeigts kriminālprocess nevar kalpot par instrumentu pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas/neizsniegšanas jautājumā.

Vēl interesanti un zīmīgi, ka prokurors A. Zalužinskis, uzraugot kriminālprocesa izmeklēšanu, bija norādījis uz nepieciešamību kriminālprocesa Nr. 12812001116 ietvaros noskaidrot, kāds bija pamatojums tam, ka netika savlaicīgi uzsākts kriminālprocess pēc mana 2015. gada 1. oktobra ziņojuma, bet tas uzsākts tikai 2017. gada 3. janvārī.

Atbilde uz šo jautājumu no atbildīgo amatpersonu puses sniegtu lielāku skaidrību kriminālprocesā – veicinātu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Taču virsprokurors M. Adlers nesaprotamu motīvu vadīts 2017. gada 28. februārī atcēla prokurora A. Zalužinska  gada 20. janvāra prokurora papildus norādījumu noskaidrot “kāds pamatojums bija tam, ka netika savlaicīgi uzsākts kriminālprocess pēc J. Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojuma, bet tas uzsākts tikai 2017. gada 3. janvārī?”

Virsprokurors M. Adlers par šo savu lēmumu informēja arī KNAB, norādot, ka uz minēto jautājumu atbilde nav nepieciešama.

Tas ir kārtējais tendenciozitātes un neobjektivitātes pierādījums šī kriminālprocesa izmeklēšanā.

Kriminālatbildība Krimināllikuma 94. pantā paredzēta par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu. Ja prokuratūra ir ieinteresēta saskatīt manā rīcībā un pierādīt Krimināllikuma 94. pantā paredzētā nozieguma sastāvu, tad būtu jāņem vērā, ka savu rīcību ne mazākajā mērā nebiju motivējis ar vēlmi izpaust valsts noslēpumu. Ņemot vērā likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punktā noteikto un apstākli, ka informāciju nebiju ieguvis operatīvās darbības ietvaros, es uzskatīju par savu pienākumu informēt sabiedrību par iespējamu korupcijas gadījumu un ilgstošu KNAB vadības bezdarbību, proti, nereaģēšanu uz informāciju par, iespējams, notikušu noziedzīgu nodarījumu, un citas iespējas panākt reakciju šīs informācijas pārbaudei man nebija.

Ņemot vērā, ka manā rīcībā, informējot sabiedrību par iespējamu korupcijas gadījumu un KNAB vadības bezdarbību, izpaliek gan Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā, gan subjektīvā puse, izmeklēšanas turpināšanai kriminālprocesā nav tiesiska pamata.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vērtējusi apstākļus par civildienesta ierēdņa tiesību uz vārda brīvību ierobežošanu apstākļos, kad persona ir konstatējusi pretlikumīgu rīcību savā darbavietā. Norādu, ka faktu par korupcijas gadījumu žurnālistiem izpaudu, jo līdz pat informācijas publiskošanas brīdim fakts par iespējamo smaga nozieguma izdarīšanu netika pārbaudīts un izmeklēts.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka civildienesta ierēdņa rīcība, darot sabiedrībai zināmu informāciju par iespējamām prettiesiskām darbībām, bauda noteiktu aizsardzību.

Uzskatu, ka sabiedrības informēšana par pastāvošo problēmu bija galējais un arī efektīvākais veids, kā panākt atbilstošu rīcību. Uzsveru, ka informāciju sabiedrībai darīju zināmu labticīgi, uzskatot to par savu kā KNAB amatpersonas pienākumu.  Kā redzams, tikai pēc informācijas izpaušanas sabiedrībai tika uzsākta informācijas pārbaude un 2017. gada 3. janvārī tika uzsākts kriminālprocess.

Tiesiskās valstīs trauksmes cēlējiem tiek nodrošināta valsts aizsardzība, un tāpēc arī Latvijā nav pieļaujams, ka pret trauksmes cēlējiem tiek izvērstas represijas.

2019. gada 10. janvārī Ģenerālprokuratūrā iesniedzu sūdzību par kriminālprocesa virzītāja rīcību – par pieteikto un procesa virzītāja apmierināto lūgumu neizpildīšanu. Šīs neizdarības novēršanas vietā prokuratūra lūdz izdot mani kriminālvajāšanai, nepārbaudot vai informācija, uz kuras pamata lietā tiek izdarīts secinājums par nodarīto kaitējumu operatīvās darbības mērķiem, atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu šī secinājuma pārbaudi, biju pieteicis lūgumu nopratināt vairākas personas, kuru sniegtās liecības būtu veicinājušas kriminālprocesā krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Procesa virzītājs man rakstveidā atbildēja, ka šīs personas tiks nopratinātas, taču pagājis vairāk kā gads un tas līdz pat šodienai nav izdarīts. Tiku piemānīts. Iespējams, tāpēc, lai nelūgtu šīs personas pašas pieteikties izmeklēšanas iestādē liecību sniegšanai, jo viņu sniegtās liecības varētu pilnībā atspēkot lietā izdarītos secinājumus. Ja procesa virzītājs būtu nopratinājis personas, kuras bija solījis nopratināt, tad prokuroram pilnībā zustu pamats manis saukšanai pie kriminālatbildības.

Konkrētā kriminālprocesa izmeklēšana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandēmā ar Valsts drošības dienestu (iepriekš – Drošības policija)demonstrē Ģenerālprokuratūra. Man tam ir pierādījumi un šie pierādījumi ir apstāklis, kas šobrīd nespēlē man par labu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...