Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībā ir apstiprināta Satiksmes ministrijas sagatavotā mikromobilitātes stratēģija, kas ietver redzējumu, kā Latvijai no autocentriskas valsts kļūt par velobraucējiem ērtu un līdz ar to arī visiem mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem drošāku valsti, jeb, runājot normatīvo aktu valodā, informatīvais ziņojums "Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību".

Dokumenta saturam juridiskā nozīmē pašlaik ir rekomendējošs raksturs, taču tas kā stratēģija dod skaidrību par mikrobilitātes attīstības kursu valstī, gan nosakot sadarbības principus publiskajā sektorā, gan palīdzot pašvaldībām plānot savu teritoriju attīstību un uzņēmējiem – attīstīt jaunus pakalpojumus.

Termins "mikromobilitāte" ir salīdzinoši jauns vārds satiksmes plānošanā un organizēšanā. Ar to tiek saprasta mobilitāte jeb pārvietošanās mikro līmenī, tas ir, cilvēku pārvietošanās kājām vai ar transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs, piemēram, ar velosipēdu, skrejriteni u.tml. Savukārt ar vārdiem "mikromobilitātes infrastruktūra" saprotama gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tostarp gan kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, gan arī atdalīta.

Mērķis ir veicināt mikromobilitāti, ietverot infrastruktūras uzlabošanu, kas mudinātu iedzīvotājus biežāk savās ikdienas gaitās doties, kombinējot kājāmiešanu vai velobraukšanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Neviens vairs nestrīdas

Vispopulārākais mikromobilitātes veids, neskaitot iešanu kājām, ir velobraukšana, kur viena no praktiskajām priekšrocībām ir iespēja sasniegt tālāku galamērķi. Latvijas iedzīvotāji ar velosipēdu pārvietojas aptuveni 10 km attālumā, ar kājām – aptuveni 3 km attālumā. Starptautiskos pētījumos apstiprināts, ka pilsētās, kurās liela daļa iedzīvotāju izvēlas velobraukšanu, piemēram, Kopenhāgenā, Brēmenē, Amsterdamā vai Ģentē, ir arī zemāks sastrēgumu līmenis nekā citās pilsētās.

Mikromobilitātei, īpaši velobraukšanai, ir vairākas priekšrocības – ātrums, zemas izmaksas, plašāka pieejamība, mazāka ietekme uz vides piesārņojumu, pozitīva ietekme uz cilvēku veselību. Ērta un droša infrastruktūra, lai pārvietotos ar velosipēdu, skrejriteni, kas izmantojama lielākam cilvēku skaitam vienlaicīgi, uzlabo pilsētvides drošību, samazina trokšņu līmeni, gaisa piesārņojuma līmeni un citādi pilsētā rada patīkamākus dzīves apstākļus.

Sabiedrības vēlmes vs. iespējas

Pētījumi liecina, ka cilvēki Latvijā uz mikromobilitāti ir orientēti vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā: Latvijā ar kājām uz darbu dodas 22%, kamēr ar velosipēdu – tikai 4% (pēc citiem datiem – ikdienā pārvietojas attiecīgi 20% un 6%), vidēji Eiropas Savienības valstīs – ar kājām ikdienā pārvietojas 14 %, bet ar velosipēdu – 8% no iedzīvotājiem.

Latvijā velosipēdisti pārsvarā pārvietojas pilsētās – aptuveni 70% un kā galvenais arguments velosipēda izvēlei tiek minēts ātrums (aptuveni 47%). Latvijas velosipēdistu viedoklis par motivāciju atbilst kopējam viedoklim Eiropas Savienības valstīs, kur arī infrastruktūras pieejamība tiek minēta kā nopietns motivācijas iemesls (18 %), savukārt pārvietošanās drošība nav iemesls, kas attur iedzīvotājus izvēlēties pārvietoties ar velosipēdu (attur tikai 3 %).

Tajā pašā laikā Latvijā ar katru gadu, pieaugot velosipēdistu skaitam, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti. Kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, kuros ir ievainoti velosipēdisti, kopš 2012. gada ir pieaudzis par 62 %, 2020. gadā sasniedzot 670. Savukārt ceļu satiksmes negadījumos 2020. gadā bojā gājuši 19 velosipēdisti. Palielinoties arī elektroskrejriteņu popularitātei, palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti, cieš un diemžēl iet bojā to lietotāji – 2018. gadā cieta divi elektroskrejriteņu lietotāji, bet 2020. gadā cietušo skaits sasniedza 64, no kuriem divi gāja bojā.

Šāda statistika norāda uz to, ka gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām ir nepietiekams drošai un ērtai mikromobilitātei vajadzīgas infrastruktūras apjoms. Pašlaik tā ir izveidota fragmentāri, tāpēc velobraucēji izmanto šādai satiksmei neparedzētu un nedrošu infrastruktūru (autoceļu nomales, neapgaismota infrastruktūra apdzīvotās vietās) vai arī izvēlēties garākus, bet drošākus maršrutus. Infrastruktūras trūkums ir arī iemesls izvēlēties pārvietoties ar citiem transporta veidiem.

Lai situāciju mainītu, stratēģija ietver vairākus virzienus.

Datos balstīta attīstība un jauni pakalpojumi

Veicot izpēti, secināts, ka Latvijā nav velosatiksmes uzskaites sistēmas: dati tiek ievākti ļoti fragmentāri un galvenokārt tos iegūst nevalstiskās organizācijas. Rezultātā tieši datu trūkums par gājēju un velosipēdistu pārvietošanās paradumiem un maršrutiem noved pie nepārdomātiem plāniem infrastruktūras attīstībā. Tāpēc datu uzkrāšanai, analīzei un uz tiem balstītai modelēšanai jākļūst prioritātei, plānojot valsts mikromobilitātes infrastruktūru un tās sasaisti ar pašvaldību infrastruktūru.

Datu ieguvei rekomendēts izmantot mašīnredzes tehnoloģijas (videonovērošanas kameru iegūtā materiāla analīze), jo krustojumos jau šobrīd uzstādītās videonovērošanas kameras var izmantot šo datu ievākšanai. Datus iespējams analizēt, vērtējot maksimumstundas darba dienās un brīvdienu maršrutus, rādot kopainu par velosatiksmi un kopējo noslodzi.

Papildus datu ieguvei svarīgs aspekts ir iegūto datu pieejamības nodrošināšana, lai tos varētu izmantot ne tikai mikromobilitātes infrastruktūras plānošanai, bet arī satiksmes uzraudzībai un satiksmes tendenču analīzei. Šie dati ceļu pārvaldītājiem jānodrošina atvērto datu portālos mašīnlasāmā formātā.

"Latvijas Valsts ceļi" līdz 2023. gada beigām veiks transporta nozares informācijas nacionālās piekļuves punkta (turpmāk – NPP) izveidi. Ar NPP izveidi tiks nodrošināta efektīva satiksmes, autoceļu, stāvlaukumu, tostarp velosipēdu novietņu un ar satiksmes drošību saistītu datu pieejamība un apmaiņa. Lielākie ieguvēji no NPP izveides un datu pieejamības būs satiksmes dalībnieki, kam būs pieejama informācija par satiksmi uz ceļiem, sastrēgumiem utml., un dienesti un pakalpojumu sniedzēji, kas saņems efektīvus instrumentus satiksmes plānošanai un vadībai.

Pašlaik Latvijas NPP funkciju pilda LVC tīmekļa vietne, kuras atvērto datu sadaļā1 ir pieejama LVC pieejamie satiksmes dati un arī sabiedriskā transporta dati.

Princips "uzbūvē, lietotāji būs"

Mikromobilitātes integrēšanas kopējā transporta sistēmā priekšnosacījums ir mikromobilitātes infrastruktūras nodrošinājums vietējā līmenī jeb "uzbūvē, lietotāji būs" princips. Šī principa darbību praksē apstiprina pasaules prakses piemēri, kur brīdī, kad tiek nodrošināta droša – fiziski nodalīta mikromobilitātes infrastruktūra, tās lietotāju skaits palielinās. Piemēram, 2020. gada COVID-19 pandēmijas laikā izveidotās velosipēdu joslas un velosipēdu ceļi ievērojami (no 11 līdz 48 %) palielināja velosipēdistu skaitu2.

Mikromobilitāte apdzīvotās vietās

Plānojot infrastruktūru un transporta attīstību pilsētā, ir svarīgi piešķirt prioritāti tiem pārvietošanās veidiem, kam nepieciešama mazāka telpa un kas rada vismazāko vides piesārņojumu, tas ir prioritāri gājējiem un velosipēdiem, kā arī sabiedriskajam transportam.

Mikromobilitātes infrastruktūra apdzīvotās vietās būtu jāveido tā, lai nodrošinātu iespēju ātri un ērti pārvietoties kājām vai ar velosipēdu visos virzienos bez ierobežojumiem un neatkarīgi no galamērķa. Ērta mikromobilitātes tīkla nodrošināšana pilsētās pieļauj arī lielāku tā saucamās "pēdējās jūdzes" piegāžu īpatsvaru veikt ar velosipēdiem. Pētījumi liecina, ka Eiropā pēdējā desmitgadē krietni pieaugusi ēdienu, pārtikas un nelielu pirkumu piegādes popularitāte, tajā pašā laikā lielākās pilsētās, kurās nav droša veloceļu tīkla, vairums piegāžu joprojām tiek veikts ar autotransportu, piesārņojot vidi, kā arī bojājot un bloķējot ietves un velosipēdu ceļus piegādes brīdī.

Kā svarīgs papildu aspekts mikromobilitātes attīstībai apdzīvotās vietās ir drošu novietņu ierīkošanas nepieciešamība pie satiksmes mezgliem kā dzelzceļa stacijas, sabiedriskā transporta galapunkti un vietas, kur krustojas sabiedriskā transporta maršruti, kā arī pie citiem galamērķiem, kā izglītības iestādēm un dzīvojamajām ēkām.

Mikromobilitātes intensitāti veicina velosipēdu, skrejriteņu nomas iespējas. Līdz ar to pašvaldībām nepieciešams veicināt mikromobilitātes transportlīdzekļu novietošanas zonu izveidi, lai novērstu koplietošanas braucamrīku neorganizētu atstāšanu uz ietvēm un velosipēdu ceļiem. Tāpat vēlams regulēt koplietošanas transportlīdzekļu darbību, tostarp regulējot transportlīdzekļu pieejamību vietās, kur tie nepieciešami, lai papildinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu, kā arī noteiktos laikos, lai tie būtu pieejami piemēram jau pirms rīta sastrēgumstundām.

Lai nodrošinātu efektīvāku un ātrāku galamērķu savienošanu ar mikromobilitātes infrastruktūru, nepieciešama cieša sadarbība starp publiskās infrastruktūras īpašniekiem un plānotājiem – valsti un pašvaldībām. Lielākajā daļā gadījumu efektīvu mikromobilitātes infrastruktūru nav iespējams izveidot, tai atrodoties tikai vienam īpašniekam piederošā teritorijā.

Mikromobilitātes attīstība ārpus apdzīvotām vietām

Mikromobilitātes stratēģija nosaka, pirmām kārtām, savā starpā savienot apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, īpaši, ja potenciālajā maršrutā ir ievērojams skaits apdzīvotu vietu ar mazāku iedzīvotāju skaitu un jau esošu regulāru velosipēdistu satiksmi. Ārpus pilsētu robežām noteikti 10 galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti. Tie ir, Carnikava – Rīga (10 km), Saulkrasti – Rīga (25 km), Valmiera – Rīga (92 km), Ķegums – Rīga (33 km), Bauska – Rīga (35 km), Dobele – Rīga (53 km), Tukums – Rīga (25 km), Jelgava – Iecava (26 km), Jēkabpils – Līvāni (22 km), Rēzekne – Ludza (21 km). Stratēģijā maršruti aprakstīti detalizētāk, taču, runājot lielās līnijās, tie balstās uz jau esošajām autoceļu un dzelzceļa dzīslām un satiksmes mezgliem, ņemot vērā, ka veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ārpus apdzīvotām vietām, – kur galamērķu attālumi ir lielāki nekā apdzīvotās vietās, – svarīga ir savienotība ar sabiedrisko transportu, autoostu un dzelzceļa staciju.

Tas paredz gan iespēju velosipēdistiem ērti kombinēt velobraukšanu ar sabiedrisko transportu, novietojot velosipēdus tiem paredzētās novietnēs dzelzceļa stacijās, autoostās, gan iespēju velosipēdu pārvadāt sabiedriskajā transportlīdzeklī.

Otrām kārtām, stratēģija nosaka arī apdzīvotu vietu ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju un to 10 km sasniedzamības robežu savienojošās mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstību. Šobrīd Latvijā ir 31 apdzīvota vieta ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, tas ir, ar iedzīvotāju skaitu virs 35000 – Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rīga un Jūrmala; ar iedzīvotāju skaitu no 25000 līdz 35000 – Valmiera, Ventspils, Rēzekne; ar iedzīvotāju skaitu no 15000 līdz 25000 – Cēsis, Ogre, Jēkabpils, Tukums; ar iedzīvotāju skaitu no 10000 līdz 15000 – Bauska, Sigulda, Kuldīga; ar iedzīvotāju skaitu no 5000 līdz 10000 – Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Dobele, Gulbene, Krāslava, Ķegums, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Preiļi, Salaspils, Saulkrasti, Smiltene, Talsi.

Nepietiekamas mikromobilitātes infrastruktūras esamība starp tuvu izvietotām apdzīvotām vietām (līdz 10 km attālumā, kas tiek uzskatīts par optimālu pārvietošanās attālumu un iekļaujas ceļa posmā uz/no darba vietas vai cita galamērķa), jo īpaši starp blīvi apdzīvotām vietām, būtiski samazina iedzīvotāju mobilitātes iespējas un paildzina nokļūšanu līdz galamērķim, piemēram, darba vietām, tādējādi radot zaudējumus tautsaimniecībai.

Pašvaldības ar iniciatīvu – arī ārpus noteiktās secības

Papildus jānorāda, ka apdzīvotu vietu sasniedzamības robežu savienojošo valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu nepārtrauktības nodrošināšanai paredzēta un nepieciešama cieša sadarbība ar pašvaldībām.

Ņemot vērā minēto, līdz ar pašvaldības iniciatīvu veikt mikromobilitātes infrastruktūras posma izbūvi pašvaldības kompetencē esošajos posmos un, lai nodrošinātu ne tikai mikromobilitātes infrastruktūras izbūvi, bet kopā ar pašvaldības mikromobilitātes infrastruktūru arī attiecīgā maršruta nepārtrauktību, valsts mikromobilitātes infrastruktūras posmu būvniecība var tikt veikta arī ārpus noteikto vispārīgo prioritāšu secības.

Infrastruktūras maršrutu plānošana – dzelzceļa potenciāls

Liels potenciāls mikromobilitātes attīstībai ir to veidot dzelzceļa zemes nodalījuma joslās. Dzelzceļu maršruti pēc iespējas efektīvāk un ātrāk savieno divus galamērķus. Šāds pats princips padara veloceļus pievilcīgus ikdienas lietošanai. Kā papildu ieguvumi veloceļiem gar dzelzceļiem ir daudz lielāka satiksmes drošība, nekā to izvietojot gar autoceļiem. Tāpat šādi izvietoti veloceļi tieši un ērti ir savienoti ar dzelzceļa stacijām.

Apdzīvotās vietās, izvietojot veloceļus dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, kā ieguvums jāmin iespēja gan neatliekamajai palīdzībai, gan arī ugunsdzēsēju brigādēm pa šo infrastruktūru apbraukt iespējamos sastrēgumus un vietas, kur ikdienā autotransportam nav iespējas pārvietoties. Protams, šādā gadījumā, projektējot šo mikromobilitātes infrastruktūru, jāparedz pietiekama tās nestspēja.

Ar pilnu informatīvā ziņojuma tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Stratēģijas formulēšana ir pirmais solis ceļā uz tās ieviešanu, kas savukārt būs atkarīga no visiem iesaistītajiem.

1 Pieejams: https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/atvertie-dati/

2 Kraus, S., Koch, N., 2021, Provisional COVID-19 infrastructure induces large, rapid increases in cycling, Proceedings of the National Academy of Sciences. Pieejams: https://www.pnas.org/content/118/15/e2024399118

Attēlā - fragments no autora 2021. gada amatpersonas deklarācijas.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...