Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR) Saeimu par to, ka Saeimas Prezidijs nav sniedzis atbildi uz manu Valsts Prezidenta amata kandidāta pieteikumu, lūdzot apturēt prezidenta kandidātu izvirzīšanas procedūru. Prezidijs nav nodevis pieteikumu Saeimas atbildīgajai komisijai, kurai likums uzliek pienākumu izvērtēt kandidātu atbilstību likumam un iekļaut tos Valsts Prezidenta vēlēšanu zīmē. Līdz ar to Prezidijs ir liedzis pilsoņiem uzzināt un Saeimas atbildīgajai komisijai vērtēt.

Arī uz Saeimu attiecas spēkā esošie Latvijas likumi un Satversme, kuri šai gadījumā klaji tiek pārkāpti. Saskaņā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 14.decembra LĒMUMU lietā Nr.A7040709 SKA–916/2009 Senāts atzīst, ka Iesniegumu likuma regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet uz visiem Latvijas valsts orgāniem, arī Valsts prezidentu, visām valsts varu īstenojošām institūcijām, tātad arī Latvijas Republikas Saeimu.

Saeimas Prezidijs, lietvedības administrācija un atbildīgā komisija, izvairoties atbildēt un nespējot atbildēt iesniedzējam sapratīgos termiņos, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, rada bažas sabiedrībā par Saeimas pieņemto lēmumu tiesiskumu, par spēju ievērot labas pārvaldības principus. Tādējādi Saeima dod nepareizu piemēru ikkatram Latvijas iedzīvotājam, pilsonim un Latvijas tautai kopumā. Tas ir īpaši negatīvi vērtējams situācijā, kad Saeimai Latvijas sabiedrības vērtējumā ir kritiski zems uzticamības līmenis – piemēram, trīs reizes zemāks nekā Valsts policijai!

LR Saeimas Prezidija un administrācijas faktiskā rīcība, bezatbildīga, iespējams, politiski motivēta sabotāža un neprofesionalitāte kavē un liedz Latvijas Republikas pilsoņiem, man kā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājam un Valentīnam Jeremejevam kā Valsts prezidenta kandidātam līdzvērtīgi ar citiem kandidātiem realizēt savas konstitucionālās tiesības.

Tiek ignorētas Latvijas tautas konstitucionālās tiesības zināt un ietekmēt Valsts Prezidenta amata kandidāta izvirzīšanā, tas grauj Satversmē 1. un 2.pantā iestrādātos demokrātijas un tautvaldības principus, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. ietverto subsidiaritātes principu.

Lūdzu tiesu izvērtēt iestādes (Latvijas Republikas Saeimas) nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, pieņemot lēmumu, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas apturēšanu līdz brīdim, kad tiesa izvērtē un pieņem lēmumu par Saeimas rīcības likumību, neatbildot uz maniem iesniegumiem, kā arī nevirzot izskatīšanai Saeimas sēdē pieteikto Valsts prezidenta kandidatūru.

Šī rīcība maldina sabiedrību un grauj Valsts prezidenta, kuru jau tā liegts vēlēt tautai tieši, lai arī tautas vairākums to vēlas, visai dekoratīvās institūcijas prestižu un skatījumu uz tā neatkarības garantijām Latvijas sabiedrībā un starptautiskajā apritē. Šāds Saeimas partiju spiediens ir nepieļaujams un pretrunā Satversmei. Personas, kuras veic šādu spiedienu ir ievietojamas labošanas iestādēs

Savā pieprasījumā lūdzu Senāta Administratīvo lietu departamentu nekavējoties ierosināt administratīvo lietu, kā arī uzlikt pienākumu Saeimas Prezidijam un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nekavējoties izsniegt prasītājam un tiesai visas atbildes uz iesniegtajiem iesniegumiem un pieteikumiem un pieņemt lēmumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa – administratīvā akta (ja tāds ir) un faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai pagaidu noregulējumu. Jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana situācijā, kad bez sabiedrībai zināma pamata Valsts prezidenta vēlēšanām un priekšvēlēšanu debatēm netiek pielaists  Latvijas pilsonis, ne tikai dara kaunu valstij, bet arī degradē Valsts prezidenta institūciju un laupa tai leģitimitāti. Tas ir nepieļaujami un pretvalstiski.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...