Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sasniedzot cienījamo 75 gadu vecumu*, esmu jau pirms pašas dzimšanas dienas datuma saņēmusi daudz apsveikumu un laba vēlējumu. Par to visiem mīļš un sirsnīgs paldies! Saistībā ar apaļo jubileju ir bijušas arī vairākas intervijas. Paldies arī žurnālistiem, kas ar šo interviju starpniecību ir devuši man iespēju izteikties.

Viens no pamata principiem, kas iekļauts demokrātisku valstu žurnālistu ētikas kodeksos ir t.s. atbildes tiesības (angliski right of reply), kas pieprasa tiesības apstrīdēt tādus apgalvojumus, ko kāds uzskata, ka par viņu tie ir izteikti nepamatoti vai nepatiesi. Praksē šīs tiesības izmantot var būt pietiekami sarežģīti, kamdēļ iznāk tā, ka kādu pamatā nepatiesu apgalvojumu dažādi mediji tikai atkal un atkal atkārto, līdz jau plašākai publikai ir „iedēstīta” pārliecība, ka bieži atkārtotais caur šo atkārtošanu vien jau ir kļuvis par patiesību.

Par mani gadu gaitā ir publicēts plašs klāsts visdažādāko nepatiesību. Savā „ apaļajā” (turpmāk tekstā pamanīsiet, ka šim vārdam īpaša nozīme šī raksta kontekstā) dzimšanas dienā esmu izvēlējusies izmantot sociālos tīklus, lai apstrīdētu vienu no tām, un sniegtu par to savu repliku.

Nedēļas žurnāla „Sestdiena” 2012. gada 30. nov. – 6. dec. numurā ir publicēta Egīla Zirņa un Danas Sinkevičas intervija ar mani. Tur uzdoti dažādi jautājumi un man dota izdevība uz tiem brīvi atbildēt. Par to abiem žurnālistiem paldies.

Taču pirms pašas intervijas pilnā teksta žurnāla 12. lapaspusē publicēts tāds ievads, kādu intervijas laikā netiku dzirdējusi. Tur parādās šāda frāze: „... (viņa) tagad prom no mājām atrodas, šķiet, vēl biežāk nekā astoņos savas prezidentūras gados, lai gan arī tad viņa tika dēvēta par „Latvijas īsto ārlietu ministri”, spožu starptautiskajās attiecībās un, Jāņa Ikstena vārdiem runājot, „apaļu nulli” iekšpolitikā.” Pēc tik kategoriski iznīcinoša sprieduma par kāda cilvēka darbību astoņu gadu garumā šādi novērtētajai personai būtu pienākušās replikas tiesības. Intervijas situācijā to izdarīt būtu bijis vieglāk par vieglu. Man tiešām žēl, ka pretēji visiem žurnālistu ētikas principiem, „Sestdiena” manas replikas tiesības izvēlējās nerespektēt. Tamdēļ nu man atliek vien tās izmantot šādi.

Dažādu ekspertu un pseidoekspertu izvērtējumos par VVF kā prezidentes darbību negribīgi, bet tomēr pietiekoši dziļi, ir iesakņojies secinājums, ka šīs prezidentes veikumu Latvijas interešu aizstāvēšanā visos iespējamos starptautiskajos forumos citādi kā par spožu vērtēt būtu grūti. Taču rodas iespaids, ka to atzīt jau ir bijis tik sāpīgi, ka tūliņ, tajā pašā teikumā šo plusu ir jāiznīcina ar treknu mīnusu attiecībā uz Latvijas iekšpolitiku. Tas arī cītīgi, centīgi un sistemātiski ir ticis darīts dažādos vārdos. Tā, piemēram, portālā „Delfi” 30.11.2012. izskan frāze, ka prezidente jubilāre iekarojusi arī „kritiku par nepietiekamu pievēršanos valsts iekšējām problēmām.”

Ja jau kāds vēlas pretendēt uz eksperta statusu un ne tikai nodoties tukšai logorejai, tad varētu sagaidīt, ka tik kategoriskiem apgalvojumiem par pamatu tiks pasniegti fakti vai argumenti. Taču tieši tas nekad netiek darīts. „Es tā saku un viss”.

Sāksim tad mēs ar kādu loģisku argumentāciju. Vispirms – no kurienes cēlies kategoriskais pretstatījums, kas iekšpolitiku uzskata kā pilnīgi šķirtu no ārpolitikas? Kā iespējams iedomāties, ka spožu ārpolitiku būtu iespējams veidot uz katastrofāli neadekvātas iekšpolitikas bāzes? Kā iespējams kaut ko tādu apgalvot, runājot par vēstures periodu, kad Latvijas virzība uz ES un uz NATO tika soli pa solim un dienu no dienas ārpolitiski vērtēta pēc tās pēdējiem iekšpolitikas sasniegumiem? Sarunu gaitā ar ES Latvijai bija iekšpolitiski jāpanāk simtiem jaunu likumu pieņemšana, jāveic gara virkne fundamentālu reformu un jāpārkārto budžetu prioritātes. Tas prasīja ciešu sadarbību visu varas atzaru starpā. Ja prezidente dažas dienas pēc ievēlēšanas nebūtu Saeimai atgriezusi grozījumus Valsts valodas likumā kā neatbilstošus ES, EDSO un pat NATO prasībām, Latvija kā vienīgā no potenciālajām kandidātvalstīm 1999. gada decembrī ES Helsinku samitā nebūtu tikusi uzaicināta sākt iestāšanās sarunas ar ES. Virzībā uz NATO, jāatzīst, ka diplomātija un lobēšana spēlēja īpaši svarīgu lomu. Ja tā nebūtu bijusi spoža un veiksmīga, arī tur Latvija kā vienīgā būtu varējusi palikt „aiz svītras” (par ko enerģiski uzstāja gan Krievija, gan arī sākotnēji vairākas NATO tā laika dalībvalstis). Ar to vien tomēr nekad nebūtu pieticis. Arī NATO kontekstā bija jāatbild uz tikpat garu virkni iekšpolitisku prasību, pie tam attiecībā uz politiski visai jūtīgiem jautājumiem. No Latvijas tika prasīts pierādīt, ka ir kas darīts, lai mazinātu korupciju tiesu sistēmā un valsts pārvaldē, uzlabotu robežu kontroli un kaut cik mazinātu pastāvošos kontrabandas apjomus, uzlabotu nodokļu iekasēšanu, cīnītos ar cilvēku tirdzniecību, aizstāvētu minoritāšu tiesības, risinātu sāpīgus vēstures jautājumus par Otro pasaules karu, kara noziegumiem un holokaustu un tā tālāk un tā joprojām.

Savas prezidentūras gados, esmu parakstījusi un izsludinājusi 1801 likumu, ierosinājusi 10 un nosūtījusi atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 36 likumus. Vienu reizi, attiecībā uz drošības likumiem, esmu izmantojusi Satversmes 72.pantā noteiktās tiesības apstādināt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Ņemot vērā, ka daudzi no šiem likumu projektiem izraisīja plašas diskusijas, par tiem notika arī plašas konsultācijas Valsts prezidentes kancelejā, kur iesaistītām un ieinteresētām pusēm bija iespējams argumentēt savu viedokli.

Par spīti tam, ka Satversme Valsts prezidentam sniedz tikai ierobežotas iespējas iespaidot izpildvaras un likumdevēja lēmumus, kā prezidente darīju visu, lai padziļināti izzinātu situāciju visdažādākajos jautājumos, uzrunāju amatpersonas un uzklausīju viņu ieteikumus, pieprasīju datus un skaitļus, konfrontēju ar ārvalstu ekspertu vērtējumiem, centos pārliecināt un mudināju veikt vajadzīgās reformas un uzlabojumus. (Tas, protams, ne vienmēr visiem patika, vismazāk jau tiem, kuru darbība spožus rezultātus nebija nesusi un kam būtu labāk paticis, lai tos liek mierā).

Var tikai nobrīnīties, kā tie paši, kas mēdz pārmest bijušai prezidentei „nepietiekamu pievēršanos valsts iekšējām problēmām” nekautrējas tajā pašā laikā pārmest, ka viņa savās aktivitātēs esot tālu pārkāpusi Satversmē Valsts prezidentam atvēlēto pilnvaru rāmjus, par daudz aktīvi esot iesaistījusies iekšpolitiskos procesos un neesot sekojusi to dižo priekšgājēju paraugam, kas labi ja bija gatavi izpildīt līdz minimumam reducētas Valsts reprezentācijas funkcijas. Iznāk, ka nekas it kā neesot padarīts, bet ar visu to tas esot bijis daudz par daudz!

Varbūt tukšu un nepamatotu vārdu vietā tomēr derētu aplūkot kaut viselementārākos faktus par bijušās prezidentes aktivitātēm. Te, lūk, daži skaitļi, kas atļaus tīri konkrēti un kvantitatīvi novērtēt dažādo aktivitāšu apjomus 8 prezidentūras gadu laikā.

Kopskaits Iekšlietu aktivitātes

637 Tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām

237 Tikšanās ar Latvijas drošības iestāžu vadību

74 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasākumi

243 Tikšanās ar Saeimas un pašvaldību deputātiem un pārstāvjiem

107 Apmeklētās pašvaldības un tikšanās ar to iedzīvotājiem

60 Nacionālas nozīmes pasākumi ārpus Rīgas vai Jūrmalas

389 Sabiedriskas nozīmes pasākumi

126 Ar vēsturi saistīti pasākumi

290 Kultūras pasākumi

148 Ar izglītību, bērniem saistīti pasākumi

94 Ar ekonomiku saistīti pasākumi

64 Ar sportu saistīti pasākumi

87 Ar tieslietām saistīti pasākumi

76 Valsts ordeņu kapitula sēdes, pasniegšanas un saistītas aktivitātes

362 Intervijas Latvijas raidstacijām

250 Intervijas Latvijas TV kanāliem

214 Intervijas Latvijas presei

Iekšlietu aktivitāšu kopskaits: 3458

Kopskaits Ārlietu aktivitātes

63 Ārvalstu prezidentu vai monarhu ienākošās vizītes Latvijā

38 Valsts un oficiālās vizītes ārvalstīs

157 Darba vizītes ārvalstīs, dalība konferencēs u.c.

1328 Dažādi pasākumi ārvalstu vizīšu laikā

308 Tikšanās Latvijā ar ārvalstu augstākajām amatpersonām

384 Ārvalstu vēstnieku akreditācijas, atvadu vizītes, tikšanās

197 Latvijas vēstnieku akreditācijas, tikšanās

65 Tikšanās ar dažādu rangu amatpersonām NATO jautājumos

187 Ar ārlietām saistīti pasākumi Latvijā

87 Intervijas ārvalstu radio

184 Intervijas ārvalstu TV

344 Intervijas ārvalstu presei

Ārlietu aktivitāšu kopskaits: 3342

Ja šie skaitļi par bijušās prezidentes aktivitātēm kādam šķiet nulles vērti, tad laipni lūdzu, parādīt man tos skaitļus, kas tos pārsniegtu, no jebkura perioda Latvijas vēsturē. Ar nepacietību gaidu tos ieraudzīt.

* Raksts publicēts Facebook pirms pieciem gadiem, 2012. gada 30. novembrī

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....