Es tagad pamēģināšu tēlot sociāldemokrātu, lai bīdītu savu veco programmu
Nils Ušakovs07.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvākajā nākotnē Latviju un Eiropu gaida pārmaiņas, kas pēc mēroga salīdzināmas ar 90. gadu sākumu. Šīs pārmaiņas diemžēl pavadīs dažādas sāpīgas krīzes – ekonomiskās, sociālās, enerģētikas. Mūsu valsts spēs pārdzīvot šo grūto laiku tikai tad, ja tā izpildīs vairākus uzdevumus. Par Eiropu un to, kā pārvarēsim krīzi, pēdējā kongresā runāja Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
Daudzi no mums labi atceras 90. gadus, kad viss apkārt mainījās. Tagad gaidām nākamās globālās pārmaiņas, un jāizmanto visa pieredze, lai neatkārtotos 90. gadu kļūdas. Papildus pieredzei mums ir arī dalība ES un dažādu veidu atbalsts no Briseles.
Ja mēs runājam par 90. gadu nopietnākajām kļūdām, tad mums nekavējoties jāsniedz palīdzība gan sociālajā, gan pārkvalificēšanās jomā darbiniekiem nozarēs, kuras tagad tiks paliktas zem sitiena. Mēs nevaram atļauties kārtējo reizi zaudēt desmitiem tūkstošu augsti izglītotu, augsti kvalificētu darbinieku, kā to kādreiz darījām ar tiem pašiem inženieriem, kuri pēc tam tirgojās tirgos.
Kopumā sociālajai palīdzībai tagad vajadzētu būt par kādu apjomu lielākai un plašākai nekā līdz šim. Mēs nevaram gaidīt, kad cilvēkiem masveidā draudēs bankrots vai mājokļa zaudēšana komunālo un citu parādu dēļ.
Un mums nav tiesību vēl vairāk kļūdīties nacionālajā sfērā. Kā tas bija 90. gados ar maldināšanu ar nepilsoņu institūcijas ieviešanu. Pārāk augsta cena par šādām kļūdām, par kurām vēlāk jāmaksā.
Es kā Eiropas Parlamenta deputāts un sociāldemokrāts par to runāju partijas “Saskaņa” kongresā. Mums tagad ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam pārdzīvot ekonomisko un sociālo krīzi. Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, jo tikai ES šajā jaunajā laikā varēs parūpēties par mazākumtautībām.
Ja runājam par ES lomu, tie nav teorētiski sapņi. Katrai valdībai tagad ir divas funkcijas - darbs mājās un darbs Eiropā, kur tiek pieņemti lēmumi par visas savienības darbību.
Mums ir vajadzīga sociāldemokrātija ekonomikā un saskaņa valsts politikā. Tikai ar šo instrumentu palīdzību kopā ar stipro Eiropu mēs varam ne tikai pārdzīvot krīzi, bet arī turpināt attīstīties tālāk.
Latvijā šobrīd ir tikai viens politiskais spēks, kas spēj aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses neatkarīgi no viņu tautības un aizsargāt gan mājās, gan Eiropā - tie ir sociāldemokrāti un “Saskaņa”.
Sociāldemokrātu manifests Latvijai
SOCIĀLĀ SOLIDARITĀTE. SALIEDIETĪBA UN DAUDZVEIDĪBA. STIPRA EIROPA.
Sākusies pēdējo 30 gadu laikā lielākā globālā krīze, pasaule strauji mainīsies, mūsu valsti gaida daudzi smagi izaicinājumi. Mūsu kopējais uzdevums ir pārvarēt šo krīzi un panākt, lai Latvija kļūtu stiprāka, pārticīgāka, drošāka zeme. Lai to panāktu, būs nepieciešams darbs - Rīgā Saeimā, uz vietām pašvaldībās, Briselē Eiropas institūcijās.
Šis ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” īsais saraksts ar uzdevumiem un darbiem visos līmeņos, kas ir jāveic nekavējoties.
TRĪS GALVENIE UZDEVUMI
1. Jānodrošina līdz šim nepieredzēts sociālais atbalsts vairākām iedzīvotāju grupām. Būs nepieciešams plašs atbalsts ekonomikas restrukturizācijai un darbinieku tiesību aizstāvībai.
2. Jāveido saliedēta vienota politiska nācija, kur tiek attīstītas gan latviskas vērtības, gan daudzveidība, atbalstītas minoritātes un stiprināta krieviski runājošo cilvēku Latvijas un Eiropas identitāte.
3. Jāstiprina Eiropas Savienība un jāpaplašina savienības kompetences, īpaši sociālajā jomā, veselības aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Jāpaplašina ES instrumenti finanšu atbalsta sniegšanai dalībvalstīm.
Astoņi uzdevumi
Eiropas līmenī būtu jāievieš kopīgi obligāti sociālie standarti. Ir vajadzīga vienota pieeja sociālā atbalsta sniegšanas principiem krīzes laikā. Nesen ieviests Eiropas minimālās algas princips - tas ir tikai pirmais solis.
Ir jāstiprina arodbiedrību loma, lai tiktu galā ar izmaiņām darba tirgū, jaunām nodarbinātības formām, piemēram, digitālajās platformās, un problēmām ar darbinieku tiesībām.
Eiropas līmenī ir jānodrošina atsevišķi atbalsta instrumenti pierobežas reģioniem, īpaši tiem, kurus tagad skar gan bēgļu krīze, gan ievesto ekonomisko sankciju sekas, kā, piemēram, Latgalei.
Eiropas un dalībvalstu enerģētikas politikai ir jābūt centralizētai gan energoresursu iepirkumos, gan cīnoties ar ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisīs atteikšanās no energoresursu iegādes no Krievijas.
Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienota pieeja bēgļu politikai, vienlaikus nodrošinot lielāku solidaritāti un finansiālā atbalsta mehānismus.
Ir nepieciešami kopīgi Eiropas standarti, lai ievērotu etnisko un lingvistisko minoritāšu tiesības.
Nepieciešams attīstīt mūsdienīgu daudzvalodību Latvijas izglītībā visās izglītības iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaikus plaši un elastīgi izmantojot citas valodas, gan ES, gan mazākumtautību valodas.
Nepieciešams attīstīt pilnvērtīgus medijus mazākumtautību valodās, galvenokārt krievu valodā, ar atbalstu gan valsts, gan Eiropas līmenī.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
