Iesaki rakstu: 
Tikai dažu pārdomu un jautājumu loks. Latvija, kā zināms, pērn paveica milzu darbu "mēs esam tuvāk par Šveici" sistēmas nolīdzināšanā ar zemi. Latvijā Faktiski vairs neatrodas un netiek veikta pasaules mēroga svešu kapitālu pārskaitījumu virzienu pārorganizēšana, kura izpildītājiem nesa ievērojamus ienākumus kā komisijas par izpildi, bet Valsts kasei - ienākumus no banku nomaksātajiem nodokļiem. Šos svešos kapitālus nosauca par "netīru atmazgājamu naudu", kurai nav vietas Latvijas bankās.
Tomēr šie finanšu resursi no pasaules aprites nekur nepazuda, tie pamatā ir pārvietojušies uz citu valstu finanšu iestādēm. Secinājums: Latvija ir zaudējusi starptautisko pārskaitījumu un resursu glabāšanas starpvalstu konkurences cīņā, jo agrāk šeit iegūtos ienākumus šobrīd iegūst bankas un valsts kases citās valstīs.
Šeit izplatītie pastāstiņi par it kā "nepareizas naudas" pareizu izmešanu no Latvijas banku apgrozījuma ir klaji konkurentu uzturēti meli. Ne jau viņi, bet gan mēs esam zaudētāji. Jautājums, kāpēc mūsu kontrolējošās un finanšu izlūkošanas iestādes rīkojās šādi, bet ne otrādi. Piemēram, paziņojot, ka, jā, šeit daži darboņi atver "nepamatotus" kontus, pārskaita neadekvāti raksturotas summas, mēs tās apzinām, kontrolējam un, ja atklājas nozieguma pazīmes, konfiscējam par labu prasītajiem.
Kas ir noticis? Mūsu ļoti jaunās bankas faktiski ir izziņotas par noziedzīgu grupējumu ja ne organizētājām, tad vismaz līdzdarboņiem. Netiek meklēti svešo resursu ieskaitītāju nodarījumi, bet gan paziņots, ka tieši "mūsējie" ir starptautiskie blēži. Rezultātā esam "norakuši" veselu pēc būtības mūsdienu vadošu nozari, jo esam izkrituši no līdzdalības pasaules maksājumu karuselī, kas vairumā gadījumu nedarbojas tā dēvētā rūpnieciskā - ražīgā kapitāla apritē, bet gan pilnīgi citā finanšu kapitāla aprites laukā, faktiski pasaules bagātības pārdales mehānismā.
Pamēģiniet šodien nosaukt, kā Latvija līdzdarbojas pasaules finanšu bagātības pārdales laukā. Slēdzot nerezidentu darbību valstī tieši finanšu kapitāla aprites jomā, esam visu savu pīrāgu par 100% atdevuši konkurentiem. Un tikai viena iemesla dēļ: finanšu sfērā mazizglītoti vietējie politiķi pat par mata tiesu neorientējas un nepārzina mūsdienu pasaules bagātības pārdales mehānisma darbības principus un raksturu. Ganiņš ar stabuli nekad neko nav dzirdējis par "elektrisko ganu" un elektrību kopumā.
No savas ekonomista karjeras astoņus gadus esmu pavadījis, darbojoties divās bankās. Šobrīd esmu pensionārs. Latvijas un vairāku ārvalstu bankās savulaik man ir bijuši SIA rēķini, bet tas jau pasen. Katrā gadījumā visai labi zinu, kā sistēma darbojas.
Man personīgi ir sajūta, ka Latvijā cilvēki ļoti slikti orientējas konkrēto uzņēmējdarbības lauciņu darbībā. Piemēram, pilsētnieki un vairums rakstošo un runājošo žurnālistu gandrīz neko nezina par šī brīža zemkopības tehnoloģijām un tehniku, slikti stādās priekšā, kā strādā metālapstrādes uzņēmums un kā tekstilfabrika, ko nozīmē transporta bizness, glabāšanas nianses un to daudzveidība. Un pilnīgi viss nosauktais nevar darboties bez reģistrācijas un konta atvēršanas bankā.
No šāda skata punkta BANKA ir visas tautsaimniecības nozares sasaistošs un apkalpojošs uzņēmums. Vienlaikus banka sasaista konta turētājus bankā ar valsti, jo caur to notiek nodokļu pārskaitījumi valsts kasē. Iedzīvotāji savos kontos saņem atalgojumu, pensijas, citus sociālos maksājumus, bet paši veic visdažādākos privātos un nodokļu un nodevu maksājumus valstij un pašvaldības iestādēm.
Caur bankām notiek visa valsts budžeta maksājumu plūsma. Visi eksporta un importa, reeksporta maksājumi, kā arī tūrisma "turp - atpakaļ" maksājumi. Ārzemēs strādājošo pārskaitījumi, gan mums, gan prom, uz citām valstīm.
Tas par MAKSĀŠANAS funkciju, bet tad parādās finanšu resursu GLABĀŠANAS funkcija Un to var veikt gan vietējie iedzīvotāji un bizness, gan ārzemnieki. Ar ārzemniekiem, izrādās, lielas problēmas, jo, izrādās, tie var būt darboņi, kas izvairās no savās mītnes zemēs maksājamo nodokļu izpildes. Un visai bieži šie ārzemnieki ir finanšu resursu izmantotāji tā dēvētajā "pasaules 24 stundu maksājumu", laika nepārtrauktības karuselī.
Esmu atradies blakus bankas īpašniekiem, kuri no rīta "šauj šampanieti", jo naktī no Rīgas apkārt pasaulei "apdzītais", visai riskantais maksājumu karuselis ir nesis desmitiem tūkstošu dolāru peļņu Un šis ir piemērs svešu resursu izmantošanai personīgas peļņas ieguves nolūkā.
Šobrīd tam uzliktas nopietnas kontroles važas, bet pēc 1976. gada apmēram 30 gadu garumā tā darīja visi, kuri tikai spēja mobilizēt svešus resursus. Un tā esam nonākuši pie banku darbības pamatdarbības specifiskās funkcijas – SVEŠA KAPITĀLA MOBILIZĀCIJA UN IZMANTOŠANA. Par to atsevišķs stāsts, jo baņķieru "savs kapitāls" vēsturiski parasti ir bijis proporcijā 1 pret 10.
Un vel svarīgāk, vismaz 25 gadus pēc 1976. gada, bagātības pārdale nenotika ar banku instrumentiem, pārdale tiek realizēta biržās, bet bankas ir tikai glabāšanas un pārskaitījumus organizējoša un nodrošinoša iestāde. Situācijā kad "pasaules naudas" funkciju pilda ASV dolārs, bet šīs valsts FRS ir 12 privātu komercbanku veidojums, banku darbības kontroles mehānisma izveidē par primāro kontroles uzdevumu ir kļuvusi tieši ASV dolāra un šīs valsts politisko lēmumu aizsardzība vispasaules mērogā.
Ja jāizsakās par LATVIJAS banku darbības "kapitālo remontu", tad, manuprāt, vispirms ir jāatkāpjas nedaudz senāka pagātnē. Kā zināms, pirmās bankas Eiropā sāka darboties 14. gs. Latviešu valodā ir ļoti precīzs šo institūciju apzīmējums – KREDĪTIESTĀDE.
Interesanti, vai kāds redakcijā var pateikt kad, piemēram, mūsu valstī ir ieviesta kārtība, ka visiem uzņēmējdarbības veicējiem ir obligāti jāatver bankas konts. Vai 30. gadu Latvijā visiem vai tikai daļai lielāko šāds konts bija. Vai zemniekam, kas pārdeva pienu katru dienu vietējā pienotavā, bija bankas konts. Un kā šis zemnieks saņēma samaksu par cūku vai teļu, kuru pārdeva.
No vēstures zinām, ka senā Rīga, tāpat kā citās lielākās pilsētas, kala savu monētu izskatā noformētu naudu. Tātad bija kalēji, kuri no vietējās varas pirka patentu un uz šīs atļaujas pamata privāti kala naudas monētas. Lielajos tirdzniecības centros, parasti gadatirgu punktos, bija cilvēki, kuri specializējās dažādas izcelsmes naudas monētu maiņā, tos sauca par naudas mijējiem.
Bet kā nepieciešamo naudas apjomu pavasarī pirms sējas ieguva zemnieks, lai nopirktu zirgu, sēklu, arklu? Pavasarī ražas, ko pārdot, viņam nebija. Viņi izrakstīja vekseļus, tos pieņēma tiešais pārdevējs, jo zināja, ka zemniekam ir zeme un rudenī, pārdodot izaudzēto ražu, vekseļa parāds tiks dzēsts. Lūk, pirmais kreditēšanas veids pret reālu materiālu nodrošinājumu, kontrakta veidā ar nākotnes ražas nodrošinājumu.
Te arī nākotnes cenas jautājums, jo neviens pavasarī nezina, kāds būs gads, ražīgs, mazražīgs, vai zemniekam izaugs atdošanai nepieciešamais ražas apjoms. Šeit tātad arī riska un riska garantiju jautājums.
Franču izcilais ekonomikas vēsturnieks F. Brodēls, uzskatīja, ka Rietumeiropas un Centrāleiropas zemniecības pārvēršanās (tikai daļas) par dzimtcilvēkiem ir neatdoto vekseļu parādu sekas, Šī reģiona dzimtbūšana faktiski bija zemniecības parādu verdzība.
Austrumeiropā, Krievijā, mehānisms bija nedaudz cits. Tirgotājiem, piemēram, arkla pārdevējiem, kuri pieņēma minētos zemnieku vekseļus, samaksai zviedru metāla lemešu izgatavotājiem bija vajadzīga reāla nauda, viņi to ieguva, zemnieku izsniegtos vekseļus ieķīlājot vai tieši pārdodot bankai.
Šis moments un vieta ir būtiski, lai saprastu, no kurienes un kā apgrozībā parādās nauda. Nauda kura iegūst nosaukumu – KREDĪTNAUDA. Izrādās, papīra formātā šo kredītnaudu pret vekseļu summāro uzskaitījumu producē, elementāri drukā baņķieri. Un šo papīra "apgleznoto veidojumu", kuram pašam par sevi nav nekādas vērtības, sauc par BANKNOTI.
Šīs banknotes vērtību veido vekseļu summas, kuru nodrošinājums ir zeme un citas materiālas vērtības. Tas arī ir tas lielākais banku darbības noslēpums - iespēja emitēt papīra naudu, laist to apgrozībā kā kredītresursu un iegūt ienākumus banknotes pārdošanas līgumā, kas ir kredītlīgums, fiksējot samaksu par naudas resursa aizdošanas pakalpojumu, bankas procentu formā.
Tā ir tipiska darbības forma līdz pat I Pasaules karam, kad
Tieši 19. gs. pēdējās divas desmitgades un 20. gs. pirmie 13 gadi ir kapitālistiskās naudas apgrozības pārslēgšanās periods, kurā izveidojas finanšu kapitālisma laikmets ar pilnīgi citiem sistēmas darbības mērķiem.
Ja augstāk aprakstītais ir naudas apgrozības un kreditēšanas sistēmas izveide ražīgā kapitālisma izaugsmes un efektīvas apgrozības nodrošinājumam, tad finanšu kapitālisma sistēmā centrālais jautājums un pamatproblēma ir pasaules bagātības koncentrācija un pārdale aizvien šaurākam bagātnieku lokam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
