Esmu sagatavojusi jaunu paskaidrojumu, un tagad vainīgais ir Henkuzens, kurš visus piekrāpa
Ilze Viņķele07.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrijas (VM) veiktās un šodien publicētās dienesta pārbaudes ziņojums atsaucas uz manu un Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena telefonisko un whatsapp saziņu par vakcīnu iepirkumiem pagājušā gada 21.-22. decembrī.
Ziņojums citē komisijai sniegto S.Henkuzena paskaidrojumu un tai pievienoto whatsapp saraksti starp viņu un mani. Tā kā dienesta pārbaudes laikā man nebija iespēju atbildēt sniegt informāciju vai atbildēt uz jautājumiem, vēlos sniegt sekojošu informāciju.
21. decembra vakarā man piezvanīja ministru prezidents (MP) Krišjānis Kariņš, paužot bažas, ka Latvija esot atteikusies no Pfizer piedāvātajām vakcīnu papildus devām. Šādu info viņš bija saņēmis no ārlietu ministra. Manā rīcībā šādas informācijas nebija.
Nekavējoties telefoniski sazinājos ar VM valsts sekretāri D.Mūrmani-Umbraško un S.Henkuzenu, lai noskaidrotu šo jautājumu. Abas amatpersonas apliecināja, ka lēmums par Pfizer vakcīnu skaitu nav pieņemts un EK vakcīnu vadības grupai nav nosūtīts.
S.Henkuzens teica, ka notiekot sarunas par papildus vakcīnu apjomu, kuru rezultāti būšot atkarīgi arī no kaimiņu valstu veiktajiem pasūtījumiem. Viņš nosauca indikatīvu papildus pieejamo vakcīnu skaitu - 50 tūkstoši devu, iespējams, līdz 100 tūkstošiem, bet neesot skaidri piegāžu laiki.
Pēc šīs informācijas saņemšanas personīgi sazinājos ar Lietuvas un Igaunijas veselības ministriem, kas apstiprināja, ka arī viņi lēmumus par papildus pieejamo un pasūtamo devu skaitu vēl nav pieņēmuši. Pēc tam telefonsarunā ar valsts sekretāri un S.Henkuzenu vienojāmies, ka par papildus devu iegādes iespējām 22. decembra sēdē ir jāinformē MK.
22.decembrī MK sēdē S.Henkuzens prezentēja Latvijas vakcīnu stratēģiju, tostarp arī valdību informējot par Pfizer vakcīnu papildu 100 tūkstošu devu iegādes iespēju. Atbilstoši S.Henkuzena sniegtajai informācijai, šādu vakcīnu devu apjomu arī fiksēja MK protokollēmumā.
Vēl MK sēdes laikā (pl. 13:10) S.Henkuzens man atsūtīja whatsapp ziņu, ka Pfizer varētu tomēr piedāvāt nevis 100 tūkstošus, bet gan 200 tūkstošus papildu devas, bet viņam jāsazinās ar ražotāju, lai gūtu šai informācijai apstiprinājumu.
Manu atbildi (pl. 13:12) S.Henkuzens savā paskaidrojumā dienesta pārbaudei interpretē kā atteikumu šāda vakcīnu skaita pasūtīšanai, kas ir gluži pretēja interpretācija manai reakcijai.
No S.Henkuzcna ziņas sapratu, ka informācija par pieejamo devu skaitu ir mainījusies ļoti dinamiski un īsā laikā, jo vēl pirms aptuveni stundas, ziņojot MK, S.Henkuzens minēja, ka papildus tiek piedāvātas 100 tūkstoši devas un tagad ir jāsagaida S.Henkuzena un Pfizer pārstāvja sarunu rezultāts.
S.Henkuzens tūdaļ (plkst. 13:16) arī raksta, ka jāpaliek pie 100 tūkstošiem, jo tad lielāka cerība vakcīnas saņemt ātrāk. Savukārt dienesta pārbaudē konstatēts, ka S.Henkuzens (plkst. 13:34) A.Lācbergam nosūtīja e-pastu ar lūgumu informēt EK par Latvijas vēlmi iegādāties papildus 100 tūkstošu devu.
Pirms norādījuma nosūtīšanas A.Lācbergam S.Henkuzens mani neinformēja ne par to, kā un vai ir beigusies viņa saziņa ar Pfizer par iespējām piegādāt 200 tūkstošus devu, ne to, ka uzdod A.Lācbergam nosūtīt gala apstiprinājamu EK par 100 tūkstošu devu apjomu.
S.Henkuzens bija 2.decembrī izveidotās vakcinācijas darba grupas vadītājs, un man bija pilna pārliecība, ka viņam ir zināms piedāvāto vakcīnu daudzums (par ko liecina arī dienesta ziņojums).
Viņš man un MK sniedza informāciju, kas liecināja, ka viņš ir iesaistīts un un piedalās konsultācijās ar kolēģiem Latvijā un ES par vakcīnu iepirkumu (arī par to liecina dienesta pārbaudes materiāli). Tāpēc man nebija pamata neuzticēties viņa sniegtajai informācijai un papildus pārbaudīt tās pareizību.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
