Iesaki rakstu: 
Mani mīļie atbalstītāji! Pirms kāda laika kuluāros saņēmu ziņu (ziņas), ka esmu padevies un ka daži mani atbalstītāji šaubās. Es jums daru zināmu, ka ar mani un mums viss ir un būs labi, kamēr vien sekosiet un atbalstīsiet, kamēr būsiet saprotoši un palīdzīgi pretimnākoši.
Protams, nav viegli būt opozīcijā, nav viegli noskatīties, kā valdības pozīcijā esošie politiskie spēki pieļauj nemitīgi graujošus un neapdomātus, pat pretvalstiskus lēmumus. Mēs visi no tā ciešam ik uz soļa kopā. Un, šķiet, tas ir pat iepaticies esošajai pozīcijai, ka attālināts darbs un valdības sēdes ir pārtapušas par ikdienu.
Iespējams, kādam ir varējis likties, ka man vairs nav spēka, ka esmu sajucis vai padevies, jo jāiztur man ir bijis daudz. Ļoti smaga un nebijusi priekšvēlēšanu cīņa 2018.gadā. Tam sekojošs superuzmetiens un izņirgšana no valsts lielākās tribīnes. Uzbrukums manai ģimenei, manam materiālajam stāvoklim, visas valsts pielaides epopejas, advokatūra, varas mediju superuzbrukumi ar un bez spriņģēm.
Mums par nožēlu nacionālie mediji ir kļuvuši par šaura loka pozīcijas medijiem un atspoguļo pozīcijas deputātu viedokļus. Jo, kā redzat, uz TV raidījumiem mūs un mani neaicina, bet tas mums un man pašam dod papildus motivāciju vairāk strādāt.
Man bija iespēja salūzt un padoties. Es nesalūzu, bez mediju atbalsta, bez PR kompānijām un bez visa cita, lepnā vientulībā kopš 2018.gada beigām cīnījos par izdzīvošanu politiskajā vidē. Man tas izdevās.
Visus savus ierakstus Facebook vairāk kā divus gadus rakstīju es pats. Visus. Katru dienu visus. Tikai pēdējā gadā man ir nākuši palīgā padomdevēji. Kaut katrs mans foto tika izriets (piemērs, foto veikalā bez maskas tika ķengāts, saucot mani pat visrupjākajos pazemojošos vārdos un man pat ētikas lietu ierosināja par to, paši gan tagad zinām, ka maskas ir fake pasākums).
Tas prasīja divus gadus ar kapeikām, lai izcīnītu iespēju no gandrīz pazudināta politiķa izveidot partiju ar lielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem. Mega slodze katru dienu.
2021.gada janvārī dibināju partiju. Tās dibināšanai, kā atceramies, tika likti šķēršļi. Bet arī partiju nodibināt izdevās godam. Sekoja spēku izsīkums, saistīts ar personiskiem pārdzīvojumiem. Daļa atkal mani norakstīja, jo es “dzerot, lietojot narkotikas utt.”. Bet, kā redzat, esmu pārvarējis arī personiskas emocionālas grūtības un ar jaunu sparu atguvis vēlmi un spēku būt veiksmīgs un izcīnīt savas cīņas līdz galam.
Kā redzat, uzlaboju sevi ik dienas, gan fiziski, gan garīgi. Esmu sakopts gan ārēji, gan kopju sevi no iekšpuses. Es nekur nepazudīšu, lai vai kā oponenti to vēlētos. Uzskatu, ka veselā miesā ir vesels gars, tamdēļ ik dienas arī sportoju un rūpējos par savu veselību. Sava gribasspēka jau sasniegto rezultātu rādu publiski apzināti, jo ir daļa manu sekotāju, kurus tas iedvesmo.
Visu vasaru plānoju turpināt smagi strādāt, lai uzlabojumi būtu vēl nopietnāki, lai ar maksimālu jaudu varētu pievērsties izšķirošajam mačam. Bet atkal jau arī tas kādam nav labi. Atkal kaut kas nepatīk, ja izskatos veiksmīgs un apmierināts ar dzīvi. Tas nekas, iedod latvietim pabubināt, ēst var nedot, galvenais pabubināt. Tas jāizdzen mums visiem. Politiķim pie tā gan jāpierod, bet mēs netiksim tālu ar bubināšanu vien.
Es soctīklos dažreiz ielieku bildes, jo tā varu parādīt jums sevi, ka ar mani viss ir labi, ka esmu atguvies pēc loģiska saguruma. Ja es nebūtu politikā, es savas bildes publiski neliktu vispār. Kāpēc es lieku savus foto? Jo man nav citu mediju. Bet politiķim ir jābūt apritē.
Kāpēc es rakstu tekstus? Jo man nav citu mediju? Kāpēc es provocēju? Jo man nav citas iespējas sasniegt lielāku auditoriju. Katra provokācija ļauj kustināt letarģisko iesprūdni, kurā esam 30 gadus. Pat tad, ja dusmojaties uz mani vai apvainojaties. Tas viss ir apzināti.
Es rakstu gan gudrus rakstus, gan lieku random bildes, gan ik pa laikam pieļauju pa kādai kļūdai. Visi veiksmīgākie cilvēki daudz kļūdās. Kļūdīties nevajag baidīties. Skolā bērniem būtu jāļauj kļūdīties, jo pareizi ir tikai tas, ko Tu dari pats, tikai Tavs paša ceļš ir pareizi.
Aizbāz ausis, aizver acis un dari savu lietu līdz galam. Neklausies ne glaimos, ne nosodījumā, ne uzslavās, ne apvainojumos. Dari savu lietu. Esi pacietīgs. Dari to, kas Tev jādara un vienu dienu par to būsi sasodīti lepns. Pat, ja tas prasīs gadus. Man tas prasa gadus. Šis ceļš. Politiķa darbs ar visaugstāko mērķi ir sasodīti grūts. Bet izdarāms.
Priekšā ir vasara, un mums daudz kas jāpaveic kopā. Mani mīļie līdzgaitnieki, biedri, atbalstītāji, šaubīgie, nebaidieties nākt kopā un stāties partijā. Vēlos uzrunāt jauniešus un ikvienu, kurš sevi uzskata par mūsu valsts piederīgo ārpus Latvijas - stājieties Likums un kārtība, kopā to stiprinām un strādājam ar labu ideju apkopojumu par veiksmīgu Latvijas nākotni.
Varbūt tieši jums ir labas idejas, kuras var palikt neīstenotas, ja tās noklusēsiet un nepiedalīsieties, tikai gaidot, ko darīšu es vai kā kļūdīšos nākamreiz. Izmaiņas iespējamas tikai, mums kopā pie tām strādājot.
Es ticu saviem spēkiem un vēlos darīt un daru visu, lai mūsu bērniem būtu labāki apstākļi, dzīvojot mūsu mīļajā Latvijā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
