Iesaki rakstu: 
Jaunu ar politiķiem un dāsniem valsts iepirkumiem cieši saistītu uzņēmēju uzvārdu parādīšanās starp nu jau slavenā reisa Rīga–Tbilisi pasažieriem, kurus turpina noskaidrot Pietiek, pasvītro jau agrāk paustās aizdomas par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa iespējamo ietekmi uz Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību iepirkumiem. Viņu Vienotība līdz nesenam laikam bija neformāli nozīmējusi par SM „pieskatītāju”. Raibo kompāniju no dažāda kalibra uzņēmējiem, kas 1. augustā kopā ar politiķiem Zaķi, Raimondu Vējoni (ZZS) un ekspremjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) izlidoja uz Gruziju atpūsties, vieno ieinteresētība lielāku, kā tas ir gadījumā ar bankas Citadele pārdošanu, vai mazāku kumosu „nokošanā” no saimnieciskiem darījumiem, kurus kūrē politiķi.
Ne tikai VAS Latvijas valsts ceļi 3,4 miljonu eiro vērtos iepirkumus uzvarējušās ceļu būves firmas A.C.B. valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks bija devies atpūsties uz Gruziju šaurā lokā ar politiķiem, kā to jau rakstīja Pietiek. Starp līdzbraucējiem, kā izrādās, bijuši arī SIA Vlakon īpašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers Pērtnieki pēdējos gados bijis galvenais dolomīta šķembu piegādātājs valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļa darbiem Latgalē.
Ņemot vērā miljonus, ko Latgales attīstībai, tajā skaitā ceļu darbiem, atvēlējusi valdība, un cenu – 4,2 līdz 20 eiro par tonnu, ko LAU maksā par Pērtniekos iegūtajām dolomīta šķembām, tas ir bizness ar biezu krējuma kārtiņu. Aļonu Kozuli tas ierindojis žurnāla Kapitāls nesen publicēto Latvijas lielāko pelnītāju topa trīsdesmitniekā, pateicoties 1,69 miljonu eiro peļņai, ko no Pērtnieku karjera guvis tieši SIA Vlakon.
Pērtniekos kā mājās var justies arī Vienotības 3. numurs Latgales sarakstā Zaķis, kura automašīnas vējstiklā vēl līdz nesenam laikam vīdēja SM caurlaide. Netālu no dolomīta šķembu ieguves vietas pēdējos gados uzsākts arī jauns bizness, ierīkoti zivju dīķi, kuros nereti makšķerējam redzēts arī Zaķis. Šī jau iepriekš Pietiek zināmā detaļa, vēl pirms nāca gaismā informācija par Kozulu un Zaķa kopīgo braucienu uz Gruziju, norādīja uz politiķa īpašu pazīšanos ar SM kapitālsabiedrības pasūtījumu saņēmējiem.
„Kā jūs zināt, ka es tur kaut ko noķeru? Ja es tur arī kaut ko noķeru, tad es tur esmu uz tādiem pašiem noteikumiem kā jebkurš cits apmeklētājs. Cenas ir atšķirīgas, mainās atkarībā no gadalaika un zivju veidiem. Pēdējā laikā neko tur neesmu ķēris, šogad vispār pie viņiem copēt neesmu bijis,” stāsta Zaķis, un tā ir politiķa vienīgā garā atbilde pēc būtības jautājumu ķēdē par to, kā izskaidrot vairāku politiķu kopīgu atpūtas braucienu ar uzņēmējiem, kuri iesaistīti lielākos vai mazākos saimnieciskos darījumos ar valdību. „A kurš jums teica, ka mēs kopā braucām? Es neko nekomentēšu. Mēs ar vīru braucām, bet kāds tam sakars ar Zaķi – es vispār nesaprotu,” Pietiek saka Aļona Kozule un īso telefonsarunu pārtrauc. Ar viņas vīru Andri Kozuli, kuru neoficiāli min kā Pērtnieku īsto apsaimniekotāju, Pietiek sazināties neizdevās.
Tomēr LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs, par kuru SM gaiteņos valda uzskats, ka viņš amatā 2011. gada rudenī nonāca, tieši pateicoties Zaķa aizliktam vārdam, Pietiek atzīst, ka viņu savulaik ar Vlakon īpašnieku Andri Kozuli iepazīstinājis tieši Zaķis. Ja deputāts uz Pietiek jautājumu, vai ir ietekmējis LAU iepirkumus par labu dolomīta šķembu piegādātājam SIA Vlakon, monotoni atbild „komentāru nebūs”, Kononovs šādu politisku ietekmi noliedz: „Tādi gadījumi nav bijuši.”
Gan Pietiek uzrunātās amatpersonas, gan politiķi noliedza, ka palīdzētu nosmelt daļu no šīs krējuma kārtiņas, ko ienes uz Latgales ceļiem no Pērtnieku karjera bērtās dolomīta šķembas. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka firmas nosaukums Vlakon veidots no LAU valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova vārda un uzvārda, dodot mājienu, ka patiesie uzņēmuma īpašnieki ir pavisam citi nekā Lursoft uzrādītā Aļona Kozule. Kononovs Pietiek atjoko, ka tad jau viņu varot uzskatīt arī par KVV group (Liepājas metalurga investors) slēpto īpašnieku. Zaķis uz tiešu jautājumu, vai viņam slēpti pieder daļas uzņēmumā un vai saņēmis kādus maksājumus, to kategoriski noliedz.
Pietiek jau rakstīja, ka kopā ar Zaķi, Dombrovski un aizsardzības ministru Vējoni atpūtas braucienā uz Gruziju devās arī ASV finanšu fonda Ripplewood Holdings oficiālais pārstāvis Latvijā, finanšu konsultāciju firmas Callidus Capital līdzīpašnieks Valdis Siksnis. Tikai divas dienas pirms raibās kompānijas kopīgās izlidošanas uz saulaino Gruziju – 29. jūlijā – Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm bija izlēmusi piešķirt ekskluzīvu statusu vienam no diviem reālākajiem Citadeles pircējiem – tieši Sikšņa pārstāvētajam Ripplewood. Augsne darījumam tika gatavota tieši laikā, kad Ripplewood oficiālais pārstāvis kopā ar valdības vadošās partijas Vienotība ietekmīgajiem politiķiem Zaķi un Dombrovski atpūtās Gruzijā.
Visi politiķi, ieskaitot Dombrovski, kurš atpūtas braucienā devās kopā ar sievu Āriju, Pietiek apgalvojuši, ka par biļetēm un uzturēšanos maksājuši paši. Arī Siksnis rakstiskā atbildē apgalvoja, ka ne viņš personiski, ne Callidus Capital nav maksājuši par politiķu tēriņiem. Zaķis uz atkārtotu lūgumu tomēr uzrādīt maksājumus apliecinošus dokumentus otrdien atbildēja, ka to darīs, „kad tas būs nepieciešams”.
Raksts pirmo reizi publicēts laikraksta Diena 24. septembra numurā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
