Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kulturoloģiskajā diskursā vissarežģītākais jautājums jeb problēma Nr.1 ir par cilvēka ģenētiskajām sakarībām ar „otro dabu”. Cilvēka sakarības ar kultūru („otro dabu”) ģenētiskajā aspektā ir ļoti komplicēta problēma. Faktiski tā ir neatrisināma problēma. Nekādi nevaram saprast, cik liela loma mūsu dzīvē ir kultūrai un cik liela loma mūsu dzīvē ir smadzenēs mājojošajām ģenētiskajām programmām.

Turklāt tā vienmēr būs neatrisināma problēma. Cilvēks nekad neiegūs visu (100%) informāciju par sevi – savu izcelsmi un psihisko darbību. Saprotams, zinātne uzzinās ļoti daudz par cilvēka izcelsmi un cilvēka esamības garīgajiem nosacījumiem, taču nekad neuzzinās visu (100%) par Homo sapiens.

Šajā ziņā valda vienprātīgi akceptēta filosofiskā tēze: cilvēka eksistences pamatā ir noslēpums par savu izcelsmi un garīgo satvaru. Šī noslēpuma izziņa ir cilvēka dzīves galvenais stimuls. Ja noslēpums tiks pilnā mērā izzināts, tad cilvēka dzīvei vairs nebūs nekāda jēga.

Ar cilvēku ir tāpat kā ar visu pārējo,- ja mēs kādu fenomenu iepazīstam visā pilnībā (100%), tad ļoti ātri zaudējam interesi par šo fenomenu. Vitāli dinamiska interese par attiecīgo fenomenu visbiežāk pastāv tikai tā izziņas laikā. Perfekti pazīstami fenomeni nereti nonāk mūsu apziņas perifērijā un vispār izplēn aizmirstības miglā.

Cilvēka zināšanas par sevi un savu vietu pasaulē ir divējādas. No vienas puses ir kultūras sniegtās zināšanas. Kultūra cilvēkam paskaidro visu nepieciešamo viņa darbībai, uzvedībai un komunikācijai. Šīs zināšanas katram ir skaidras un saprotamas. Šajās zināšanās nepastāv noslēpumi. Tās ir pilnā mērā apzinātas zināšanas.

Taču cilvēks nedzīvo vienīgi ar kultūras sniegtajām zināšanām. No otras puses ir ģenētiski sniegtās zināšanas. Tās atsevišķi zinātnieki dēvē par personiskajām (netiešajām, klusajām) zināšanām. Tās ir zināšanas, kuras cilvēks ģenētiski manto no saviem senčiem. Turklāt jau no Ievas un Ādama. Tas nav pārspīlējums. Mūsdienu zinātne spēj konstatēt ģenētiskā materiāla vēsturisko evolūciju no cilvēces vissenākajiem laikiem. Tā, piemēram, jau 1987.gadā ASV zinātnieki pierādīja, ka cilvēce ir cēlusies no vienas nelielas tumšādainas cilvēku grupas Austrumāfrikā.

Ģenētiski sniegtajās zināšanās valda liela noslēpumainība. Ne velti psihologi cilvēka psihisko pasauli iedala trijās sfērās: apziņas sfēra, zemapziņas sfēra un bezapziņas sfēra. Tātad cilvēkā ir arī neapzinātas zināšanas, kuras noteiktos apstākļos var kļūt apzinātas zināšanas. Pie tādām neapzinātām, bet noteiktos apstākļos apzinātām zināšanām pieder sirdsapziņa, vainas apziņa, pienākuma apziņa, cilvēciskās solidaritātes apziņa, taisnīguma apziņa.

Teiksim, nesenais sižets par Dāvja ārstēšanu var būt uzskatāms piemērs kultūras sniegto zināšanu un ģenētiski sniegto zināšanu sakarībām. Runa ir par attieksmi pret medicīnu kā biznesu. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka īstenībā šīs attieksmes centrā ir katra indivīda taisnīguma apziņa.

Mūsdienu patērēšanas sabiedrībā it kā vairs nevienu nevar pārsteigt cilvēka dzīves dažādu segmentu un tajā skaitā medicīnas pārvēršana par peļņas avotu. Jēdzieniskais salikums „medicīna un bizness” it kā vairs nevienu neuztrauc un nekaitina. Medicīna kā bizness ir kļuvusi kultūras norma. Tātad arī kultūras sniegtās zināšanas.

Šodienas jaunākā paaudze nemaz nepazīst citu normu un citas zināšanas. Jaunākā paaudze ir uzaugusi tādas kultūras vidē, kurā ar medicīnu pelna naudu un gūst peļņu (nesen medijos uzzinājām par peļņas grandiozo apjomu „ātrajā palīdzībā”; senāk uzzinājām par aptiekaru peļņu). Mūsdienu kultūras sniegtās zināšanas formē iecietīgu un akceptējošu attieksmi pret medicīnu kā biznesu.

Tomēr viss nav tik vienkārši.

Pirmkārt, medicīnas pārvēršana par biznesu liecina par sabiedrības degradāciju. Diskutēt nav vajadzīgs. Pret minēto atzinumu ir jāizturas kā pret aksiomu – gadu tūkstošiem ilgi bez pierādījumiem pieņemtu patiesību. Rietumu sociuma degradācija ir labi zināms fakts. Jau labu laiku par šo faktu neviens sociāli acīgs cilvēks nediskutē. Diskutē vienīgi par degradācijas apjomu un izpausmes formām.

Otrkārt, kultūras sniegtajām zināšanām par medicīnu kā biznesu ir ļoti spēcīgs oponents. Un, lūk, šis spēcīgais oponents ir ģenētiski sniegtās zināšanas. Zinātne ir pārliecināta, ka taisnīguma apziņai ir ģenētiski determinēts raksturs. Taisnīguma apziņa ir cilvēka gēnos un nav tikai kultūras sniegto zināšanu rezultāts.

Taisnīguma apziņu mēs ģenētiski mantojam no saviem senčiem, un šī cēlā morālā īpašība nav tikai kultūras panākums (audzināšanas, izglītības un ideoloģijas panākums) vai Dieva dota bagātība, kā vēl nesen uzskatīja daudzi cilvēki. Mūsu gēnos ir taisnīguma apziņa neatkarīgi no tā, vai mūsu kultūra ir sociālistiska jeb kapitālistiska. Ģenētiski sakņota morālā bāze cilvēkā ir neatkarīgi no kultūras iedarbības, kas, protams, reālajā dzīvē pastāv un var praktiski atspoguļoties cilvēka darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Ģenētiski sakņota morālā bāze ir mūsu gēnos neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nepatīk.

Pašlaik tas var nepatikt tiem ideoloģiski apmātajiem tipiem, kuri medicīnu kā biznesu modīgi uzskata par Rietumu neoliberālisma privilēģiju un labumu. Diemžēl ne mazums ir tādu cilvēku, kuri pret visu bravūrīgi izturas kā pret preci un uz visu raugās no tirgus viedokļa. Viņi savā apmātībā bazūnē par lielisko iespēju visu nopirkt par naudu un tajā skaitā par naudu nopirkt Dāvja dzīvību.

Taču arī šo tipu gēnos ir taisnīguma apziņa. Vienīgi attiecīgie gēni ir vājāk attīstīti. Tā, piemēram, pēdējā laikā populārs ir gēns „AVPR1a”, kas atbild par altruismu. Zinātnieki ir relatīvi precizējuši šī gēna attīstības atšķirīgās stadijas. No minētā gēna attīstības pilnvērtības ir atkarīgs altruisms – nesavtīga gādība par citiem un gatavība uzupurēties citu labā. Proti, gatavība glābt Dāvja dzīvību bez pusmiljona dolāru liela honorāra.

LR ļaužu gēnos eksistējošā taisnīguma apziņa noteikti atsaucās uz ziedojumiem Dāvja ārstēšanai. Taisnīguma apziņa izpaudās emocionālā protestā. Naudas ziedošana noteikti bija vairāk vai mazāk apzināts, taču ģenētiski stingri diktēts protests pret patērēšanas sabiedrības medicīnas biznesa kaislībām un valsts sociālās politikas kroplībām. Ziedotāju kādai daļai tas bija ģenētiski stingri diktēts protests pret mūsu amerikāņu draugu, labvēļu, ideoloģisko skolotāju, paraugetalona, ģeokrātisko valdnieku, saimnieku, partneru, sabiedroto, aizstāvju un kuratoru nevēlēšanos glābt zēna dzīvību bez maksas.

Ģenētiski stingri diktētā taisnīguma apziņa emocionāli atspoguļojās arī interneta tekstos un komentāros, neslēpjot naidu pret medicīnu kā biznesu. Naidu apliecināja arī jaunākās paaudzes pārstāvji, kuri nav dzīvojuši sociālistiskajā kultūrā ar tās bezmaksas medicīnu. Viņu naidu sekmēja ģenētiskais mantojums. Smadzenēs ir konkrētas daļas, kuras atbild par morāli. Tātad morāle nav tikai audzināšanas, izglītības un ideoloģijas produkts, bet ir arī gēnu produkts.

Tajā pašā laikā Dāvja atbalstītājiem būs katram savs viedoklis par cilvēka dzīves būtību. Kāda daļa tic, ka cilvēka dzīvi nosaka zvaigžņu stāvoklis debesīs. Kāda cita daļa teiks, ka viss ir atkarīgs vienīgi no paša cilvēka un kaut kādai „kultūrai” un kaut kādiem „gēniem” nav nekāda nozīme. Vēl kāda cita daļa atzīs cilvēka rakstura izšķirošo lomu. Noteikti būs vēl citādāki viedokļi.

Mūsu valsts sabiedrībā pagaidām nav liela popularitāte ne kultūrai, ne psihoģenētikai. Ja kultūras vispusīgo ietekmi jau esam sākuši daudzmaz izprast un novērtēt, lūkojoties uz kultūru visplašākajā mērogā un ne tikai ar jēdzienu „kultūra” saprotot mākslu un literatūru, tad psihoģenētiskās atziņas izmantojam ļoti maz un gēnu dziļā ietekme nav gandrīz nemaz izprasta un novērtēta masu apziņā. Respektīvi, psihoģenētiskās atziņas gandrīz nemaz neizmantojam audzināšanā, izglītībā un ideoloģijā.

Tāpēc faktiski drīkst teikt, ka dzīvojam ar puszināšanām. Psihoģenētiskie pētījumi liecina, ka cilvēka psiholoģisko īpašību 50% nosaka ģenētiskais faktors. Tas attiecas uz intelektu, kā arī tādām īpašībām kā neirotisms, altruisms, zinātkāre, ekstraversija (palielināta sociālā aktivitāte, sabiedriskums). Jau tika minēts, ka gēni nosaka cilvēka sirdsapziņu, vainas apziņu, pienākuma apziņu, cilvēciskās solidaritātes apziņu, taisnīguma apziņu.

Taču pats interesantākais ir tas, ka psihoģenētiskās īpašības nav stagnatīvas izpausmes. Tās cilvēka dzīves laikā var izmainīties. Mūsdienu zinātnei jau ir prāvas zināšanas par psihoģenētisko, plašāk – bioloģisko, īpašību evolūcijas nosacījumiem. Turklāt nav runa tikai par dabisko atlasi, bet runa ir par kultūras lomu un kultūras kompetenci iejaukties bioloģiskā mantojuma liktenī. Tāpēc kultūrā ir jābūt ne tikai garīgās un materiālās kultūras mantojuma saglabāšanas funkcijai, bet arī bioloģiskā mantojuma saglabāšanas funkcijai, kas, saprotams, ir atsevišķa tēmai citai etīdei.

Mēs nekad neuzzināsim visu (100%) patiesību par sevi. Taču mums regulāri tiek dota iespēja uzzināt kaut ko jaunu par sevi, kas var atvieglot mūsu dzīvi. Tas pilnā mērā attiecas arī uz jaunāko zinātnisko informāciju par kultūras mantojuma un bioloģiskā mantojuma saglabāšanas iekšējo vienotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...