Iesaki rakstu: 
Pasaule kājām gaisā pa īstam apgriezās 2007. gadā – tieši šajā gadā 2 metrus 36 cm garais ķīnietis Suņs Minmins (Sun Ming Ming, nejaukt ar populāro NBA centru Jao Minu (Yao Ming)) bija garākais basketbolists pasaulē, atzītākais reperis bija baltādainais Eminems (Maršals Brūss Maters III), bet labākais hokejists pasaules čempionātā Maskavā bija melnādainais kanādietis Džeroms Artūrs Lejs Adekanls Tigs Juniors Elviss Iginla (Jarome Iginla).
Šķiet, otro triecienu pasaules stabilajām vērtībām šogad deva Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kur ārstiem tika atrasts 1 litrs spirta pārpalikuma. Kaut ko tādu nespēj atcerēties pat medicīnas aksakali, jo spirta iztrūkumu padomju laikos atceras jebkurš mediķis.
Trešais nozīmīgākais apvērsums iestājās 2014. gada 1. aprīlī, kad darbu sāka Ingrīdas Circenes vārdā nosauktā e-veselība. Ja šī sistēma spēs nodrošināt to, ka Latvijā veselības naudas uzskaite un slimību statistika ies kopsolī un nebūs diametrāli pretējas, būs iestājušies nebijuši laiki.
Es spēju noticēt, ka ģimenes ārsti, kuri 96% gadījumu tāpat strādā digitālā sistēmā, spēs pielāgoties e-veselībai un vairs nedrukās recepti ar printeri, bet nosūtīs poliklīnikas lejas stāvā iemitinātajai Mēness aptiekai. Es spēju noticēt, ka dažas slimnīcas pieslēgsies e-bookingam.
Bet tam, ka vienāda informācija par saslimstību būs abām Veselības ministrijas pakļautības iestādēm – Nacionālajam veselības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram –, nekad.
Gluži kā jebkura cita sabiedrības daļa arī mediķi dzīvo internetā. Labāku datumu e-veselības sākšanai kā 1. aprīli izvēlēties vienkārši nebija iespējams, jo jebkurā citā dienā cilvēki uzskatītu, ka tas ir nopietni, ka 6,5 miljoni eiro ir likti lietā, nevis apgūti.
Mēs vēl nebijām nonākuši līdz e-veselībai, kad kolēģi mūsu iekšējā sarakstē man atsūtīja divas blondu politizētu dakterīšu bildes ar aicinājumu: „Atrodi 10 atšķirības!”
Es ieskatījos šajos attēlos – šīs divas meitenes bija Ingrīda Circene un Baiba Rozentāle. Bet kāpēc tik agri – priekšvēlēšanu cīņa taču nav sākusies? Kolēģi atbildēja – ir gan. Baibas Rozentāles vadītā infektoloģijas klīnika jau uzrakstījusi tautas vēstuli par to, cik nepareizi bijis Infektoloģijas centru pievienot Austrumu klīniskajai slimnīcai.
Uz vēstules iztirzāšanu Rozentāles kundze Saeimā netika ieradusies, kaut arī slimnīcas vadītājs viņai to rakstiski rīkojis darīt. Toties Rozentāles pašreizējie partijas biedri no Saskaņas centra vēstuli vicinājuši un saukuši pēc taisnības. Būtu jel paprasījuši Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, kas Baibu Rozentāli iecēla Rīgas domē, vai Tautas partijai, kas viņu iecēla par veselības ministri, – cik ilgs laiks vajadzīgs, lai Rozentāle savu barotājus „apmestu”. Parasti izrādījās – uzreiz, tiklīdz ērtais krēsls saļodzījies.
Bet stāsts jau nav par Baibu Rozentāli, bet par Ingrīdu Circeni. Nav grūti pamanīt, ka citkārt spēcīgā, runātīgā un enerģiskā ministre kā ūdenī iekritusi. Runā, ka partijas biedri viņai strikti norādījuši – never muti vaļā ne ar kādiem paziņojumiem, aizmirsti savu veselības finansēšanas likumu, bet tādu DRG (darba apmaksas sistēma medicīnā – uz saņemto datu pamata tiek aprēķināta vidējā gadījuma cena konkrētajā grupā un par tādu tiek noslēgts līgums ar slimnīcu atbilstoši reālajam gadījumu skaitam) pat nepiemini.
Iemesls esot Vienotības labās vēstures zināšanas. Vienotības līderi gauži labi atceras laiku, kad Baibas Rozentāles aktivitātes lika Andrim Šķēlem izraut savu partiju no valdības (par spīti ārlietu ministra Māra Riekstiņa, reģionālās attīstības ministra Edgara Zalāna un dažu citu vētrainiem protestiem), bet vēlāk zaudēt arī vēlēšanās. Vienotībai radies iespaids, ka Ingrīdas Circenes aktivitātes līdzīgā kārtā varētu nogremdēt pašu Vienotību.
Man tomēr gribētos mierināt Vienotību – tik daudz ļauna sadarīt, kā to nepilna gada laikā paspēja veikt Baiba Rozentāle, nemaz nav iespējams. Viņa pamanījās pilnībā likvidēt Rīgas 1. slimnīcu, kas kā neatliekamās palīdzības slimnīca bija strādājusi 200 gadu, viņa pamanījās slēgt Vides veselības centru, uz vairākiem gadiem izskaužot Latvijā profilaksi, viņa veica fantastiskas manipulācijas ar vakcinācijas iepirkumiem, pilnībā sagraujot tautas uzticību vakcinācijai, viņa likvidēja Medicīnas zinātnisko bibliotēku, viņa kopā ar Lindu Mūrnieci aizsūtīja specvienību uz Bausku izdzenāt protestējošos mediķus. Nē, Vienotība pārspīlē Ingrīdas Circenes iespējamo varējumu.
Prognozēšana Latvijā nav pateicīga nodarbība. Tomēr divas lietas mēs varam paredzēt itin viegli. Pēc vēlēšanām Vienotība drīzāk atteiksies iet valdībā nekā vēlreiz ņems nepateicīgo veselības ministra portfeli. Man pat rodas iespaids, ka Solvita Āboltiņa piedraudēs ar publisku pašnāvību, ja viņas partijai vēlreiz tiks uzspiesta ministrija pilnīgi bez naudas un ar absolūti negatīvu publicitāti. Otrkārt, svārsts ir aizgājis otrā pusē, proti, politikāņi paziņos, ka ārsti nudien no veselības neko nejēdz, un liks par ministru juristu vai finansistu.
Mēs varam prognozēt ar ļoti lielu varbūtību, ka priekšvēlēšanu cīņas starp dažādu partiju ārstiem ir tikai un vienīgi cīņas par vietu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, bet cīņa par veselības ministra amatu būs starp tiem, kas labāk māk apgūt Eiropas struktūrfondus. Un tas nudien nevienu nepārsteigs, kā mūs pārsteidz raksta sākumā minētie brīnumi.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
