Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen mēs bijām liecinieki tam ar kādu nekompetenci un termiņa kavēšanu Klimata un Enerģētikas ministrija izpildīja ar Saeimas 2022. gada vasaras lēmumu Ekonomikas ministrijai uzlikto pienākumu – sagatavot ziņojumu par Latvijas stratēģiju kodolenerģijā.

Pēc Ekonomikas ministrijas reorganizācijas un Klimata un Enerģētikas ministrijas radīšanas šī jaunā ministrija – sauksim to par KEM – pārņēma šo uzdevumu. Lieki piebilst, ka Ekonomikas ministrija pirmos mēnešus neko nedarīja, jo zināja, ka to nodos KEM, bet jaunā ministrija pirmos sešus mēnešus cīnījās par galdiem, krēsliem, kabinetiem un tamlīdzīgām lietām, bet nevis veica kādu reālu darbu uzdotajā jomā.

TAP (tiesību aktu portāls) portālā visi, kas gribēja varēja aplūkot KEM radīto produktu – ziņojumu par stratēģiju. Kodolenerģijas nozari puslīdz pārzinoša speciālista vērtējumā ziņojums ir nekompetents, balstīts uz nepareiziem pieņēmumiem un nepatiesiem faktiem, kas tiek savdabīgi apstrādāti.

Un tas nav nekāds brīnums vai pārsteigums, jo Klimata un Enerģētikas ministrija sev vien zināmu iemeslu dēļ, ziņojuma izstrādē nepiesaistīja nevienu ārēju speciālistu, bet iekšēju speciālistu ar jel kādām zināšanām un kompetencēm kodolenerģijas jautājumos jau ministrijai nebija un vēl aizvien nav.

Ministrs Kaspars Melnis varbūt iedomājas, ka daži ministrijas darbinieki apmeklējot pāris ASV un Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras (IAEA) seminārus darbinieki kļūs uzreiz par ekspertiem, bet dzīvē tas tā nenotiek. Drīzāk četrās piektdaļās (varbūt arī tikai divās trešdaļās) no visā semināros pavadītā laika viņi nesaprata par ko vispār tur ir runa – ko runātājs saka un ko ar to grib pateikt. Tā arī ir visa kompetence, kas ieguldīta šajā ziņojumā.

Ziņojumā ir arī labas daļas – tās kas pa tiešo pārrakstītas no IAEA semināru materiāliem, bet arī šīs daļas ir ziņojumā nonākušas ne īsti kontekstam atbilstošā veidā, tāpēc tas apbēdina. Būtu jau arī jāapzinās, ka ASV rīkotos seminārus ASV valdība finansē lai popularizētu ASV kodolenerģijas tehnoloģijas un to eksportu – šajā gadījumā primāri, šķiet, runa ir par GE Hitachi Nuclear Energy. Grūti pateikt cik un vai vispār ministrija apzinās arī šo apstākli.

Zemāk lasītājiem piedāvājam biedrības Progresīvo Tehnoloģiju Institūts viedokli par KEM sagatavoto ziņojumu Saeimai Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā. Ministrija izvēlējās šo viedokli nepublicēt TAP portālā, jo nekāds glaimojošais jau tas nav. KEM ziņojums nonāk tik tālu, ka kā Latvijas iespējamo prioritāro sadarbības partneri kodolenerģijas attīstībā nosauc Igauniju – nākošo aiz Latvijas visatpalikušāko reģiona valsti šajā jomā. Smieklīgi, bet arī skumji.

Kamēr Evikas valdība turpina bez jēdzīga satura “ļurināt” par enerģijas jautājumiem, VISAS apkārtējās valstis – uzsveru – visas apkārtējās valstis, strādā pie reālām programmām kodolenerģijas attīstīšanai un kompetences un zināšanu paaugstināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā.

Latvijā šajā jomā pagaidām nenotiek nekas, un tas mūs virza tālāk Latvijas enerģētiskā atpalicībā un attiecīgi arī nākotnes rūpniecības, IT, transporta un citu enerģiju patērējošo nozaru lejupslīdē un nākotnes dzīves līmeņa tālākā kritumā salīdzinot ar mūsu kaimiņiem.

Raksta turpinājumā varat iepazīties ar atsevišķu ziņojuma elementu vērtējumu.

Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts”

Atsauksme par Klimata un Enerģijas ministrijas INFORMATĪVO ZIŅOJUMU “KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ”
Projekta ID 23-TA-3327

Rīgā, 2024. gada 2. februārī

Pirmkārt Biedrībai “Progresīvo tehnoloģiju institūts” (turpmāk tekstā- PTI) ļoti kritiski vērtē veidu kā tika sagatavots šis ziņojums – pašu ziņojuma sagatavošanas procesu. Ziņojums ir ticis gatavots neiesaistoties nekādā dialogā ar sabiedrību, bez tautsaimniecības un enerģijas patērētāju viedokļu noskaidrošanas, neiesaistot nozares speciālistus un/vai ekspertus un akadēmisko vidi. No plašākas sabiedrības šāda ziņojuma gatavošana faktiski tika paturēta noslēpumā, kas no sabiedrības labas pārvaldes viedokļa ir pilnīgi nepieņemami un arī neapšaubāmi ir negatīvā veidā ietekmējis ziņojuma kvalitāti.

Apzināti vai neapzināti ziņojums ignorē ļoti būtisku jautājumi – nākotnes kodolenerģijas objekti Latvijā būtu privāti, valsts būvēti un valsts pārvaldījumā (ar Latvenergo vai speciāli veidota uzņēmuma starpniecību) vai arī valsts un privātās partnerības objekti. Pat, ja ziņojumā šobrīd nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu, šis jautājums ir jāpiemin ziņojumā.

PTI ieskatā šis ziņojums būtu būtiski uzlabojams un vismaz daļēji maināma tā secinājumu daļa. Tāpat būtu kritiski izvērtējami vairāki pieņēmumi ar kuriem ir ticis pamatots ziņojums un tā secinājumi.

1. Ziņojuma kopīgais ietvars.

1.1 ziņojumā izmantotie pieņēmumi

Ziņojums ir sagatavots, izmantojot vairākus pieņēmumus, kuri ir nepatiesi vai ļoti apšaubāmi:

Konkrēti:
Kodolatkritumu – izlietotās kodoldegvielas- uzglabāšana – Latvijā ir ģeoloģiski piemēroti ieži izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai, bet par specifisko šo slāņu piemērotību nav bijuši nekādi pētījumi. Māla slāņi Pasaulē tiek uzskatīti par vienu no piemērotākajām ģeoloģiskajām struktūrām izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai. (skat. piemēram Beļģijas vadošā kodolpētījumu centra publikāciju ŠEIT). Bez tam pastāv arī viedoklis, ka izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas starptautiskais regulējums gan ES līmenī, gan arī globālākā līmenī nākamajos 20-30 gados var būtiski mainīties, lai pieļautu starptautisku sadarbību un izlietotās kodoldegvielas pārstrādi.

Ziņojumā kā pieņēmums uz kā balstīti vairāki secinājumi ir neliels Latvijas elektrības patēriņa pieaugums – 9% 10 gados. PTI uzskatā, ka šāds pieņēmums nav īsti savienojams ar Latvijas politikas nostādni tuvoties vidējam ES dzīves līmenim un samazināt fosilā kurināmā apjomu un tāpēc pieprasījums pēc elektrības patēriņa visticamākais, ka pieaugs straujāk un attiecīgi arī būs vajadzīgas lielākas ģenerējošās jaudas.

Ziņojumā nav minēts un izvērtēts būtisks Latvijas enerģijas sistēmas risks – ūdens daudzums Daugavā, kur ir gadiem ar zemu ūdens daudzumu (un tādi vēsturiski ir bijuši diezgan daudz) un šajos gados tas rada Latvijā elektrības deficītu.

1.2 Enerģijas sistēmas tvērums.

Ziņojumā ir praktiski pilnībā ignorēts tāds enerģētikas aspekts kā siltuma ražošana un patēriņš.

Šobrīd industriālo siltumu lielā mērā ražo ar gāzi un Rīgā mājokļus apsilda izmantojot ar gāzes darbināmu centralizētu centrālapkuri.

Ir zināms, ka šobrīd izstrādē ir vairāki SMR modeļi, kas paredzēti darba koģenerācijas režīmā vai par tādi kodolreaktori, kas paredzēti tikai centrālapkures vajadzībām. Sagaidāms, ka centrālapkures vajadzībām paredzēts kodolreaktors būtu ievērojami lētāks nekā elektrības ģenerēšanai paredzēts kodolreaktors.

1.3 Kopsavilkumā ir uzskaitīti 3 iespējamie Latvijas elektroapgādes risinājumi atsakoties no fosilā kurināmā:

“1) atjaunīgo energoresursu (saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja) parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm”;

Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka šobrīd nepastāv ekonomiski pamatoti tehniskie risinājumi ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai. ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka šim variantam šobrīd NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu.

“2) ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi; “

Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka arī šim variantam pagaidām NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma.

3) “kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. Small Modular Reactor, turpmāk – SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.

– Kodolreaktori ir dažādās attīstības stadijās un var uzskatīt, ka šis tehniskais risinājums eksistē, bet vēl nav zināmas ekonomiskās izmaksas”

Sekojot līdzi kodolenerģijas nozares attīstībai šajā brīdī ir zināmas aptuvenās gatavībai tuvāko SMR izmaksas. Šīs izmaksas ir vairākas reizes precīzāk zināmas nekā hipotētiskās ūdeņraža vai enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanas izmaksas.

1.4 Ziņojuma rāmējumā nav skaidri nodefinēts vai AES Latvijā būtu valsts finansēta un īstenota (ar to saprotot Latvenergo vai kādu specializēti šim nolūkam izveidotu kompāniju) vai arī tas būtu privāto investīciju objekts un tiktu pieļauta konkurence starp vairākiem iespējamiem operatoriem.

2. Ziņojuma secinājumu daļā būtu, pirmām kārtām, jākonstatē Latvijas būtiska atpalicība kodolenerģijas zināšanu un kompetences jomā salīdzinot ar VISĀM citām mūsu apkaimes valstīm (Baltijas jūras valstis, Austrumeiropa).

Šī atpalicība un kompetences trūkums cita starpā arī ir acīmredzot traucējis sagatavot kvalitatīvu ziņojumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām Latvijā.

3. Ziņojuma secinājumu un kopsavilkuma daļa būtu papildināma ar vajadzību bez kavēšanās uzsākt akadēmiskās un izglītības programmas zināšanu un kompetences veidošanai kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā. Šādas zināšanas un speciālisti ir kritiski svarīgi veidojot nozares un enerģētikas stratēģiju un arī izvērtējot kaimiņvalstu darbību kodolenerģijas jomā.

Vispiemērotākais būtu uz Latvijas Universitātes esošo iestrādņu un kompetences bāzes izveidot multidisciplināru kodoltehnoloģiju pētniecības centru, kas apvienotu gan tehniskās un tehnoloģiskās nozares, gan arī sociālās, ekonomiskas un juridiskās zinātnes un vēlams piesaistītu arī citas universitātes un pētniecības organizācijas.

4. Ir atbalstāma doma sadarboties ar citām valstīm kodolenerģijas jautājumos, bet tas ir stipri apšaubāmi, vai sadarbība ar vienu valsti – Igauniju būtu jau pašā sākumā jānodefinē kā Latvijas nākotnes stratēģija kodolenerģijas izmantošanā. Jāņem vērā, ka Igaunija ir nākamā vājākā valsts Baltijas jūras reģionā kodolkompetences jomā. (pēc Latvijas).

5. Ņemot vērā Latvijas būtisko atpalicību kodolenerģijas kompetenču un citos jautājumos (tai skaitā būtisku atpalicību no Igaunijas) nešķiet ticama ziņojumā uzrādītā iespējamā abu valstu sadarbība “vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu (līdzīgi kā ELWIND atkrastes vēja parka projekts);”

6. Ņemot vērā Igaunijas situāciju energoapgādē, tai skaitā atkarību shell oil (slānekļa degviela) termoelektrostacijām Narva Elektrijaamad, nešķiet ticama arī šī ziņojumā paredzētā iespēja „Latvijai (valsts kapitālsabiedrībai) piedalīties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu (300 MW) un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju;” un tādejādi risināt Latvijas elektroapgādes jautājumu.

SMR ir ar noteiktu jaudu. Igaunijas kompānija Fermi Energia jau ir izvēlējusies un paziņojusi savu AES tehnoloģijas piegādātāju -tas ir GE Hitachi BWRX 300 reaktors ar 300 MWe jaudu. Neko tur vairs nevar palielināt. Igaunija var būvēt vairākus reaktorus, bet tad tas būs Igaunijas lēmums un Latvija varēs pirkt elektrību, ja būs izbūvēti un darbosies vajadzīgie starpsavienojumi. Bet ir arī jāatceras, ka elektrolīnijas izmaksas ir salīdzināmas ar pašas AES izmaksām, ja elektrolīnija ir pietiekami gara.

7. Tāpat ir būtiski trūkumi ziņojuma ekonomiskajā daļā, kur salīdzinātas dažādas elektrību ģenerējošo tehnoloģiju izmaksas.

Konkrēti: saules paneļu šī brīža izmaksas ir 600-1000 EUR/KW instalētā jauda. SMR izmaksas ziņojumā tiek novērtētas 4500 EUR/KW instalētā jauda. Saules baterijas ģenerē vidēji apmēram 15% no instalētās jaudas, kamēr AES vidēji ģenerē 90% no instalētās jaudas. No tā izriet, ka AES prasa mazāk investīciju pret saražoto jaudu. Bet tirgus apstākļos Saules bateriju saražotā elektrība ir daudzreiz nevērtīgāka nekā AES saražotā elektrība (jo ar noteiktu Saules bateriju īpatsvaru kopīgā elektroapgādē saulainā laikā iestājas elektrības pārprodukcija). Tas pats attiecas arī uz vēja parkiem.

8. Ziņojumā nekas nav teikts par iespējamo Latvijas tautsaimniecības piedalīšanos AES piegādes ķēdēs un tautsaimniecības gatavošanu, lai piedalītos AES piegādes ķēdēs – gan Latvijā būvējamām AES gan citās kaimiņvalstīs būvējamām AES. Tam ir nepieciešams kompetences “pools”, lai iespējamie pretendenti varētu labāk sagatavoties dalībai AES piegādes ķēdēs.

9. AES būves vietas izvēle būs atkarīga no SMR tehnoloģijas – tai skaitā AES pielietošanas mērķiem, AES lieluma un ārkārtas evakuācijas zonas lieluma. Nav izslēdzama arī SMR būve pašā Rīgas pilsētā, TEC vietās vai industriālajos rajonos.

10. Cilvēkresursu attīstības daļā nav pieminēta cilvēkresursu attīstība apmācību sistēmas izveidei un regulatoriem un tehniskajiem atbalsta dienestiem vajadzīgo cilvēkresursu attīstība un cilvēkresursu attīstība lai vispār varētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus par kodolenerģiju Latvijā un/vai kaimiņvalstīs.

11. Ziņojumā pareizi norādīts, ka SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā un tāpēc šobrīd vēl nav zināmi precīzie SMR parametri un precīzās izmaksas kā arī tieši kuras tehnoloģijas būs tās kuras būs visveiksmīgākās. Latvijai tāpēc šobrīd ir strauji jāattīsta kompetences un zināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā, lai pēc apmēram 4-5 gadiem, kad būs jau zināms kuras tieši SMR tehnoloģijas Pasaulē, Eiropā un kaimiņvalstīs ir visveiksmīgāk attīstījušās, varētu izdarīt zināšanās un kompetencēs pamatotu viedokli par Latvijai piemērotāko enerģētikas sistēmas attīstības ceļu.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...