Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).

Ja kongresa referentu starpā iemaldītos reliģiskie fanātiķi, kas, izmantojot izdevību, sāktu uzstāties ar fantasmagoriskiem apgalvojumiem, klātesošie draudzīgi varētu vērties “šveicara” virzienā, aicinot nodrošināt pienācīgu kārtību. Ja fanātiķi uzdotos par zinātniekiem un tā tikuši pie vārda, klātesošie varētu nosodoši vērties kongresa organizētāju virzienā. Kā vienā, tā otrā gadījumā runātāji nebūtu pelnījuši akadēmiskās brīvības priekšrocības.

Tomēr fanātiķi ir ne tikai tikuši pie dokumenta, kas apliecina viņu zinātnieka statusu, bet arī nonākuši augstākās izglītības institūciju vadībā, un šādā statusā tikuši kancelē, kur, acīmredzot, postulē studijās, pētniecībā un publikācijās “aprobētus” uzskatus, tad skats vēršas visas akadēmiskās saimes virzienā, uzdodot jautājumu par to, cik pienācīgi organizētas studijas, pētniecība un publikācijas augstākās izglītības institūcijās kopumā.

Turklāt pat malā stāvētājam ir skaidrs, ka šajā gadījumā reliģiskais fanātisms ir lēni lienošā veidā pārņēmis Indijas akadēmisko sabiedrību tiktāl, ka vienīgais veids, kā pret to iebilst vai vismaz norobežoties, ir izplatīt Urbinovičam et Orbitam paziņojumus.

Jau dzirdu iebildumus, ka tā taču Indija un kas gan kopīgs Latvijai, Rietumeiropas “šūpulim”, gar šo ezotērikas un cita veida prāta aptumsumu mocītu akadēmisko vidi. Tomēr pārliecība, ka Latvijā nepiedzīvosim ko līdzīgu, ir tikai šķietamība.

2007. gada 5. aprīlī, pirms 12 gadiem LETA ziņoja, ka izsludinātajam Latvijas Universitātes rektora amatam pieteikušies divi kandidāti - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Senāta priekšsēdētājs, profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle.

Latvijas Universitātes vēlēšanās priekšroku deva Auziņam, tomēr uzvarējušam kandidātam acīmredzot nebija pārliecība, ka tās pašas maigās svārstības, kas viņam ļāvušas ieņemt kāroto amatu, nebūs par iemeslu, lai viņš šo amatu zaudētu.

Galvenais ierocis cīņai ar Kūli bija izvēlēta cīņa ar plaģiātismu. 2009. gada pavasarī tika publiski paustas aizdomas par iespējamo plaģiātu Riharda Kūļa, Igora Šuvajeva un Andra Rubeņa tulkojumos. Gadu vēlāk, 2010. gada pavasarī ziņu slejās izvērtās diskusijas jau tikai ap Riharda Kūļa un Igora Šuvajeva tulkojumiem, bet vēlāk visu uzmanība fokusējās vien uz Lejasciemu, kur rātni ķirbjus audzēdams dzīvojās Rihards.

Likumsakarīgi, ka, plaģiātisma un cita veida akadēmiskā negodīguma apkarošanas ieročus žvadzinot, Auziņš šķita daudz piemērotāks rektora kandidāts nekā Kūle, kas pat mājas kārtībā nespēj panākt to, lai vīrs uzvedas, kā kārtīgam profesoram pienākas, respektē Kantu, Rolavu, Muciņu un Ķīli. Un Leijēju.

Cīņas karstums aizrāva tik ļoti, ka salīdzinoši klusi paslīdēja garām 2010. gada pavasara notikumi par un ap Auziņa tiesībām saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Drošības policija lika saprast, ka Auziņš esot maisā, savukārt Kažociņa vadītais Satversmes aizsardzības birojs kliedēja bažas un iedeva.

Rit laiks, un tiem, kas tic vai tikai klusībā cer, ka pasaule un varbūt arī Latvijas Universitāte ir jaunu akadēmisku un zinātnisku sasniegumu priekšā, nākas pārdzīvot šoka terapiju. Latvija joprojām nav atkopusies no akadēmiskās vides degradācijas padomju okupācijas varas apstākļos.

Neesot publiski pieejamiem visiem darbiem, kas bijuši par pamatu zinātņu kandidāta grāda un zinātņu doktora grāda iegūšanai, nav iespējams pat aptuveni novērtēt notikušās pielīdzināšanas iznākuma sekas. Jādomā, ka neviens pie pilna prāta esošs akadēmisks cilvēks vairs neapgalvos, ka, teiksim, Vilis Samsons, Jānis Zutis vai Jānis Dzintars ir vēsturnieki un vēstures doktori.

Toties varam novērtēt tos grādus, kas dalīti kopš pieņemti Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”, kas paredz nodrošināt vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas promocijas darbu publisku pieejamu “internetā un augstskolas bibliotēkā”.

 Diemžēl maz ir tādu, kas lasa promocijas darbus intereses pēc, un vēl mazāk to, kas pauž viedokli par šiem darbiem. Un rets ir tas gadījums, kad interesenta atsauksme bijusi par pamatu atteikumam piešķirt grādu.

Atzīsimies – Latvijas Universitātes rektora pretendenta disertāciju izlasījām tikai pēc tam, kad Pietiek.com publicētā Nameja viedokļa rakstā bija teikts, ka autors negrib pat teikt, ka rektora kandidāts, kuru viņš špikerī neaicinātu izvēlēties, “būtu jebkādi tīri personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks”. Šāds apgalvojums zinošam cilvēkam ar kaut vai vieglu apmatojumu liek justies kā padomju anekdotē par friziera paņēmieniem, kā panākt, lai mati saslejas.

Tā kā pretendenta akadēmiskā darbība nepelna lielu uzmanību, ieskatījāmies promocijas darbā. Pretendents rakstījis darbu deviņus gadus no 2002. gada līdz 2013. gadam, profesorees Vizmas Niedrītes, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes prorektora Jāņa Ērika Niedrīša cienījamās kundze vadībā. Disertācijas tēma “Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās”. Hipotēžu izvirzīšanai autors izmantoja intervēšanu, tika izstrādāta aptaujas anketa un intervēti 55 dažādu organizāciju eksperti, kā rezultātā izvirzītas trīs hipotēzes: 1) nepastāv universāls stratēģiskās vadības modelis, kuram sekojot organizācijas iegūtu noturīgu uzplaukumu, bet pastāv konkrētai organizācijai atbilstošs stratēģiskās vadīšanas elementu kopums; 2) pieaugot pārmaiņu intensitātei, palielinās nepieciešamība precīzi un regulāri saskaņot stratēģiskos un operatīvos plānus; 3) radošo organizāciju elastīgu stratēģiju veidošanā noteicošais faktors ir organizāciju vadītāju pieņemto lēmumu atbilstība konkrētajai ārējās vides situācijai.

 Ja 2010. gadā noritēja spraigas debates, kas ir plaģiāts un kas vispār ir akadēmiski negodīga rīcība, tad, ielūkojoties uz biznesu orientētā rektora kandidāta disertācijā, skaidrs, ka šādu smalkumu apcerēšana šeit ir nevietā. Latvijas Universitātes rektora pretendenta 2013. gadā aizstāvētajā promocijas darbā nav nevienas atsauces. Lai gan izmantotās literatūras sarakstā ir 151 avots, kas promocijas darba tekstā minēti, tomēr neviena pati atsauce, arī tad, kad iekļauts citāts, nekad un nekur nesatur norādi uz konkrētu avota lappusi, lapu vai kādu citu konkrēti identificējumu vietu avotā. Ak, spārītes, vai jūs spējat iedomāties, ka vidusskolēns zinātniski pētnieciskajā darbā dabū labu atzīmi, ka bakalauram iedod sekmīgu par darbu bez nevienas, nevienas precīzas atsauces uz kādu lappusi? Kur atsauču faktiski nav?!

Šeit varētu likt arī punktu, nolādēt promocijas padomi, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, Studiju un zinātnes administrāciju, Augstākās izglītības padomi, Izglītības Kvalitātes Valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī uzlikt svecīti ortodoksu pesteļu templī, piedodiet, Zinātņu akadēmijā par Roberta Ķīļa atgriešanos valdībā, lai viņš vienreiz par visām reizēm izlietu no dīķa ūdeni kopā ar bērnu, visām pīlēm, pīlēniem, līdaku, gulbi, vēzi, pūci, kokinu, ziemeli un levītu, tomēr nespējām atturēties palūkot arī nedaudz literatūras sarakstu.

Izmantotās literatūras saraksts vedina uz vairākām pārdomām. Atsauces uz tādiem izmantotās literatūras sarakstā minētajiem avotiem kā “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normālā dzīvē verificējamas ne tikai konkrētu norāžu trūkuma dēļ, bet arī tādēļ, ka pats avots interesentam būtu jāmeklē pastāvīgi, jo izmantotās literatūras sarakstā norāžu nav. Izmantotās literatūras sarakstā atrodami arī tādi kompetenci un vispārējo intelektu apliecinoši avoti kā “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” Literatūras saraksts liek domāt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodā, bet, spriežot pēc nosaukuma, arī pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizē latviešu un angļu tekstu. Turklāt, ieskatoties tekstā, kur tad izmantots šāds avots, atklājas, ka promocijas darba autors drosmīgi piedāvā par “Kara mākslas” autoru uzskatīt “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – 孫子.

Jāteic gan, ka izmantotās literatūras saraksts nav pilnīgs, jo tajā iztrūkst norādes uz tādu akadēmiskā vidē atzītu autoritatīvu avotu kā “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kā avotu piedāvā tekstā ietvertā saite. Tā, izmantojot no minētā avota pasmeltos politiķim Johanam Volfgangam fon Gētem un pašpalīdzības literātam Napoleonam Hillam piedēvētos citātus, promocijas darba autors izdara promocijas darba 50. lappusē secinājumus par diviem galvenajiem mūsdienu organizācijas efektivitātes nosacījumiem.

Uzreiz jājautā, vai censonis saprot, kādas atsauc un piemin? Apskatīsim vienu piemēru. Drosme nepārliecināties par citāta izcelsmi un kontekstu atklājas arī gadījumos, kad faktiski citē, neliekot pēdiņas, no skata zinātnisku publikāciju. Tā, piemēram, 43.–44. lappusē rakstīts: “Spēļu teorijā: stratēģija ir visaptverošs plāns, kurš identificē, kādas izvēles tiks izdarītas visās iespējamās situācijās (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). Šī spēļu teorijas stratēģiskā definīcija paredz nākotnes rīcību, ilglaicīgumu un katra spēlētāja rīcību, arvien vairāk to ierobežojot.” Acīmredzot, izmantota citētā avota atsauce, jo tās autors atšķirībā no promocijas darba autora zina, ka norādāma konkrēta lappuse. Iepazīstoties ar pirmavotu, uzzinām, ka Džons fon Neimans (John von Neumann) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusē sāk 11. nodaļu, kas veltīta stratēģijām un spēles apraksta galīgai vienkāršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltīta stratēģijas jēdzienam un tā formalizēšanai, turpat – 11.1.1. pievēršas reālās spēles norisei. Šīs sadaļas otrajā rindkopā autori piedāvā iedomāties, ka spēlētājs tā vietā, lai pieņemtu lēmumus katru reizi, kad rodas šāda nepieciešama, pieņem lēmumu spēles sākumā par visām iespējamām situācijām, proti, sāk spēli ar pilnīgu plānu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plānu, proti, izvēles, kas veiktas katrā iespējamā situācijā atbilstoši pieejamajai informācijai, ko paredz spēles noteikumi. Rezultātā autori šo plānu nodēvē par stratēģiju. Nākamajā rindkopā, bet turpat 79. lappusē autori norāda, ka, “ja mēs pieprasītu katram spēlētajam sākt spēli ar pilnīgu šāda veida plānu, proti, ar stratēģiju, mēs noteikti neierobežotu viņa rīcības brīvību”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemēģina piespiest pieņemt lēmumu, vadoties no mazāka informācijas apjoma nekā katrā konkrētajā spēles brīdī. Tas, ko viņi piedāvā, sagatavoties visām iespējām situācijām.

Ievērojot minēto, secinājums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu. Tomēr promocijas darba autors neapmierinās ar starpniecību pasmeltu domu, bet turpina ar dažādu autoru citātiem par stratēģiju. Noslēgumā rezumējot, promocijas darba autors atklāj, ka “stratēģiskās vadīšanas definīcijās” dominē arī tas, kam vislabāk, autoraprāt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tāda autoritatīva darba, kas literatūras sarakstā dēvēts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих самых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. Если бы я должен был составить список великих книг, ее бы я поставил первой” – , kā par to vēsta viens no šīs grāmatas izdevumu vākiem – Наими, Михаил. Книга Мирдада. Необыкновенная история монастыря, который когда-то назывался Ковчегом. Санкт-Петербург: ИГ “Весь”, 2006.

Sajūsmu par promocijas darba autora zināšanu apjomu izsauc tādi literatūras sarakstā minēti avoti kā “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vēstnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas Vēstnesis Nr. 132 (2897).”

Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabājis savu nevainību un nav ieņēmis jebkāda veida zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Norāde, kas nezinātājam varētu likt domāt, ka autors ir “KABINETS” ar iniciāļiem kā cigaretēm un Rolava īpašniekam Linardam Muciņam – “L.M.”, rada sajūtu, ka promocijas darbs tapis, izmantojot kādu no Mozeles upes ielejas rīslingu “Kabinett” spirdzinošo buķeti.

Autors izmanto 1996. gada 28. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudējuši spēku 2003. gada 26. septembrī, tātad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. Tomēr, spriežot pēc promocijas darba 17. lappuses, apstāklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudējuši spēku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norādot, ka noteikumi zaudējuši spēku, tomēr steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuālais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklējami zinātniskajā literatūrā, nevis Ministru kabineta noteikumos, neatkarīgi no šo normatīvo aktu spēka ir pārāk smalka matērija promocijas darba autoram.

Godājamie tautieši, terminu un jēdzienu skaidrošana ir nepieciešama promocijas darba sastāvdaļa, lai gan atsevišķos gadījumos pastāv risks, ka mēģinājums skaidrot “virsjēdzienu” varētu radīt labākajā gadījumā iemeslu pasmaidīt. Tā, piemēram, Jolantas Staugas 2010. gadā izstrādātajā un 2011. gadā Latvijas Universitātē aizstāvētajā promocijas darbā “Dzīvnieki latviešu folklorā: mītiski maģiskais aspekts (pēc latviešu tautasdziesmu un mūsdienu folkloras materiāliem)”, nav izticis bez norādes, ka “termins ‘dzīvnieks’ promocijas darbā lietots tā plašākajā virsjēdziena izpratnē” un ka ar to apzīmē “visu sugu pārstāvjus – zīdītājus, putnus, kukaiņus, rāpuļus, abiniekus, zivis” (4. lpp.).

Tomēr atšķirībā no rektora kandidāta Jolanta Stauga, piemēram, atklājot iemeslus, kādēļ Žoržeta Pūcīte, iespējams, nav bijusi aicināta Zvirbuļa kāzās un saistot to ar no slāviem pasmeltiem priekšstatiem, kas pūces saista arī ar ārlaulības sakariem un no šo sakaru augļiem vai sliktām ziņām vai nāves vēstnesēm (78. lpp.), nemēģina reizē raksturot, piemēram, pūču dzimtu bioloģijas studijām un nedodies Ingmāra Līdakam vai Indulim Emsim.

Diemžēl promocijas darba autors nav lasījis grāmatas latviešu valodā, ka darbā piesaukts Maksa Vēbera darba “Gesammelte Aufsätze zur Religionssoziologie I. Wirtschaft und Gesellschaft”” tulkojums angļu valodā, ne vācu oriģināls, ne plaši pieejamais tulkojums latviešu valodā, lai gan tas, iespējams, saistīts arī ar Riharda Kūļa “slavu”. Nodaļa ir latviešu valodā ļoti pazīstama kā “Protestantisma ētika un kapitālisma gars”, darbs vispār nav par to, ko atsauce viņam piedēvē. Ja būtu lasīts Igora Šuvajeva tulkojumā šajā sērijā pieejamais “ārzemju autora” darbs par metodēm, varbūt promocijas darbam autoram būtu tapis zināms, ka zinātniskumu nosaka pārbaudāma argumentēta spriešana.

Tomēr arī šeit nav izslēgts, ka vainīgais būs tulkotājs un viņa “slava”. Rektora pretendenta promocijas darbā, kas bijis par pamatu saņemt grādu, tad kļūt par profesoru un tagad pretendēt uz rektora amatu, nepieciešamo argumentēto spriešanu aizstāj citātu un informācijas savārstījums, bet zinātniskā aparāta trūkums liedz pārliecināties par argumentu derīgumu, atbilstību un spēku, tāpēc tas nekvalificējas par promocijas darbu vai jebkādu cita veida zinātnisku darbu.

Šo varētu turpināt vēl un vēl, bet vairāk par pirmajām pāris lappusēm nav vērts ienirt. Piemēram, ikvienam pionierim bija jāzina, ka “Markss un Engelss ir divas dažādas personas, bet Slava KPSS vispār nav cilvēks.”, šīs zināšanas noderētu disertācijas autoram, kuram, piemēram, pavisam vienkāršā vietā nav izdevies saprast, ka ''OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy'' redaktori ir francūzis Dominiks Forē (Dominique Foray) un amerikānis Braiens Kahens (Brian Kahin), tā vietā disertantam radies hibrīds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arī nozīmētu, tas liecina, ka cilvēks realitātē nav turējis atvērtu avotu, nemaz nerunājot par faktu, ka “citāta” autore šajā sējumā, bijusī OECD ģenerālsekretāra vietniece, Islandes vēstniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklāt katra latviešu bērna dvēselīte, kas ir redzējusi dejotāju tumsā vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kā veidojās islandiešu patronīmi, bet disertants ir sava ceļa gājējs, viņš vīriešu dzimtē raksta, ka tas esot džeks, puika.

Nu, labi, stratēģiskajai radošajai vadībai nav jākavējas starp kājām ne vēstniecei, ne dziedātājai, bet šis ir tikai piemērs, kādu ir bez sava gala. Turpat sākumā ir mītisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM - L.V. Bertalanfijs, kas īstenībā ir ASV austroungāriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, antiaristoteliskās vispārējās sistēmu teorijas pamatlicējs, cik noprotams dīvainie inciāļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrātiskā izcelsme viņu apveltījusi būt “fon Bertalanfi”, kas vāciski veido burtu “V”.

Labi, nepiesiesimies, bet sistēmu teorija ir šī promocijas darba serdē, bet autors nav lasījis un nav dzirdējis par tās pamatlicēju? Pieņemsim, ka nav dzirdējis un atsauci ir “aizņēmies” no nākamā citāta autora – “Walonick, 1993”, bet te arī literatūras sarakstā ir tikai atsauce uz tīmekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pāradresējas uz kaut kādu ķīniešu tiešsaistes kazino ar lielpupainu jaunavu ikonām (https://999.lfjde.top/), no kā izejam uz Kantonā Ķīnas Tautas Republikā fukcionējošo un Singapūrā reģistrēto komersantu “Alibaba Cloud Computing Ltd”. Cienījamo lasītāj, Jūs jau nojaušat, ka mūsu mazajam un draudzīgajam kolektīvam – proti, mums un lasītājam - nesagādātu problēmas atrast, kāds tad ir teikuma patiesais avots – kas pats par sevi saprotams nav minēts disertācijā –, piemēram, disertācijas 21. lappusē esošais teikums par nelineārām savstarpējām, tikpat mīklains saitēm nāk no simtiem vietu, piemēram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētā krājuma Velina Čakarovas raksta sākuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, 13. lappuses), kas nozīmē, ka šis apraksts klejo pa brīvi pieejamām internet vietnēm, tādām kā disertanta internetkazino.

Kāpēc? Valonika vots īsti nav klasiska zinātniskā publikācija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tāds kā uzziņu materiāls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks neatsaucās, bet uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. Vispār nekāda sakara ar disertācijas tēmu. Un kādu iemeslu dēļ vajadzīgs šis detektīvs ar tik obskūrām, mīklainām norādēm? Zinātniskā darba lasītājam ir jāmeklē adata siena kaudzē pie katra teikuma?

Ko tas liecina? Tas, pieklājīgi sakot, liecina par to, ka autors, rakstot par avotu, pats labi nezina vai nesaprot, kas tajā avotiņā īsti ir rakstīts.

Pāris izlēcieni vairs nemaz nav veselā saprāta laukos. Čārlzs Darvins ir citēts no brainyqoute.com. Kāda mārrutka pēc? Kāpēc vispār Darvins? Un kāpēc no joku lapas? Darvina darbi tīmeklī ir brīvpieejā. Tos var lasīt katrs, kas māk lasīt kādu valodu, angļu valodas zinātāji – oriģinālos pirmizdevumus tiešsaistē. Un tas tādēļ, lai stratēģisko vadību pamatotu ar “Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām”, lai raksturotu vārdu “pārmaiņas”.

Darbam tas ir lieka pieblietēšana ar citātiem, necieņa pret lasītāju. Lapa ir Ošo stilā, ar saulrietu attēliem, reklāmām, bez jebkādām atsaucēm, kur sarūpētie “citāti” ir rauti. Jāpiebilst, ka konkrētajā, disertācijas 35. lappusē esošā citāta gadījumā, tas nemaz nav atrodams šajā saitē. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arī variācijas.

Pasen jau izpētīts, ka darbā “Sugu izcelšanās”, kurā gan ievadā ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajā izdevumā, 1861. gadā tā ir xviii lappuse), bet minētā citāta vis tur nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitāte izpētīja vairāk kā piecpadsmit tūkstošus Darvina neiespiesto vēstuļu, bet izrādījās, ka Darvina kungs to nekad nav rakstīijis, bet šo lietu ir radījuši menedžmenta un vadībzinātnes apoloģēti, līdzīgi Gundaram Bērziņam (lai bijušajam veselības ministram laba veselība), tāpēc mēs Kembridžas darvinologiem uzticēsimies par grasi vairāk kā apsveikuma kartīšu citātlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.

Privātais, personīgais promocijas darbos izpaužas maksimums kā veltījums vai pateicības vārdi mīļotajiem. Promocijas darba autors spēris soli tālāk un iekļāvis savu acīmredzot kā Latvijas Universitātes kanclera neuzklausītu skatījumu par “Torņakalna projektu”, norādot, ka “Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstības stratēģija ir balstīta uz pārliecību, ka izdosies ietekmēt izglītības likuma redakciju tādā veidā, ka LU lietošanā esošie valsts īpašumi tiks nodoti LU īpašumā ar pilnām tiesībām ar tiem rīkoties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinās, ka šāds skatījums ir pretrunā daudzām vadības zinību teorijām, tomēr uzskata par būtisku nosacījumu izpētīt jautājumu par vides ietekmēšanu no organizācijas stratēģiskās vadīšanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). Šādas piezīmes atgādina gadījumus, kad studenti mēģina pārbaudīt docētāju uzmanību, piemēram, vairākos darbos pirmajā lapā liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznīti vai kas tiešā tekstā atsaucē raksta tādus tekstus kā, “ja Jūs vēl atceraties, kas bija iepriekš rakstīts” vai “ja šitik tālu izlasīji, tad Tev no manis aliņš”.

Cerams, ka mums nav jāuzraksta disertāciju par disertāciju, lai atbildīgās struktūras – proti, pietiek.compuaro.lvkasjauns.lvkasjaks.lv, profesors Roberts Ķīlis, profesors Klāvs Sedlenieks, profesors Ivars Ijabs, profesors Artis Pabriks, profesors Andis Kudors, profesore Dana Reizniece-Ozola, profesors Pāvels Rebenoks un pilnīgi nesaprotami kāpēc arī brāļi Ģirģeni – satraukti varētu sākt rakstīt vēstules šurp un turp no Kurzemes, Arvils Ašeradens sasaukt Livonijas landtāga ārkārtas sēdi Tērbatas universitātē, kura tikām iekļūtu reitinga pirmajā vietā pēc citu čempionāta dalībnieku dopinga pārbaudes (atklātos, ka Rietumu pasaulē universitātes saņem nopietnu finansējumu), kur Jānis Bordāns varētu veikt performanci – disertācijas kopīgu publisku lasīšanu ar iztēles palīdzību, sūdzoties vēstniecībās, lai mēģinātu atrast kaut vienu pareizi noformētu atsauci un skaidri, loģiski saprotamu avotu šajā darbā. Jo mēs taču visi saprotam, ka sabiedriskā televīzija, sabiedriskais radio un sabiedriskais transports, disertācijas nelasa, savukārt speciāli šim nolūkam pieņemts vicemērs vispār lasīt neprot.

2013. gada promocijas darba struktūra un forma atgādina to, ko šobrīd no skolēniem bez ierunām pieprasa “zinātniskās pētniecības darbos”. Visuzskatāmāk tas redzams ievadā, secinājumos un priekšlikumos, kas rakstīts pēc skolēnu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribūti noteiktā secībā izkārtoti, noteiktā veidā formulēti un pat noteiktos gadījumos izcelti treknrakstā. Jāteic gan, ka viss darbs no skata atgādina “ZPD”, un tas nebūt nav vienīgais promocijas darbs, kas, šķiet, vadās pēc skolēniem domātām vadlīnijām. Nožēlojami, ka zinātniskā grāda pretendents vadās nevis no Rietumeiropas labāko disertāciju paraugiem vai vismaz kaut kādiem tēvzemes lietpratēju paraugiem, bet gan skata bērniem domātu pamācībām, kurām līdz ar to nav pat izredžu būt pilnveidotām, ja jau pat zinātniskā grāda un tagad arī rektora pretendenti neuzskata par iespējamu pilnveidot sava zinātniskā darba stilu. Citastarp, mūsu kolektīvam pēc šīs disertācijas izlasīšanas nav saprotams, kāpēc doktora grāds nav piešķirts diviem Latvijas iekārojamākajiem vecpuišiem – Andrim Gobzemam un Aldim Kivičam, jo viņi vismaz savos sociālo tīklu ierakstos ir oriģināli un obskūras atsauces nelieto. Vismaz neviens no viņiem nekad dzīvē nav iedrošinājies kandidēt uz kaut cik svarīgu akadēmisku amatu. Salīdzinājumam, pat Leviatāna kungs nekad nav mēģinājis aizstāvēt doktora disertāciju, par ko pelna cieņu - ko nevar celt, to nevar nest. Un nu... šitāda blamāža.

Atgriežoties pie līdzības ar Indiju un jautājuma, kā nākas, ka akadēmiskai saimei ir jāķeras pie pēdējā viņu rīcībā esošā līdzekļa – plašsaziņas līdzekļu uzmanības pievēršanas –, lai risinātu fantāziju uzdošanu par zinātni, jāsecina, ka aizmetņi tam ir tādos gadījumos kā iepriekš aprakstītais. Sākumā ļauj vadošu amatu ieņemt personai bez doktora zinātniskā grāda, tad ļauj aizstāvēt makulatūru kā promocijas darbu, par ko piešķir doktora zinātnisko grādu, tad uztic vairāku zinātnes nozaru studiju, pētniecības un publikāciju organizāciju un, visbeidzot, atzīst par profesoru, ko uzskata par savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu, kas “veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē” Augstskola likuma 28. pants. Tagad persona par makulatūras tiesu grasās kļūt par universitātes “augstāko amatpersonu” - Augstskolu likuma 17. panta pirmā daļa.

Nevaram piekrist, ka pretendents nav “personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks”. Par personiskām īpašībām neko nezinām, bet pretendentam būtībā nav pamata saukties par doktoru, profesoru un kur nu vēl ieņemt dekāna amatu. Šim ētikas un radošās nevainības tīrradnim ir tikai viena vieta izglītības sistēmā, kur šitādus loderus gaida, – izglītības un zinātnes ministra krēsls.

Interesentiem – https://luis.lu.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F-577373344/Gundars%20Berzins%202013.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

pietiek_kampt

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...