Faktiski suņu slimības stāsts dod nojausmu par reālo astoņkāji
Pietiek lasītājs08.05.2016.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Ja vēl nesen dzīvoju pārliecībā, ka problēma ir sistēmā, tad pēc visa tā, kas ir noticis saistībā ar nāvējošo suņu slimību, šobrīd varu apgalvot, ka darīšana ir ar represīvu ierēdnieciski politiski koruptīvu režīmu (meli, šantāža, iebiedēšana, valsts varas izmantošana personisko interešu sasniegšanai, tirgošanās ar varu un atriebība par nepakļaušanos u.t.t.). Ko nespēj Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs E.Treibergs, tur pieslēdzas zemkopības ministrs J.Dūklavs, koordinatore – ministrijas valsts sekretāre D.Lucaua.
Atziņa, kas gūta gadu pēc pirmajām suņu nāvēm, kuri faktiski visi bija un arī šobrīd ir ēduši Dogo (katras divas dienas ir vidēji viens ar rentgenu apstiprināts gadījums), - ne jau suņu barību ZM sargā, ignorējot suņu ciešanas un īpašnieku asaras. Tas ir astoņkājis, kur Dogo sāga ir puse no vienas kājas.
Dogo ražotājs Podnieka k-gs ir amatpersona Lopbarības pārstrādātāju asociācijā, viņam pieder arī cūku kompleksi u.c. lopi. Tāpēc signāli, ka konkrēti cilvēki jau ir „pārtikas ķēdē”, vairs pat ne pastarpināti, bet tieši, visdrīzāk nav bez pamata.
No pagājušā gada janvāra līdz vismaz aprīlim nekas netika darīts, PVD imitēja darbību ar čāpošanu aizpildīt protokolus, paņemot kaut kādus paraudziņus, nevis reāli pārbaudot barību kaut vai uz tā paša raundapa klātbtni, pesticīdiem u.t.t.
Faktiski tikai veterinārārstu neatlaidība, mediji ar tēmas karsēšanu un suņu īpašnieki, pie kuriem ražotājs "sirsnīgi" sūta draudētāju brigādi, ar vēstulēm EK iestādēm panāca, ka ZM bija spiesta manīt savu vismaz ārējo uzvedību no pilnīgas ignorances "mirušo suņu par maz, nav ko šķiest naudu" uz "mēs jau visu laiku esam gribējuši uzzināt cēloni un to arī esam pētījuši"
Taču neatstāj sajūtas, ka Kaščeja sirds ir LOSP-ZM-ZZS, bet institūti BIOR un Silava un ir kā platforma, kas nodrošina naudas plūsmu. Pēdējie netika konsolidēti kā citi zinātniskie institūti, lai ZM var tieši kontrolēt viņu darbību, ko uzskatāmi redzam BIOR gadījumā - direktors pēc pētījuma izliekas par muļķi un apvaino profesionāļus nekompetencē, apgalvojot, ka pētnieku atradnes ir statistiski nenozīmīgas un viss, lai arī darīts saskaņā ar ZM un paša BIOR apstiprināto plānu, ir bijis nepareizi.
Jāteic gan, ka direktoram varētu būt ļoti grūti kaut ko zināt par institūta darbu, jo 70% no laika darbavietā viņš vispār neatrodas un savus pienākumus neveic. Braukā nemitīgos komandējumos, kuros nopelna sev bez direktora, pētnieka un projektu vadīšanas naudas vēl pāris aldziņas. Nu, tas bez "palīdzības naudas" ZM darījumos. Pētījuma laikā viņš pieticīgi sevi dēvē par vidutāju un tehnisko atbalstu, lai noņemtu no sevis atbildību.
LOSP nosaka visu budžeta un ES naudas plūsmu no ZM uz vajadzīgajām organizācijām (kurās varētu būt pat vieni un tie paši personāži), no ZM naudām tiek finansēti šo organizāciju ārvalstu braucieni, biroju izdevumi u.t.t.
Turklāt izrādās, ka daudzus no ZM nākušos atbalsta maksājumus var saņemt tikai LOSP biedri. Tādējādi ZM izveidotais mehānisms garantē LOSP dalīborganizācijas un skaistu biedru maksas apjomu. LOSP no katras dalīborganizācijas iekasē vismaz 300 eiro dalībmaksu gadā.
Daudzi cilvēki to zina, bet ļoti baidās no E.Treiberga, A.Krauzes (ir LOSP valdē, iesauka "bitenieks bez stropiem") un J.Dūklava, jo lauksaimnieku bizness ir atkarīgs no šīs svētās trīsvienības.
Protams, tas, ka naudu var saņemt no ZM tikai LOSP biedri, ir visai savādi, jo LOSPa kā ZM padomdevēju sākotnējais mērķis it kā bija nozaru pārstāvniecību veidošana. Reāli, kā dzirdēts, tas nozīmē, ka LOSP atsaka iestāties tajā daudzām vienas nozares biedrībām.
Tikmēr atbalsta maksājumi caur LOSP ir miljonu vērti, ZM vienkārši piešķir, bet sadala LOSP pēc degunu principa. ZZS deguniem, protams, dubultā. ZM nekontrolē neko. Piešķiršanas kritēriji neskaidri, atklātībai nezināmi.
Skandalozais Āfrikas cūku mēra apkarošanas atbalsts arī gāja šo ceļu. ZM organizēja, ka pietuvinātie saņēma dāsnas kompensācijas plus pārdeva cūkgaļu par tirgus cenu. Nu, un BIOR kļuva stāvus bagāts, bezjēdzīgi veicot analīzes, kuras nevajadzēja nemaz veikt (kam katrai cūkai analīzes, ja tāpat līdz ar pirmo pozitīvo viss ganāmpulks jāizkauj).
Es domāju, ka ir pamatīgi jārok BIOR un LOSP finanses sasaistē ar ZM fondiem, subsīdijām, pētījumu fondiem u.t.t., ja ir vēlēšanās atrast tiešām interesantas lietas, kurās nabaga suņi, kas ēda augstprātīga ražotāja barību, ir tikai ierauti atvara virpulī, kas parāda virzienu...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
