Iesaki rakstu: 
Kā tieši Veselības inspekcijas (VI) Farmācijas departamenta vecākajam referentam, farmaceitam Artūram Praškilēvicam izdevās vakcinēties pret Covid-19 laikā, kad „parastiem” farmaceitiem šāda iespēja netiek sniegta? P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oficiālā atbilde ir – tas esot noticis tikai un vienīgi kļūdas pēc.
„Kas tad padara vakcīnu saņēmušo farmācijas nozares ierēdni pārāku par citiem aptiekās strādājošajiem? Atbilde, ļoti iespējams, ir meklējama viņa kopdzīvē ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju Gustavu Latkovski, ar kura protekcionismu pirms diviem mēnešiem A.Praškilevics sāka karjeru Veselības inspekcijā. Tāpat lielā mērā ar viņa gādību šovasar farmaceita grādu ieguvušais nu jau ierēdnis uzreiz nokļuva Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas "Farmācijas" studiju programmas direktora amatā,” šādu versiju aizvadītajā nedēļā izteica Pietiek lasītājs, kas informēja par šo gadījumu.
Pēc ilgākas noskaidrošanas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oficiālā versija tagad ir šāda: „Pieraksts kļūdaini veikts intensīvas darba slodzes apstākļos, veicot personu intensīvu un liela apjoma pierakstu uz vakcināciju pret Covid-19. Attiecīgi jāsecina, ka kļūda radusies cilvēciskā faktora rezultātā, bet tā noteikti nav sistēmiska.”
Saskaņā ar šo skaidrojumu pēc informācijas publiskošanas slimnīcas darbinieki noklausījušies audioierakstu no telefona sarunas caur pieraksta tālruņa numuru, kuras laikā tika veikts pieraksts pieraksta kalendārā, un konstatējuši: „Vakcinētā persona norāda, ka ir farmaceits. Slimnīcā ir skaidri noteikts, ka saskaņā ar valstī noteikto vakcinēšanās kārtību, uz vakcināciju pret Covid-19 tiek vakcinēti tikai ārstniecības iestāžu darbinieki, līdz ar ko – ārstniecības iestāžu farmaceiti saņem vakcīnu kā šo iestāžu darbinieki. Šajā gadījumā netika līdz galam noskaidrota vakcinētās personas sasaiste ar ārstniecības iestādi.”
Arī A. Praškilēvics apgalvo, ka tikt pie vakcinācijas neviens viņam neesot palīdzējis un tas noticis pilnīgi nejauši: „Es 11. janvāra rītā piezvanīju uz publiski pieejamu telefona numuru – 67095392, lai noskaidrotu, vai es, būdams farmaceits, varu vakcinēties. Telefona sarunā man apstiprināja, ka, jā, varu saņemt vakcīnu, un mani pierakstīja uz konkrētu vakcinēšanās laiku.
Ierodoties uz vakcināciju, es uzrādīju gan savu personu apliecinošo dokumentu, gan vēlreiz norādīju, ka esmu farmaceits un uzrādīju savu farmaceita apliecību. Ņemot vērā, ka man vakcinēšana netika atteikta, tas radīja manī paļāvību, ka man ir tiesības uz vakcinēšanos.
Vēlos stingri noraidīt jebkādas baumas, ka kāds man būtu palīdzējis vakcinēties. Neviens cits nekādā veidā nav palīdzējis man saņemt šo vakcīnu. Gan pēc telefonsarunas, kad apjautājos, vai es drīkstu vakcinēties, gan pēc pašas vakcinācijas man neradās nekādas aizdomas, ka farmaceiti nedrīkstētu vakcinēties. Turklāt, cik man zināms, tanī pat dienā, tādā pat veidā, uz vakcināciju pieteicās un vakcīnu saņēma arī vairāki citi farmaceiti.”
Kā redzams, no A. Praškilēvica teiktā izriet, ka pretēji slimnīcas apgalvojumam, ka esot runa par individuālu kļūdu, patiesībā varētu būt runa kā reiz par sistēmisku „kļūdīšanos”, turklāt laikā, kad jau izbeidzas īstām ārstniecības personām paredzētās vakcīnas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
