Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektore Agnese Korbe apgalvo, ka neko „nemācēšot teikt”, pagājušā gada beigās Latvijā pārstāvētās farmācijas kompānijas ir sākušas plānot plašu kampaņu, lai sabiedrībai „pareizi” pasniegtu datus par to sniegto finansiālo „atbalstu” vietējiem ārstiem – vairāk nekā 2,85 miljoniem eiro.

SIFFA izpilddirektore ir gatava detalizēti stāstīt par to, kā farmācijas kompānijām visās Eiropas valstīs ir pieņemts savs „Atklātības kodekss”, kas Latvijā esot saistošs SIFFA un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) biedriem. Viņi tad arī jūnija beigās publiskošot apjomīgus datus par visa veida finansējumu, ko no medikamentu ražotājiem pērn saņēmuši Latvijas ārsti.

Viņas stāstītais diezgan precīzi atbilst tam, par ko pati farmācijas lobija jaunā pārstāve it kā neko nezinot, - Pietiek rīcībā nonākušam, ar pagājušā gada nogali datētam dokumentam ar nosaukumu „Darba uzdevums komunikāciju stratēģijas izstrādei”. Šī darba uzdevuma devējas ir bijušas A. Korbes vadītā SIFFA un otra viņas pieminētā „Atklātības kodeksa” saistītā organizācija – LPMA.

Kā izriet no šī dokumenta, pagājušā gada nogalē abās lobiju organizācijās pārstāvētās farmācijas kompānijas ir satraucis fakts, ka jaunpieņemti Ministru kabineta noteikumi pirmoreiz „paredz būtisku informācijas atklāšanu par sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām”. Vislielāko satraukumu radījis apsvērums, ka pēc šo datu publiskošanas varētu tikt ietekmēts nozīmīgais peļņas avots – valsts finansējums kompensējamiem medikamentiem.

„Pastāv pamatotas bažas, ka informācijas atklāšana sabiedrībai bez konteksta un skaidrojuma var radīt negatīvu ietekmi uz farmācijas nozares (arī ārstniecības personu) reputāciju. Savukārt negatīvā reputācija var ietekmēt arī politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz vajadzību piešķirt papildu līdzekļus kompensējamām zālēm,” teikts farmācijas lobiju „darba uzdevumā”. Tāpat dokumentā norādīts, ka esot skaidrs – „sabiedrība nav gatava iepriekš minētās informācijas publicēšanai un pastāv bažas par tās tendenciozu interpretāciju”.

Lai panāktu, ka sabiedrība „ir gatava”, farmācijas kompāniju lobijs jau pagājušā gada beigās nolēmis finansēt īpašu kampaņu, lai „atbilstošā komunikācijā ar dažādām sabiedrības grupām, dažādiem medijiem ar dažādiem līdzekļiem novērstu negatīvu ietekmi uz farmācijas industrijas reputāciju, tostarp preventīvi sniedzot korektu informācijas interpretāciju”. Darba uzdevums paredzēja gan publiskus un slēgtus informatīvus pasākumus un „satura sagatavošanu mērķa grupām”, gan „interaktīvu instrumentu pielietojumu” un „atbalstu plašsaziņas līdzekļu analīzē un attiecībās ar žurnālistiem”.

Par to, cik nozīmīga farmācijas kompāniju lobijam šķitusi šī problēma, liecina arī fakts, ka vispār nav ticis noteikts iespējamais kampaņas finansējuma apjoms, - tā vietā iespējamiem kampaņas organizētājiem lūgts pašiem iesniegt „budžeta piedāvājumu atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma (minimāli nepieciešamais un vēlamais)”. Savukārt uz finansējuma avotiem norāda divas darba uzdevumā minētās elektroniskā pasta adreses, uz kurām bija jānosūta piedāvājumi, - tās pieder SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklei Signei Vēliņai un šīs pašas farmācijas kompānijas pārstāvei Jelenai Balickai.

Par to, kādu tieši finansējuma apjomu farmācijas kompānijas piešķīrušas kampaņai, drošu ziņu nav. A. Korbe ar vārdiem: „Par to darba uzdevumu es neko nemācēšu teikt…” liek saprast, ka ne par kādām viņas vadītās organizācijas pasūtītām kampaņām vispār neko nezinot. Vēl nerunīgākas ir citas personas, kurām acīmredzami vajadzētu būt saistītām ar kampaņas pasūtīšanu un īstenošanu.

Tikmēr, kā redzams no medijiem, kampaņa jau ir sākta – jau vairākas dienas pirms tam, kad Veselības inspekcija aizvadītās nedēļas beigās publiskoja farmācijas kompāniju obligātā kārtā iesniegtos datus, medijos parādījās pirmās publikācijas, kurās akcents bija likts uz nepilnīgo informāciju, kas jāsniedz atbilstoši valdības noteikumiem, un jauno, pozitīvi vērtējamo „Atklātības kodeksu”.

Taču patiesībā atbilstoši valdības noteikumiem iesniegtie un Veselības inspekcijas publiskotie farmācijas kompāniju ziņojumi uz kopumā aptuveni 500 lappusēm sniedz ļoti apjomīgu un detalizētu ieskatu par to, kādas konkrētas summas konkrētas farmācijas izmaksā konkrētiem ārstiem un ārstu grupām un kādu pasākumu apmeklēšanai tās tiek izmantotas.

Astoņas farmācijas kompānijas – kuru vidū nav nevienas vietējās – pērn Latvijas mediķiem šajos „civilizētajos kukuļos” izmaksājušas vairāk nekā 100 tūkstošus eiro katra. Pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū ir bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.

 Kopumā farmācijas kompānijas gada laikā Latvijas mediķiem dažādos veidos „atbalstā” izmaksājušas vairāk nekā 2,85 miljonus eiro: lielākā daļa iztērēta, lai apmaksātu ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem braucienus uz nozares pasākumiem ārvalstīs un sponsorētu dažādus pasākumus tepat Latvijā, pārējā – ziedojumiem dažādām medicīnas organizācijām.

Lielākoties summas uz vienu ārstu vienā reizē nepārsniedz dažus desmitus vai simtus eiro, taču ir arī pietiekami daudzi izņēmumi, kad konkrētam ārstam ārvalstu kongresa vai cita pasākuma apmeklējumam viena vai otra farmācijas kompānija apmaksājusi tūkstošos mērāmas summas. Pietiek šodien publicē visus šos ziņojumus – tos iespējams gan izlasīt, gan lejuplādēt.

Latvijas ārstus situācijā, kad nākas pieņemt „civilizētos kukuļus”, ir nostādījusi valsts. „Igaunijā katram ārstam valsts piešķir 1000 eiro gadā dažādu izglītojošu konferenču un semināru apmeklēšanai. Es nemaz nerunāju par Skandināvijas valstīm, kur atbalsts ir daudz lielāks. Latvijā šāda instrumenta nav, tādēļ arī farmācijas industrija var droši piedāvāt ārstiem apmaksāt šādus braucienus, un ārsti tam piekrīt,” LA stāsta pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kura pati šādos farmācijas kompāniju apmaksātos braucienos nekad nebraucot, jo resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus varot savākt arī tepat Latvijā.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka bez ārvalstu braucieniem iztikt ārstam ir grūti: „Ārstu profesija ir reglamentēta, un valsts prasa resertifikāciju, kuras iegūšanai nepieciešams apmeklēt dažādus kursus, seminārus, konferences un kongresus. Tā kā Latvijas valsts nespēj piedāvāt ne finansējumu šo pasākumu apmeklējumam, ne arī pašus seminārus un konferences, tad ārsti ir spiesti braukt uz ārzemēm, lai iegūtu kredītpunktus.”

Tagad gan esot tendence mainīt finansējuma piešķiršanas sistēmu. „Līdz šim bija tā, ka, ja kāds ārsts bija iecerējis apmeklēt, viņš sūtīja lūgumu farmācijas kompānijai apmaksāt piedalīšanos šajā konferencē – ceļa izdevumus, viesnīcu utt. Tad farmācijas kompānija noteica, ka lidojums ekonomiskajā klasē, dzīvošana ne vairāk kā četru zvaigžņu viesnīcā, un sedza šos izdevumus. Tagad to ir mēģināts apgriezt otrādi. Farmācijas kompānija vēršas pie nozares speciālistu asociācijas un piedāvā apmaksāt dalību šajos kursos, konferencē vai kongresā,” skaidro P. Apinis.

Tomēr, kā rāda farmācijas kompāniju publiskotie „atbalsta” dati, liela daļa mediķu braucienu joprojām ir tieši uz konkrētas kompānijas pasākumiem. „Problēma ir nevis tā, ka ārsts jūt pienākumu izrakstīt zāles no tā ražotāja, uz kura apmaksātu konferenci viņš bijis, bet gan tādēļ, ka viņam tas ir iestāstīts. Viņš ir informēts par konkrētām zālēm, bet ne par konkurentu ražotām. Tur ir tas risks,” skaidro I. Aizsilniece.

Nule publiskotajos datos gan nav atrodams nekas par tiem maksājumiem, ko mediķi no farmācijas kompānijām saņem par „darbu” – lekcijām, dalību pētījumos, lekcijām, konsultācijām utml. Attiecībā uz saviem izdevumiem šos datus gan jūnija beigās sola publiskot „Atklātības kodeksu” parakstījušie SIFFA un LPMA biedri, taču ar vienu „bet” – ja neiebildīs paši ārsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka šie dati labākajā gadījumā būs būtiski nepilnīgi.

Dati par ārstu ienākumiem arī no šiem avotiem atklātībā nenonāk bieži, taču tos var ilustrēt šāds fakts: par „Laventa ārstu” bieži dēvētajam Aivaram Lejniekam SIA AstraZeneca Latvija pērn apmaksājusi 3691 eiro vērtu braucienu uz Amerikas Diabēta asociācijas kongresu. Taču, kad A. Lejnieks pirms vairākiem gadiem pabija valsts amatpersonas statusā un viņam nācās aizpildīt publisko deklarāciju, tās ienākumu sadaļa (summas vēl ir latos) sniedz priekšstatu, kādi dati varētu tikt, bet, visticamākais, tā arī netiks atklāti par daudziem mediķiem:

- honorārs par piedalīšanos pētījumā Audit (ārzemēs gūti ienākumi) - 224.60 USD,

- ārvalstu komersanta Eli Lilly pārstāvniecība, atlīdzība - 2668.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Pfizer pārstāvniecība, samaksa par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1860.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Hoffmann-La Roche pārstāvniecība, autoratlīdzība - 1333.33 LVL,

­- Abbott Laboratories Latvijas filiāle, autoratlīdzība - 160.00 LVL,

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 146.53 LVL,

- ārvalstu komersanta Servier International pārstāvniecība, par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1589.75 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, zinātniskās konsultācijas, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 2930.40 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, klīniskais pētījums (līgums) - 1083.00 LVL,

- ārvalstu komersanta E. Merck pārstāvniecība, autoratlīdzība - 152.38 LVL,

- GlaxoSmithKline Latvia SIA, autoratlīdzība - 1617.00 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, klīniskā pētījuma līgums - 2555.06 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, honorārs - 675.23 LVL.

Kopējais farmācijas kompāniju „atbalsts” Latvijas mediķiem 2015. gadā

SIA Bayer - 288 319,26 eiro

Roche Latvija SIA - 237 673,91 eiro

Novartis Pharma Services Inc.pārstāvniecība Latvijā - 184 017,98 eiro

Sanofi Aventis Latvia SIA - 179 570,67 eiro

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā - 121 600,26 eiro

SIA Merck Serono - 114 771,39 eiro

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas - 110 887,99 eiro

Sicor Biotech filiāle Latvijā - 104 735,72 eiro

Ārvalstu komersanta Ipsen Pharma pārstāvniecība - 98 419,07 eiro

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic - 98 366,00 eiro

AS Olainfarm - 88 325,71 eiro

SIA Servier Latvia - 87 857,56 eiro

KRKA Latvija SIA - 86 011,00 eiro

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Latvijas filiāle - 78 833,30 eiro

Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā - 76 078,68 eiro

SIA AstraZeneca Latvija - 75 197,97 eiro

SIA Oriola Rīga - 69 146,05 eiro

UAB Johnson & Johnson filiāle Latvija - 66 091,90 eiro

ABBVIE SIA - 62 626,41 eiro

SIA GlaxoSmithKline Latvia - 61 731,00 eiro

Sandoz d.d. Pārstāvniecība Latvijā - 61 063,45 eiro

Eli Lilly (Suisse) S.A. pārstāvniecība - 57 208,67 eiro

SIA Takeda Latvia - 55 698,82 eiro

AS Grindeks - 52 747,48 eiro

Lundbeck Latvia SIA - 43 933,61 eiro

BGP Products SIA - 42 957,02 eiro

SIA Baxter Latvija - 37 596,77 eiro

Novo Nordisk A/S pārstāvniecība Latvijā - 33 349,25 eiro

Egis Pharmaceuticals PLC pārstāvniecība Latvijā - 31 258,06 eiro

Alcon Pharmaceuticals Ltd.pārstāvniecība Latvijā - 30 352,77 eiro

General Electric International Inc.filiāle Latvijā - 22 447,32 eiro

Algol Pharma SIA - 19 394,24 eiro

Shire CEE GmbH - 18 200,00 eiro

UAB Actavis Baltics Latvijas filiāle - 17 521,11 eiro

Orion Pharma pārstāvniecība Latvijā - 10 583,75 eiro

Gilead Sciences Poland Sp.z.o.o. - 6 267,27 eiro

SIA GL Pharma Riga - 4 088,43 eiro

SIA Meda Pharma - 4 030,00 eiro

Polpharma SA - 3 697,00 eiro

Orphan Europe Nordic AB - 2 384,50 eiro

Bristol-Myers Squibb - 2 323,54 eiro

Worwag Pharma GmbH&Co.KG - 1 750,00 eiro

Oy Swedish Orphan Biovitrum AB - 1 674,00 eiro

SIA Orivas - 945,00 eiro

Abbott Laboratories Baltics SIA - 709,00 eiro

Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...