Iesaki rakstu: 
RePharm – noziedzīgs balto apkaklīšu grupējums iedzīvojas no tā, ka pārmaksājam par zālēm! Kas viņi ir?
Lielākie patiesā labuma guvēji RePharm
Zāļu cena Latvijā ir augstāka nekā daudzās kaimiņvalstīs. Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā teikts: “Nodrošināsim brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, izveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību un samazinātu to cenas. Izvērtēsim lietderību nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām.”
Izskatās, ka Kariņa, veselības ministres Ilzes Viņķeles un ekonomikas ministra Ralfa Nemiro pūliņi būs veltīgi, jo vienlaikus nekas netiek darīts, lai likvidētu vertikāli integrēto veselības aizsardzības un farmācijas sistēmu, kurā uzplaucis izteikti dominējošais RePharm. Tieši otrādi – valdība un regulējošās institūcijas neliek nekādus šķēršļus, lai ierobežotu RePharm dominējošo, faktiski monopolam tuvo stāvokli, kurš vēl šogad var kļūt par supermonopolu!
RePharm akcionāri neņem vērā likumu prasības atklāt sevi kā patiesā labuma guvējus un neviena netraucēti turpina legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus! Mūsu visu acu priekšā notiek Moneyval rekomendāciju klaja ignorance, kas Latvijai nākotnē var sagādāt būtiskas nepatikšanas, mūsu valstij nonākot pelēkajā sarakstā un apgrūtinot norēķinu sistēmas darbību.
Lai saprastu, ar kādām sekām saskarsies visi Latvijas iedzīvotāji, ir sagatavots šis materiāls! Ir pienācis brīdis detalizētam stāstam par RePharm patiesā labuma guvējiem!
Kā RePharm realizē savu dominanci un apzog mūs visus?
Andrejs Leibovičs, Josifs Apts, Vadims Telica un vēl citi RePharm mazākuma dalībnieki ir tie, kas vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā diktē farmācijas nozares regulējumu Latvijā un šajā periodā ir izveidojuši valstī lielāko zāļu lieltirgotavu, konsolidējuši aptiekas, iedzinuši parādos un tad lēti pārpirkuši veselības centrus un laboratorijas. Grupējuma labklājība radusies, mums pārmaksājot par medikamentiem un medicīnas pakalpojumiem. Tad, kad aptiekas konsolidēt vienas akciju sabiedrības ietvaros vairs nebija iespējams, jo tiktu pārkāpti konkurences noteikumi, citām tika meklēti fiktīvi nominālie īpašnieki.
Ļoti izteikti dominējot un esot vertikāli integrētiem, RePharm izdara masīvu spiedienu uz zāļu ražotājiem, draudot, ka bez zāļu ražotāju piešķirtām īpaši būtiskām – 15% – atlaidēm no bāzes cenas to medikamenti nebūs pieejami grupējuma mazumtirdzniecības atzara Sentor Farm aptieku (Mēness aptieka) plauktos. Ja zāļu ražotāji vēlas iepazīstināt pacientus ar saviem ražojumiem, tiem jābūt pārstāvētiem arī Sentor Farm atklāti un slēpti kontrolēto aptieku apritē, jo aptieku ķēde ir ļoti liela. Tāpēc ražotāji spiesti piekrist drakoniskajām atlaidēm.
Tomēr pircēji šīs atlaides neredz, jo mazumtirdzniecībā tās neatspoguļojas. Tieši otrādi – pateicoties atklātajai un slēptajai dominancei, Sentor Farm aptiekās medikamentu cenas ir ievērojami augstākas nekā konkurējošo ķēžu aptiekās, un katrs pircējs par to var pārliecināties, apmeklējot, piemēram, nesamērīgi dārgo Mēness aptieku un pēc tam salīdzinot ar citu aptieku piedāvājumu.
Ja zāļu ražotājs interesējas, kāpēc piešķirtās atlaides nekādā veidā nav redzamas mazumtirdzniecības cenās, Sentor Farm pārstāvji atbild vienkārši – “tās zāles” jau esot pārdotas. Patiesībā produkcija, kam ražotājs piešķīris atlaidi, vienkārši pārdota pelēkajā eksportā uz citām valstīm par pamatcenu – tur par atlaidēm neviens nezina un tāpēc nav jāskaidrojas.
Regulējums paredz, ka ap esošu aptieku noteiktā rādiusā nedrīkst atvērt citu aptieku! Grupējuma aptiekas Rīgā ir visur, un tās visas ir labākās vietas!
Regulējums paredz, ka ap esošu aptieku noteiktā rādiusā nedrīkst atvērt citu aptieku! Grupējuma aptiekas Rīgā ir visur, un tās visas no biznesa viedokļa ir pašas labākās vietas – visas slimnīcas un tirdzniecības centri! Nav saprotams, kā Konkurences padome to nepamana!
Grupējuma vairumtirdzniecības atzars Recipe ir iemesls, kura dēļ virkne ārvalstu farmācijas kompāniju uzskata Latvijas zāļu tirgu par bandītisku un pieļauj aiziešanu no tā. Tas arī bija iemesls, kāpēc, piemēram, mūžībā aizgājušais Olainfarm izveidotājs Valērijs Maligins nolēma investēt Latvijas aptiekās. 2011. gada gripas sezonā Recipe un Sentor Farm uzlika aptuveni 100% uzcenojumu populārākajām pretgripas zālēm Remantadīns, izspiežot naudu no pacientiem tiem grūtā situācijā.
Kāpēc grupējums pērk veselības centrus?
Veselības centri grupējumus interesē tikai kā pacientu koncentrācijas vieta, kur tiem izrakstīt zāles un nosūtīt savu aptieku virzienā. Lielākās privātās veselības centru ķēdes jeb grupējuma veselības centru atzara AS Veselības centru apvienība ārsti zāles izraksta datorprogrammā, kas savienota ar Sentor Farm aptieku tīklu, un pacientus novirza tieši uz šīm aptiekām. Veselības centru apvienība jau tagad kļuvusi par otro lielāko pakalpojumu sniedzēju pēc valsts slimnīcām un veselības centriem. RePharm piederošā Veselības centru apvienība ir lielākais privātais spēlētājs tirgū.
RePharm grupējumā ietilpst arī Centrālā laboratorija – otra lielākā aiz E. Gulbja laboratorijām. 2019. gada vasarā, līdzīgi kā pērkot aptiekas, grupējums slēpti nopirka trešo lielāko Latvijas laboratoriju tīklu NMS laboratorija.
Arī konspirācijas ģēniji mēdz iekrist…
Tā kā grupējuma saimniekošanas modelis pieļauj augsta līmeņa riskus, pērkot īpašumus uz fiktīvu personu vārda, dažkārt rodas nepatīkamas blaknes. Pirms sešiem gadiem, pērkot trīs reģionālās slimnīcas – Balvu, Gulbenes apvienoto slimnīcu un Aizkraukles slimnīcu -, trāpījās iekrist uz sava jurista Marģera Zeitmaņa pašdarbīgo negodprātību. Bijušais Sentor Farm jurists, kurš ticis atlaists par “neētisku rīcību”, tāpat kā Latvijā skaļi zināmais Rūdolfs Meroni, bija iedomājies, ka saimnieka manta pieder viņam personiski. Domājams, Leibovičs, Apts un Telica joprojām griež zobus par notikušo, bet, ja vēlas apiet valsts likumus un izbēgt no Konkurences padomes uzmanības, nav citas iespējas kā vien turpināt izmantot fiktīvu īpašnieku starpniecību.
Sentor Farm ietekme ir liela un vēl daudzkārt lielāka, nekā redzam Uzņēmumu reģistrā. Grupējums slēpjas arī aiz fiktīviem īpašniekiem, un, lai gan Sentor Farm savā kabatā tur gan Valsts zāļu aģentūru, gan Konkurences padomi, ja publiski kļūs zināmi viņu patiesie izmēri, tur pat finanšu atkarībā esošie klerki nepalīdzēs.
Gupējumam vēl pieder 12 Farma Balt un 10 fiziskām personām pārrakstītu aptieku. Šim grupējumam oficiāli pieder arī Rīgas farmaceitiskā rūpnīca Ozolu ielā 10, kas visas tā aptiekas apgādā ar ekstemporālajām jeb aptiekās gatavojamajām zālēm. Un, tavu brīnumu, rūpnīcas teritorijā atrodās nevis Sentor Farm, bet cita – Farma Balt – aptieka! Kā tad tā? Taču nekā brīnumaina te patiesībā nav – arī šī ķēde atrodas grupējuma slēptā īpašumā, tāpat kā 11 citas Farma Balt aptiekas. Taču arī tas vēl nav viss, jo grupējumam pieder vēl aptuveni 10 aptieku, kas norakstītas uz fiktīvu īpašnieku vārda.
Tomēr arī tagad Konkurences padome, ja vien gribētu, bez mazākās piepūles varētu konstatēt Sentor Farm dominējošo stāvokli. Konkurences sargi jau tagad varētu sākt lietu pret Sentor Farm. Šīs aptiekas ir vienīgās, kas atrodas visās Rīgas slimnīcās (Stradiņi, Gaiļezers, Linezers), veselības centros un tirdzniecības tīklos Rīgā – vietās ar vislielāko iespējamo pacientu cirkulāciju. Slimnīcā apmeklējot sirgstošu tuvinieku, citu aptieku ārpus tās taču nemeklēsi!? Pērc vien dārgos medikamentus un higiēnas preces un pārmaksā! Jau tagad Sentor Farm apgrozījums Rīgā ir lielāks nekā pārējiem konkurentiem kopā!
ZVA Zvejnieks piever acis, KP Ābrama arī
Atbildīgais par farmācijas uzņēmumu darbības reģistru ir Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora vietnieks Jānis Zvejnieks, kurš īpaši piever acis uz divām ķēdēm Sentor Farm un Apotheka. Ar Apotheka grupējumam izveidots kartelis, kur Sentor Farm ir vecākais brālis. Būdams kārtīgs lauku dzērājs, Zvejnieks ātri nonāca finansiālā atkarībā no Sentor Farm. ZVA uztur zāļu reģistru, farmācijas uzņēmumu darbības reģistru, izsniedz aptiekām licences.
ZVA pat ar samērā mazām atbildīgo darbinieku saprāta pazīmēm varētu konstatēt monopolu vai vismaz divu uzņēmumu karteli. ZVA nedod, un Konkurences padome (KP) arī neprasa datus no ZVA – abi Sentor Farm finansiāli ieinteresētie apzināti nesadarbojas. Farmācijas uzņēmumu darbības reģistra dati ZVA mājas lapā izvietoti tā, lai iespējami mazāk būtu redzams Sentor Farm dominējošais stāvoklis.
Konkurences padome izliekas nemanām grupējuma patieso lielumu un reālo ietekmi. ZVA varētu mierīgi pievērst KP uzmanību faktam, ar kuru Mēness aptieka jeb Sentor Farm sniedz datus par aptiekas pārvietošanu, taču to nedara. Dominējošo stāvokli nodrošinošā sistēma ir šāda: ja kādās divās līdzīga izmēra pilsētās ir gan Sentor Farm, gan Apotheka aptiekas, abas bieži apmainās ar licencēm, lai dominētu katrs savā pilsētā. ZVA par to zina, bet KP neinformē. Jautājums – kāpēc?
Kā liecina fakti, tāpēc, ka KP Ābramas un ZVA Zvejnieka profesionālos instinktus labi māk apklusināt advokātu biroja Spīgulis un Kukainis atnestie “argumenti”. Advokātu birojs lielās, ka varot ar Konkurences padomi atrisināt visus jautājumus.
Ārvalstu farmācijas uzņēmuma pārstāvis – grupējums pelna uz smagi slimo rēķina
Recipe un Sentor Farm spiediens ir ļoti nežēlīgs. Viņi prasa ļoti lielas atlaides. Īpaši tas ir raksturīgi bezrecepšu un recepšu nekompensējamajām zālēm. Jūs it kā vienojaties par vienu cenu, bet tad izrādās, ka pirms tam neatrunāti jāmaksā par reklāmas materiāliem un mārketingu viņu klientu avīzē. Atlaižu apjoms sākas no 30% un ir līdz 50% no medikamentu cenas. Ja grupējums kādā brīdī uz jums apvainojas, pēkšņi zāles var kļūt nepieprasītas un, lai tās atkal sāktu “pirkt”, jāpiešķir vēl papildu atlaides. Ja kāda prece tiek tirgota īpaši labi, grupējums pieprasa sev papildu bonusus.
Kompensējamajām recepšu zālēm ir fiksēts uzcenojums, bet Recipe un Sentor Farm pelna ar to, ka tik un tā izspiež no ražotājiem atlaides. Viņi tos šantažē, pretnostatot dažādus vienas ķīmiskās formulas ražotājus: stāsta vienam par otra piešķirtajām atlaidēm, līdz kādam neiztur nervi un tas piešķir 30% atlaidi. Lieki teikt, ka šī atlaide aptiekas plauktā neparādās.
Un tā uz visu smago diagnožu sirdzējiem Leibovičs, Apts un Telica ļoti nežēlīgi “uzvārās”. RePharm veselības centros ļoti bieži ārsti spiesti izdarīt noziegumu, izrakstot nevis nepieciešamākās zāles, bet tās, no kuru ražotāja izspiestas vismežonīgākās atlaides. Ja būs noteikums, ka aptiekās būs jābūt pilnīgi visiem medikamentiem, nieki – pa vienam iepakojumam būs, bet pacientiem uzspiedīs citus, viņu veselības centros izrakstītos…
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
