Iesaki rakstu: 
"Nez kāpēc tie vācieši uz mani skatās tik aizdomīgi," pie sevis bažīgi domāja Štirlics, slājot pa Unter den Linden ar budjonovku galvā un velteņiem kājās un velkot nopakaļ nesalocīto izpletni. Bet pajautāt nevienam nespēja, jo arī vāciski nezināja ne vārda. Par precizitāti negalvoju, bet padomju laikā populārās anekdotes pamatdoma bija šāda.
Tieši šī anekdote man ienāca prātā, kad mūsu Drošības policija nāca klajā ar paziņojumu, ka savā divdesmit un nezin cik gadu pastāvēšanas laikā ir pirmoreiz spējusi notvert uzreiz divus krievu spiegus-teroristus. Jo, salīdzinot ar šiem notvertajiem jefiņiem - ekshibicionistiem, pat anekdotes tēls varētu kvalificēties kā apmetņa un kinžala pasaules profesionālis.
Tātad - kas tad tur īsti Ādažos notika? Sausais atlikums ir šāds: ieradās pie militārās bāzes ceļa malā trīs jefiņi ar trepēm, skrejlapām un karogu, divi pārlīda pār sētu, trešais šo akciju nobildēja un notinās, savukārt pirmos divus pēc maza brītiņa bāzes teritorijā sašņorēja zemessardzes apsardze. Punkts.
Mūsu bezgala profesionālā Drošības policija visam šim pasākumam pat ne desmit kilometru attālumā nestāvēja. Neko par šādu krievu radikāļu plānotu pasākumu tā nezināja, jo tas, lūk, prasa mācēt strādāt ar aģentūru, izvērtēt iespējamos riskus un ko tik vēl ne - visu to, par ko mūsu Drošības policijai nav ne mazākās nojēgas. Tā ka jefiņu pasākumu tā primitīvi nogulēja - un likumsakarīgi arī ar aizturēšanu Drošības policijai nebija ne mazākā sakara.
Toties ir lieta, ko mūsu Drošības policija māk salīdzinoši labi (nu, vismaz skaļi un spalgi) - tā ir visdažādāko nejēdzību fabricēšana un nepārbaudāmu "mednieku stāstu" tiražēšana caur tās tā vai citādi "jumtotiem" medijiem, šos stāstus novadot līdz pietiekami nekritiskai klausītāju masai - tādai kā tiem lētticīgajiem prūšu muižniekiem, kas sēdēja pie barona Minhauzena galda.
Izmantojot šīs iestrādātās metodes, Drošības policija nākamajās dienās darīja, ko varēja, lai šo savu kārtējo izgāšanos mēģinātu pārvērst Dombrovska tipa veiksmes stāstā.
Pirmām kārtām jau bez mazākā mulsuma un neērtības sajūtas no Drošības policijas "profesionāļu" puses abi jefiņi tika pasludināti par iespējamiem spiegiem un iespējamiem teroristiem ar iespējamām saitēm Krievijas specdienestos un vēl visu ko iespējamu, iespējamu, iespējamu.
Ko tieši varētu spiegot un kā tieši varētu terorizēt divi kusli ekshibicionisti, kas gaišā dienas laikā, ne kripatas neslēpjoties un acīmredzami alkstot publicitātes (kas vispār raksturīgs šai ļimonoviešu sugai), ceļmalā pārlec pāri sētai, - par tādiem sīkumiem mūsu Drošības policijai tās dedzībā uz mednieku stāstu sacerēšanu pagaidām nav bijis laika aizdomāties. Jo galu galā šiem "profesionāļiem" spēkā ir viņu idejisko tēvu Ježova un Jagodas princips - lai tik būtu cilvēks, bet pants atradīsies.
Savukārt stāsts par trešo "līdzdalībnieku", ja uz palūkoties racionāli, ir vēl absurdāks. Tātad - izmantojot savu uzticamo ruporu Nekā Personīga, Drošības policija mums ir pastāstījusi, kā tikai četru minūšu tai esot pietrūcis, lai aizturētu trešo pasākuma līdzdalībnieku - arī Krievijas pilsoni, kurš paspējis izsprukt no Latvijas teritorijas, bet dažas stundas pēc notikušā izmanījies caur Igauniju nokļūt Krievijā.
Nemaz nerunāsim par tādu "sīkumu" kā - par ko tad, interesanti, mūsu ar pirkstu taisītie čekistiņi vispār mēģinātu aizturēt šo trešo jefiņu? Par to, ka viņš fotografē, kā divi citi jefiņi kāpj pār sētu? Jeb tik tālu Drošības policija vēl nav spējusi aizdomāties, jo bijusi aizņemta ar "pamatstāsta" sacerēšanu - kurš, ja tajā ieskatīties kaut nedaudz rūpīgāk, ir stulbu melu paraugilustrācija.
Vispirms jau apgalvojums par pietrūkušajām četrām minūtēm ir pilnīgs bleķis no sākuma. Kā zināms, aizturēšanas vietā vispār nekādas Drošības policijas nebija; aizturētāji bija bāzes apsargi no zemessardzes. Un, tā kā Drošības policija šo pasākumu bija vienkārši nogulējusi, - kur tad tā pēkšņi uzradās, lai mestos vajāt trešo jefiņu? Un ar kādu trešo kosmisko ātrumu jefiņš nesās, ja viņu nespēja noķert Drošības policijas profesionāļi? Tie paši, kuri, kā zināms, ja rudā kuce viņiem uzsvilpj, ir gatavi nesties pa šosejām kā pazīstamās multenītes koijots?
Tālāk - Drošības policijas rupors mums apgalvo, ka varonīgie Drošības policijas darbinieki, bremzēm čīkstot, apstājušies pie neredzamās Latvijas robežas un noskatījušies, kā jefiņš pazūd pie apvāršņa un "dažas stundas vēlāk" pamanās nonākt Krievijā. Bet tad kas viņiem traucēja šajās "dažās stundās" sazināties ar brālīgās Igaunijas dienestiem, lai tie trešo krievu spiegu-teroristu aizturētu savā teritorijā? Tiešām - kas? Stulbums? Tizlums? Slinkums? Vai vienkārši fakts, ka viss šis stāsts ir izzīsts no Mežvieta pirksta vai kāda cita ķermeņa izauguma?...
Taču pie tā jau jāsāk pierast, ka Drošības policija acīmredzot ir pieņēmusi štata pasaciņu rakstītāju - vai arī tā izrādījusies tā vienīgā joma, kurā jaunais šī kantora priekšnieks patiešām ir aizrautīgs speciālists. Ja varbūt nepamanījāt, pirms dažām dienām apritē tika palaista arī, piemēram, šāda pasaciņa, kas tikai apliecina - pasaciņu stāstīšana un pīlīšu pūšana ir Drošības policijas darbības jaunais stratēģiskais virziens:
"Drošības policija (DP) novērsusi kāda ārvalsts uzņēmuma mēģinājumu Latvijā izplatīt programmatūru, kuru var izmantot nesankcionētai informācijas iegūšanai par programmatūras lietotāju. Potenciālo klientu vidū bija vairākas valsts institūcijas, un DP ir aizdomas, ka uzņēmums saistīts ar Krievijas specdienestiem.
Riskus, kurus var radīt ar ārvalstu varas struktūrām saistīta uzņēmuma darbība Latvijā, apliecina pērn DP novērstais ārvalsts uzņēmuma mēģinājums Latvijā izplatīt programmatūru, kuru var izmantot nesankcionētai informācijas iegūšanai par programmatūras lietotāju bez viņa ziņas un atļaujas.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka šī uzņēmuma pārstāvji, iespējams, bija saistīti ar Krievijas specdienestiem un lietotāju datoru kontroles laikā iegūtie dati varēja nonākt kaimiņvalsts specdienestu rīcībā.
Minētais uzņēmums savus pakalpojumus nereklamēja un centās izvairīties no publicitātes, tā vietā izrādīja interesi par konkrētiem klientiem, starp kuriem bija arī vairākas valsts institūcijas, tostarp tiesību aizsardzības iestādes un institūcijas, kuru rīcībā ir plaša informācija par Latvijas iedzīvotāju datiem. Plašākus komentārus DP atturas sniegt."
Protams, ka atturas. Jo ir vairāk nekā skaidrs - ja "drošības profesionāļu" kantoris nespēj nosaukt ne uzņēmuma vai programmatūras nosaukumu, ne konkrētas institūcijas, ne galu galā pat to, kāds likumīgs sods piemeklējis sliktā uzņēmuma vietējos pārstāvjus, runa ir par kārtējo no pirksta vai no kaut kā cita izzīsto pasaciņu...
Labi, tiktāl par jocīgo, taču patiesībā visa šī tēma nebūt nav smieklīga - drīzāk jau draudīga.
Atzīšos - kad Drošības policija nāca klajā ar savu absurdo versiju par to, ka divi pār militāras bāzes visu acu priekšā pārlēkuši ekshibicionisti esot spiegi un teroristi, es tiešām sagaidīju, ka mūsu valstī atradīsies pietiekami daudz nopietnu politiķu, valstsvīru, galu galā drošības ekspertu, kas nekavējoties skaļi un skaidri pateiks - oi, ziniet, vispār jau jūs tur tai Drošības policijā esat čakli un centīgi čaļi, bet nu nevajag tomēr valsts drošības jautājumus un reizē arī pašiem sevi pārvērst par izsmieklu.
Neatradās neviens. Klusēja visi politiķi, klusēja citkārt muldonīgie drošības jautājumu eksperti, klusēja politologi. Vēl vairāk - arī "neatkarīgā" tiesu vara piekrita abu jefiņu apcietināšanai, bez kādām ierunām atbalstot "krievu spiegu-teroristu" versiju.
Tas savukārt nozīmē, ka patiesībā viss ir daudz sliktāk, nekā tas ir izskatījies līdz šim. Un runa nebūt nav tikai par to, ka idioti un parazīti no Drošības policijas ēd mūsu nodokļos samaksāto naudu, diendienā demonstrē, ka viņi nav spējīgi nosargāt valsti no reāliem apdraudējumiem, turklāt arī to necenšas darīt, - tā vietā viņi sargā personiskās resnās pakaļas, savas pašu sīkās rebes, savas shēmiņas, savus biznesus un ar politiķiem krustu šķērsu savītos tīklus.
Runa vairāk ir par to, ka mēs nemaz neesam tik tālu no tās situācijas, kāda padomju Krievijā bija trīsdesmito gadu otrajā pusē, kad šai valstij pāri vēlās visdažādāko paraugprāvu vilnis.
Lai cik absurdas nebūtu tautas ienaidniekiem, sabotieriem, spiegiem un diversantiem (šķiet, teroristi vēl nebija izdomāti) izvirzītās apsūdzības, plašās tautas masas, propagandas apstrādātas, tolaik sajūsmā auroja, savukārt tie, kas bija "prātīgāki", daļa paši bija iesaistīti represīvajā sistēmā, bet otra daļa bija sapratuši - mutes turēšana ir drošākā stratēģija dzīves (vismaz komfortablas dzīves) paildzināšanai.
Es salīdzinu nesalīdzināmas lietas? Diemžēl nē. Jūsu acu priekšā ir absolūti absurdas apsūdzības, kas izvirzītas diviem idiotiem, kas būtu pelnījuši tikt ar kāju pa pakaļu izsperti no valsts - un miers. Taču tā vietā, lai šo farsu nekavējoties nosauktu par farsu un beidzot liktu Drošības policijas parazītiem sākt īstu, valstij nepieciešamu darbu, no "valstsvīriem" ir pilnīgs klusums.
Jo vieni šajā sistēmā ir iekšā un aktīvi piedalās, otri no tās ir atkarīgi, bet trešajiem ir primitīvi bail. Un farss var turpināties, kamēr no Latvijas valsts kaut kas vēl ir palicis pāri. Kaut, protams, ir vairāk nekā skaidrs, ka Drošības policijas "profesionāļi" lieliski noderēs arī citai varai.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
