Ferrari un Lamborghini joprojām reģistrē – bet ne krievu oligarhi
L. Lapsa05.11.2010.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Viens Lamborghini, divi Aston Martin, viens Ferrari – arī šogad Latvijā reģistrētas jaunas un īpaši dārgas automašīnas. Tomēr, lai gan jauno luksusauto reģistrētāji brīžam ir diezgan mistiski, neapstiprinās runas par to, ka savu autoparku uz Latviju pārceļot no represijām izbijušies Krievijas oligarhi.
Gan šogad vienīgo jauno Lamborghini Murcielago (cena – no 280 tūkstošiem eiro), gan Bentley Continental Supersports (cena – ap 240 tūkstošiem eiro) ir iegādājušies vietējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar autobiznesu, - attiecīgi Grebers Trading Ltd un SE Luxury & Sports Cars -, tā ka saistībā ar šīm mašīnām un to īpašniekiem nekādu pārsteigumu nav.
Tāpat tieši šo gadu par īsto, kad iegādāties jaunu luksusauto, uzskatījuši pāris pietiekami pazīstami miljonāru saraksta dalībnieki. Metāllūžņu uzņēmums Tolmets, kura abi īpašnieki atrodami Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā, iegādājies Bentley Continental GT Speed (cena – no 120 tūkstošiem eiro), savukārt tranzīta nozares uzņēmums Naftimpeks – vēl vienu Bentley Continental Supersports.
Ja Tolmeta saimnieki par grezno pirkumu neko nevēlas teikt, Naftimpeks līdzīpašnieks, pazīstamais rallija braucējs Raimonds Kisiels paskaidro: „Šī ir mana dienesta mašīna. Ērta, jaudīga. Man ir svarīgi, lai būtu jaudīga, jo pats braucu pie stūres. Man jau paziņas aizrādīja, ka biznesmenim nav solīdi braukt ar studentu auto, - iepriekš man bija Mitsubishi.”
Un no kurienes nauda? „Tie, kas strādā, tie arī pelna. Strādāju pa 12 stundām dienā. Vienmēr esmu tā strādājis, gājis uz savu mērķi. Īpaši neredzu atšķirību – treknie gadi vai kādi. Tad varbūt bija spekulantiem, bet tiem, kas nodarbojas ar biznesu, tiem vienmēr ir bijis smagi jāstrādā. Mēs nežēlojamies, neprasām palīdzību no valsts...”
Savukārt SIA Senson auto valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Murašovs jau nedaudz noslēpumaini teic, ka viņa vadītais uzņēmums Maserati Granturismo (cena – no 95 tūkstošiem eiro) līzingā iegādājies, lai ar to varētu braukt viņa draugs – kompānijas padomnieks, kuram Maserati patīkot.
Toties jo noslēpumaināki ir pārējie pircēji – kompānijas, kas nav atrodamas pat telefonu grāmatās. Tā Aston Martin Rapide (cena – no 180 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA LA Projekts (kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada apgrozījums bijis nepilni 139 tūkstoši latu – tātad nedaudz lielāks par šāgada motorizētā pirkuma cenu), kuras vadītāja un vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir kāda 1975. gadā dzimusi Līna Dzērvāne.
Ferrari 599 (cena – no 250 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA Albacon: tās īpašniece ir nezināmu īpašnieku Luksemburgā reģistrēta kompānija, kuras uzņēmumam Latvijā pieder īsts „džentlmeņa komplektiņš” – jau pieminētais Ferrari un vēl arī dzīvoklis Vecrīgā, Vecpilsētas ielā.
Savukārt abas pārējās automašīnas jau iegādājušies acīmredzami ārzemnieki: Aston Martin V12 Vantage (cena – no 170 tūkstošiem eiro) nopirkusi tikai pagājušā gada jūlijā dibinātā SIA Elba, kuras vienīgais īpašnieks ir lietuvietis Vitalijus Kulibaba, savukārt Maserati Grancabrio (cena – no 105 tūkstošiem eiro) – šā gada februārī reģistrētā SIA Fluna Tec Latvia, kas pieder diviem austriešiem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
