Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķietami anekdotiski notikumi saistībā ar Ilzes Znotiņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vispirms publiskotiem, bet pēc tam lielā steigā noslepenotiem mācību materiāliem viņai pašai liek izsaukties: „Pilnmēness!” Taču patiesībā tie liek uzdot nopietnu jautājumu – cik ilgi vēl līdz brīdim, kad FID vadības paviršā un nolaidīgā attieksme pret informācijas aizsardzības mehānismiem novedīs pie nopietnas datu noplūdes ar smagām sekām, kādas jau ir gadījušās citās valstīs.

Mācību materiāli esot ierobežotas pieejamības informācija

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēsta Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājas lapā šā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Kā izriet no informācijas, mācību dalībnieki „atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem” mēģinājuši rast kopā ar Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Universitātes, Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem un arī ārvalstu lektoriem. Tieši šī iemesla dēļ, kā atklāj FID, mācības izmaksājušas diezgan dārgi – 10 178 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Par ko tieši tad tika spriests FID organizētajās mācībās? Dienests aprobežojas ar lakonisku skaidrojumu, ka „praksē pastāv situācijas, kad Finanšu izlūkošanas dienestu un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās atšķiras”, - par tām tad arī diskutēts.

Taču uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

FID pats nopludinājis ierobežotās pieejamības ziņas

Taču realitāte ir cita – šīs pašas mācību prezentācijas novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad Diena bija pieprasījusi FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties.

Pirms tas tika izdarīts, Diena no FID mājaslapas lejuplādēja kopumā trīspadsmit tajā brīvi pieejamās prezentācijas, par kurām FID tagad apgalvo – tajās esot iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, kā dēļ šie materiāli neesot nododami sabiedrības zināšanai.

Šo prezentāciju vidū ir gan pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās „NILL vispārējā izpratne”, gan viņas un FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja Toma Platača uzstāšanās „Netiešie pierādījumi – NILL tipoloģijas”, gan Valsts policijas prezentācija „NILL izmeklēšanas problēmjautājumi” un prokurora Daiņa Šteinberga uzstāšanās „Finanšu izmeklēšana”, gan ģenerālprokurora Jura Stukāna lekcija „NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne”.

Tāpat sākumā publiskoto, pēc tam „paslēpto” prezentāciju vidū bija nu jau bēdīgi slavenā prokurora Ulda Cinkmaņa uzstāšanās „Prokurora uzraudzība NILL lietās”, LR Ģenerālprokuratūras pārstāvja Igora Gerasimina prezentācija „Kriminālvajāšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta direktora Kristapa Markovska prezentācija „Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmas” u.c.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Savukārt uz detalizētiem jautājumiem par to, kuri tieši FID darbinieki ir atbildīgi par ierobežotas pieejamības informācijas publisku izvietošanu, un par to, kas un kad steidzīgi pieņēma lēmumu par tās „paslēpšanu”, pagaidām nav atbildējusi ne I. Znotiņa, ne arī Finanšu izlūkošanas dienests.

Nopietnas bažas par iekšēju haosu FID

Taču jau tagad ir skaidrs, ka šis atgadījums nav tik anekdotisks un maznozīmīgs, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Lai gan netīši publiskoto prezentāciju saturs skaidri rāda, ka nekādu sensitīvu izmeklēšanas datu tajās nav, fakts paliek fakts: iekšēja haosa un nolaidības dēļ Finanšu izlūkošanas dienests ir nopludinājis ziņas, par kurām pats atzinis – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Pēdējos gados pasaule ir pieredzējusi vairākas apjomīgas tieši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas iestāžu darbību saistītas datu noplūdes. Vēl tikai šā gada septembrī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) izplatīja paziņojumu par iespējamu informācijas noplūdi – faktiski nozagšanu – no tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) datubāzes.

Tas, ka FID iekšēji dokumenti ar oficiālu ierobežotas pieejamības informācijas statusu – kā to apliecina iestādes oficiālā atbilde – tiek publiskoti, acīmredzami nenostrādājot FID iekšējiem drošības mehānismiem, rada pamatotas aizdomas par to, cik droši un uzticami tie ir.

Pati I. Znotiņa šīs šaubas nemazina, drīzāk jau otrādāk, - Diena pagaidām tā arī nav saņēmusi FID atbildes saistībā ar šo incidentu. Tikmēr iepazīšanās ar „paslēpto” prezentāciju un lekciju saturu rada aizdomas par to, kādu iemeslu dēļ FID vadība vispār ir izlēmusi par to ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu.

Noslepenotas „neērtas” uzstāšanās

Kā zināms, pēdējā laikā FID priekšniece ir publiski nostājusies gan pret Valsts prezidenta, gan pret Ministru prezidenta pausto par to, ka viņas īstenotais „finanšu sistēmas kapitālais remonts” ir izrādījies postošs Latvijas tautsaimniecībai un prasa kursa pārskatīšanu.

Kā izrādās, arī FID organizētajās mācībās ir publiski izskanējuši viedokļi, kas bijuši tieši pretēji I. Znotiņas nostājai. Turklāt viena šajā ziņā „visneērtākajām” ir bijusi jaunā LR ģenerālprokurora J. Stukāna uzstāšanās par finanšu noziegumu izmeklēšanas perspektīvām.

Ir neiespējami pateikt, kas no šīs uzstāšanās, kurā ģenerālprokurors izklāsta savu redzējumi, saskaņā ar FID skaidrojumu varētu būt „ierobežotas pieejamības informācija, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informācija”. Toties tēzes, kas varētu būt īpaši nepatīkamas FID vadībai, ir skaidri saskatāmas.

„Ilze Znotiņa teica, ka šobrīd, ņemot vērā banku iesaisti visā apritē, mums ir jāizmeklē un jāizvirza apsūdzības bankas darbiniekiem un bankas atbildīgajām personām, kurām bija pienākums nodrošināt šo līdzekļu kontroli. Nevar būt tā, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Ir stingri noteikumi un prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests (t.sk. Legalizācijas novēršanas likums) bankām,” savā lekcijā pieminējis ģenerālprokurors.

Taču vienlaikus viņš norādījis uz to, cik neadekvāti ir FID vadības mēģinājumi mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: „Mums ir jāatceras, kad ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas par notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tāpat J. Stukāns savā lekcijā skaidri norādījis uz Latvijas pārcenšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanas jomā – piemēram, saistībā ar jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. „Latvija ir pārcentusies un ir par daudz (apgrūtinot var būt pat to izpratni) ierakstījusi Krimināllikumā. Proti, ierakstīja kā vērtēšanas obligātu pierādīšanas aspektu to, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nepierāda likumīgo izcelsmi,” kā piemēru minējis ģenerālprokurors.

Tieši tāpat noslepenota ir arī pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās, kurā gan nav atrodams nekas no „tiesībaizsardzības iestāžu darba informācijas”, toties ir uzskatāmi atklāts tas, kādās domās FID vadītāja ir par „nepietiekami efektīvu” tiesu darbu atmazgāšanas lietās.

„Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,” savu vīziju par „pareizu” tiesnešu darbu ir izklāstījusi I. Znotiņa.

FID pagaidām nav atklājis – kurš un kādu apsvērumu dēļ ir noslepenojis arī šo uzstāšanos, kura tāpat tikusi publiskota tieši dienesta nolaidības un nepietiekamu drošības mehānismu dēļ.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

21

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

FotoLaikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Lasīt visu...

12

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

FotoKopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Lasīt visu...

21

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

FotoPartiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....