Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nule administratīvi sodīto Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu tik ļoti ir aizskāris viņas vadītās iestādes darbam kritisks viedokļraksts, ka viņa par tā autori – advokāti Daigu Siliņu ir sacerējusi sūdzību par „iespējamiem ētikas pārkāpumiem”, ko iesniegusi Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

Advokātes viedokļraksts kritizē valsts iestāžu rīcību

Septembra vidū vairākos medijos tika publicēts zvērinātas advokātes D. Siliņas raksts ar virsrakstu „„Sarkanais terors” pret Latvijas banku klientiem”, kurā viņa detalizēti aprakstīja pašlaik Latvijā reāli pastāvošo pilnīgo banku un valsts kontroli pār cilvēku finanšu plūsmām.

„Demokrātiskā sabiedrībā pieņemts uzskatīt, ka likums ir instruments, ar kuru indivīdam ir iespējas aizsargāt savas tiesības, bet likumdošanas vide ir sistēma, kurai šīs indivīda tiesības jānodrošina. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā darbojas principi, ko ir ļoti grūti sasaistīt ar demokrātisku kārtību,” publikācijā minēja D. Siliņa, secinot – bankām ir iedota pilnīga rīcības brīvība attiecībā pret klientu.

Raksta autore norādīja, ka kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas un fiskālo pienākumu pret sistēmu, nevis fokusējas uz savu pamatdarbību - paredzamu un saprotamu finanšu pakalpojumu sniegšanu, turklāt dara to nevis sava prieka pēc, bet tādēļ, ka valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz tā saucamajiem privāttiesību subjektiem – tātad bankām, notāriem, advokātiem, grāmatvežiem utml.

„Faktiski aizdomās tiek turēti visi, kuru rīcībā ir vairāk nekā 15 tūkst. eiro. No tiesību viedokļa raugoties, tas ir bīstams apstāklis, ja cilvēks likuma un finanšu iestādes priekšā ir nostādīts bezspēka pozīcijā, rokās turot formālus un nepielietojamus tiesību aizsardzības instrumentus. Šāda kārtība ir pretrunā ne vien ar Satversmi, bet arī Eiropā nostiprinātajām cilvēktiesībām,” publikācijā minēja tās autore, norādot - turīgs cilvēks (uzņēmējs) Latvijā ir sinonīms finanšu noziedzniekam.

Nozīmīga vieta publikācijā bija atvēlēta tieši I. Znotiņas vadītajam Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Minot konkrētus piemērus, kad FID darbībā netiek ievērota nevainīguma prezumpcija un kad tā ir „naudas īpašnieka problēma, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, nevis pretēji - valstij jākonstatē un jāpierāda viņa vaina”, D. Siliņa tad arī salīdzina FID rīcību ar „sarkano teroru” – „proti, valsts cīnās ar cilvēkiem, kuriem ir nauda, ar mērķi to atņemt, jo valsts ieskatā, ja tev ir daudz naudas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir noziedzīgi iegūta”.

Publikācijā norādīts arī uz iespējamām šādas darbības sekām ne tikai tautsaimniecībai un investīciju klimatam, bet arī valsts budžetam kā tādam: D. Siliņa norāda, ka agri vai vēlu nepamatoti un prettiesiski iesaldētās naudas īpašnieki vērsīsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un”tas ir tikai laika jautājums, kad politiķiem nāksies meklēt naudu, lai samaksātu valstij piešķirtos sodus un bankas klientiem piešķirtās kompensācijas. Diemžēl tie nebūs institūciju vadītāji vai deputāti, kuri to darīs no sava maka, bet gan iedzīvotāji no savām nodokļu iemaksām”.

Kritika esot apdraudējums sabiedrības drošībai

Par to, ka finanšu sistēmas „kapitālā remonta” veicēji ir pārcentušies un smagi iedragājuši Latvijas tautsaimniecību, pēdējā laikā ir ierunājusies virkne augstu amatpersonu: aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir sekojis gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan – šīsnedēļas intervijā Dienā – arī Valsts prezidents Egils Levits.

Pret viņu izteikumiem FID priekšniece I. Znotiņa publiski nav atļāvusies iebilst, toties jo asāk un enerģiskāk viņa ir vērsusies pret D. Siliņas viedokli, to nodēvējot par advokātes „personisko reklāmu”, kurā publikācijas autore esot pieļāvusi Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa pārkāpumus, atļaujoties publicēt savu viedokli plašsaziņas līdzekļos.

Lai gan I. Znotiņas izvērstajā, divarpus lappuses garajā sūdzībā, kas adresēta Zvērinātu advokātu padomei, ir atzīts, ka D. Siliņa vienkārši paudusi savu viedokli, FID priekšnieces ieskatā šis viedoklis esot uzskatāms par advokātes „personisko reklāmu”, bet FID darbībai izteiktā kritika esot „nepatiesa un maldinoša” un radot „kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm”. Vēl vairāk, advokāte ar savu viedokļrakstu esot pat „apdraudējusi sabiedrības intereses un drošību”.

Saskaņā ar FID priekšnieces sūdzībā izteikto pārliecību D. Siliņas vārda brīvība beidzoties tur, kur sākoties Finanšu izlūkošanas dienesta tiesību aizskārums, un ar savu viedokli advokāte esot „aizskārusi FID intereses un nomelnojusi iestādes un tās darbinieku darbību - uzdevumus un pienākumus, kas tai uzlikti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu”.

Īpaši detalizēti FID priekšniece savā sūdzībā aprakstījusi to, kas tieši ir bijis „sarkanais terors”, kurš saskaņā ar viņas zināšanām esot noticis Krievijā „20. gadsimta sākumā”, un ir pat „pievilkusi klāt” arī notikumus Latvijā 1919. gadā, norādot, ka īpaši sāpīga šī vēstures lappuse esot tāpēc, ka „līdzīgas “akcijas” tika īstenotas arī turpmākajos 20. gadsimta gadu desmitos”.

„Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu desmitu ilgušā okupācijas jūgā ir smagi cietuši no komunistiskā režīma radikālākajiem līdzekļiem oponentu izskaušanā un šādu metožu pielīdzināšana valsts institūcijas, kas savu darbību veic stingri no likuma viedokļa regulētā vidē, ir klaji necienīgi un neatbilstoši sabiedrības interesēm,” Zvērinātu advokātu padomei sūdzas I. Znotiņa.

Savā sūdzībā FID priekšniece uzskaitījusi arī nepilnu desmitu D. Siliņas raksta fragmentu, kas esot uzskatāmi par „nepatiesiem un maldinošiem apgalvojumiem” un turklāt neatbilstot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma „burtam un jēgai, kā arī faktiskajai FID darbībai”.

Lai gan ir vispārzināms, ka personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, par to nesaņem faktiski nekādus detalizētākus paskaidrojumus, publikācijā izteiktais viedoklis, ka „ne bankai, ne FID un arī ne prokuratūrai nav jāsniedz paskaidrojumi vai precizējumi par iemesliem, kādēļ cilvēka nauda ir iesaldēta”, I Znotiņas skatījumā esot nepatiess un maldinošs.

Tāpat, lai gan mediji bieži ziņojuši par banku pakļaušanos varas iestāžu pārspīlētajām informācijas iegūšanas prasībām, FID priekšnieces ieskatā nepatiess un maldinošs esot gan viedoklis, ka “kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas”, gan uzskats, ka “valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz privāttiesību subjektiem (bankas, notāri, advokāti, grāmatveži u.c.)”.

„Mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo, lai mēs būtu ceļam pa vidu, divu iemeslu dēļ, pirmkārt, tāpēc, ka tas traucē Latvijas ekonomikai, un mēs redzam, tas patiešām sāk kļūt par traucēkli,” – tā par „finanšu sistēmas kapitālā remonta” iznākumu šonedēļ Dienai atzina E. Levits.

Toties I. Znotiņas skatījumā nepatiess un maldinošs esot D. Siliņas izteiktais secinājums, ka „nedrīkst ignorēt, ka lieli investori un noguldītāji jau šobrīd par Latviju runā neglaimojoši. Šī vairs nav vide, kurā viņi būs gatavi ieguldīt savu naudu”.

Znotiņa un Zvērinātu advokātu padome pagaidām klusē

FID priekšniece trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par to, kā tieši viņa pamato savu vēršanos pret kādas personas izteiktu, viņai un viņas vadītajai iestādei kritisku viedokli un par kādām vēl personām par to izteiktu viedokli viņa ir sūdzējusies pēdējo mēnešu laikā.

Tikmēr Latvijas Zvērinātu advokātu padome sūdzību ir izskatījusi un izlēmusi, ka I. Znotiņas sūdzība ir noraidāma, - FID priekšniecei netīkamajā publikācijā neviens nav ticis apvainots, un ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Pašlaik tiek gatavota oficiāla atbilde, kurā tiks detalizēti izklāstīti apsvērumi, kā dēļ I. Znotiņas sūdzība ir atzīta pat nepamatotu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...