Finansēt nedrīkst gremdēt! Pavļuts nepiešķir līdzekļus Ogres slimnīcai
Egils Helmanis13.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir reizes, kad nianses izšķir būtību. Šodien vēlos padalīties ar pārdomām par situāciju, kad man un Veselības ministrijai atšķiras izpratne par to, kur likt komatu virsrakstam izvēlētajā teikumā.
Vai jūs spētu iedomāties situāciju, kad lielākajai reģionālajai vidusskolai valstī Izglītības un zinātnes ministrija nolemj nepiešķirt finansējumu no valsts budžeta? Šķiet absurdi, vai ne? Tomēr tieši šādi ir rīkojusies Veselības ministrija Daniela Pavļuta vadībā attiecībā uz “Ogres rajona slimnīcu”!
Par ko ir stāsts? Esam saņēmuši informāciju par to, ka, veicot veselības aprūpes sistēmas reformas, kuru ietvaros ārstniecības iestādes ne tikai tiek grupētas dažādos līmeņos, bet arī saņem dažāda apjoma finansējumu, kuru iespējams izmantot infrastruktūras attīstībai, ir pieņemts lēmums Ogres novadā esošajai “Ogres rajona slimnīcai” šādu finansējumu vispār nepiešķirt! Piešķirt tieši apaļu nulli!
Ogres slimnīca 2021.gadā ir hospitalizējusi visvairāk pacientu no visām sava līmeņa reģionālajām slimnīcām – 5286. Būtu tikai pašsaprotami, ka veselības ministrs un viņa iestāde to ņemtu par atskaites punktu. Taču - nē!
Pēc hospitalizēto pacientu skaita mazākajai III līmeņa ārstniecības iestādei “Dobeles un apkārtnes slimnīcai”, kura 2021.gadā hospitalizējusi vien 2474 pacientus, piešķirts valsts finansējums EUR 364 232 apmērā. Niecīgs finansējums piešķirts arī “Kuldīgas slimnīcai” – EUR 14 097. Savukārt otrs lielākais finansējums piešķirts “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai” – EUR 402 754, kura hospitalizējusi vien par 38 pacientiem vairāk nekā jau minētā Dobeles iestāde un ieņem otro vietu no beigām pēc hospitalizēto pacientu skaita.
Nepārprotiet – ir labi, ka tiek pievērsta vērība un piešķirts finansējums arī mazām reģionālajām ārstniecības iestādēm! Nav žēl. Tomēr ir jābūt kaut kādiem kritērijiem un saprotamai loģikai.
Tā kā šajos lēmumos citas likumsakarības atrast neizdodas, atliek vien secināt, ka šis ir savdabīgs un zemisks Pavļuta solis, kurš sperts, lai apliecinātu savu varu un iegrieztu man personīgi par to, ka esmu asi kritizējis gan viņa partijas, gan personīgi paša Pavļuta nostādnes, rīcību un lēmumus, kuri nodarījuši daudz ļauna sabiedrības vienotībai, valstiskajām interesēm un katram Latvijas iedzīvotājam personīgi.
Šajā sakarā gribu vērsties pie Pavļuta personīgi; Daniel, ja Tu vēlies sniegt man “mācībstundu”, ja vēlies politisku dueli, tad esi vīrs un tiešā tekstā vērsies pie manis! Kaut vai publiska ieraksta soctīklos veidā! Jo šis solis, kas potenciāli apdraud Ogres novada iedzīvotāju tiesības saņemt adekvātu veselības aprūpi un steidzamu medicīnisku palīdzību, ir nekrietns, zemisks un necienīgs izgājiens!
Vēl vairāk – Tev kā Ogres iedzīvotājam palielinās iespējamība, ka pašam vai kādam Tev tuvam cilvēkam nepieciešamo palīdzību nespēs sniegt laikus un/vai pietiekami kvalitatīvi! Un nemaz jau nerunāsim par to, ka veselības ministram IR PIENĀKUMS rūpēties par VISU Latvijas iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.
Šis ir gadījums, kad, šķiet, mazisks cilvēks ir nonācis neatbilstoši augstas atbildības pozīcijā. Ceru, ka sabiedrībai tas nepaliks nepamanīts, tiks ņemts vērā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās un, pāri visam, ka absurdie lēmumi tiks atcelti un mainīti!
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
