Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās saistībā ar pensijām izskanējuši radikāli izteikumi. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) izteicies, ka pensionēšanās vecums būtu jāpaaugstina līdz 70 gadiem, banku ekonomisti norādījuši, ka pašreizējā pensiju sistēma teju sabruks. Tikmēr politiskajā virtuvē joprojām tiek uzsvērts, ka pensijas nedrīkst aiztikt, un galu galā bija taču priekšvēlēšanu solījums pensijas nesamazināt. Investīciju baņķieris un finansists Jānis Lielcepure (attēlā) uzskata - gan izteikumi par sistēmas sabrukšanu, gan iespaidīgais pensionēšanās vecuma skaitlis ir pārspīlēts, taču kaut kādām izmaiņām saistībā ar pensijām ir jānotiek. Pietiktu vien ar pāris latu atņemšanu no katras pensijas, lai tās no ekonomikas bremzētāja pārvērstos par ekonomiku stimulējošu instrumentu.
„Lai veiktu kādas izmaiņas, reizēm ir veselīgi krasāki un asāki izteikumi, pēc kuriem vairāk rodas vēlēšanās kaut ko domāt un arī izdarīt. Esmu pozitīvi pārsteigts, ka beidzot mūsu neatkarīgie ekonomisti un vēl jo vairāk finanšu ministrs publiski ir gatavi atzīt, ka pensijas ir viena no mūsu ekonomikas lielākajām problēmām. Pašreizējais neproporcionāli lielais pensiju slogs valstij ir viens no faktoriem, kas neļauj ekonomikai attīstīties straujāk.
Tajā pat laikā apzināmies, ka mēs nevaram atļauties būtiski pensijas nogriezt vienā naktī. Šie izteikumi ir vairāk kā augsnes sagatavošana diskusijai, lai pie procesa agri vai vēlu nonāktu. Es neticu, ka pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 70 gadiem. Tas, manuprāt, nenotiks. Tāpat pensijas nemazinās nedz par 10, nedz 15 procentiem. Kā rāda ekonomiskie aprēķini, ja katram pensionāram samazinātu pensiju par pāris latiem, tad sistēma varētu būtu glābta. Ja mēs runātu absolūtos skaitļos, sabiedrības pretreakcija, iespējams, nebūtu tik asa un pensionāri būtu gatavi solidarizēties nākotnes vārdā.
Taču tagad politiķi (izņemot Vilku) vairāk spēlē politisko spēli. Jo pensionāri ir puse no elektorāta. Un kurš gan grib zaudēt pusi elektorāta. Pašreizējā pensiju sistēma ir pilnīgi greiza, nesabalansēta un neatbilstoša valsts iespējām. Ir skaidrs, ka strādājošie nespēj uzturēt visus pensionārus, neskatoties uz to, ka pensija ir garā darba mūžā taisnīgi nopelnīta. Es nevaru iedomāties ģimeni, kura piesēžas pie pusdienu galda, kur vispirms paēd ģimenes galva, tad pabaro vecvecākus, un tad, ja kaut kas paliek pāri, to atmet bērniem – manuprāt, tieši pēc tāda netaisnīga principa sistēma tagad darbojas.
Bet, pat domājot par pāris latu atņemšanu pensijām, ir jāatceras, ka pensionāru maciņus jau patukšo tāpat caur PVN pacelšanu, gāzes un elektrības cenām. Tiesa, šīs izmaksas attiecas uz pilnīgi visiem, ne tikai pensionāriem. Pēdējo divu gadu laikā, kad visiem strādājošajiem gan valsts, gan privātajā sektorā algas samazināja, pensijas nemazināja. Pensijas, protams, tāpat ir mazas, bet proporcionāli salīdzinājumā ar samazinātajām algām strādājošiem - netaisnīgas.
Politiķu sarunas par pensiju mazināšanu acīmredzot nenoveda pie rezultāta, tāpēc, lai kaut ko mainītu pašreizējā politiskajā tirgū, bija jānāk ar skaļiem paziņojumiem sabiedrībai, lai tad caur diskusijām un dialogu nonāktu pie risinājuma, kas mums visiem tik tiešām ir ļoti vajadzīgs.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
