Iesaki rakstu: 
Savulaik Ministru prezidenta Viļa Krištopana birojs, tostarp arī tagadējā jaunā Valsts preizidenta preses sekretāre Līga Krapāne, kura tolaik ieņēma tādu pašu amatu pie „Lielā Viļa” sāniem, savam priekšniekam uzdāvināja pulksteni, kas simbolizēja darbu 24 stundas dienā, par kādu bija paziņojis premjers. No šiem labajiem nodomiem gan Krištopanam nekas nesanāca, taču šī ideja nav iznīkusi – šķiet, ka diezgan tuvu viņa izziņotajai darba intensitātei vismaz „pēc papīriem” ir jaunieceltā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.
Izrādās, ka Bajāres līdzšinējie darba sasniegumi, strādājot vienlaikus gan Finanšu ministrijā, gan Latvijas Bankā, ir iejūsminājuši pat Valsts kontroli, kura kādā no saviem atzinumiem īpaši pieminējusi jaunās ministrijas valsts sekretāres čaklumu, līdz šim reizē ar eiro projekta vadītājas – finanšu nozares jautājumu ekspertes darbam pildot arī Latvijas Bankas prezidenta vietnieka padomnieces pienākumus.
Kā šos pienākumus iespējams savienot? Oficiāli Bajāre pilnu darba dienu strādājusi Finanšu ministrijā, savukārt Latvijas Bankā, ja ticēt šīs iestādes oficiāli sniegtajai informācijai, parādījusies agri no rīta un vēlu vakarā. Un ne jau parādījusies vien – kā teikts Valsts kontroles atzinumā, „minētajai darbiniecei darba laiku Latvijas Bankā atbilstoši noslēgtajam darba līgumam nosaka Latvijas Bankas prezidenta vietnieka apstiprināts darba grafiks (pirmdien – piecas stundas, otrdien – četras, trešdien – piecas, ceturtdien – piecas, piektdien – trīs)”.
Līdz ar to sanāk, ka līdz šim Bajāre oficiāli ir strādājusi vairāk nekā 12 stundas katru darbdienu, par to arī saņemot pienācīgu samaksu, - Finanšu ministrijā viņas mēnešalga ir bijusi virs 1300 latu mēnesī, savukārt atalgojums Latvijas Bankā nav zināms.
Tiesa, šo valstiskā darba rekords nedaudz apēno fakts, ka vienlaikus Valsts kontrole norādījusi uz savdabīgu Latvijas Bankas spēju brīvi manipulēt ar laika dimensiju: nosakot Bajārei 3-5 stundu darba dienu, Ilmāra Rimšēviča vadītā iestāde vienlaikus viņai noteikusi arī atrašanos darba telpās tikai divas stundas dienā. Kur un kā Bajārei eiro ieviešanas labā bijis jāpavada atlikušās stundas, pagaidām ziņu nav – tāpat kā par to, vai viņa turpinās pūlēties divos darbos arī pēc kļūšanas par Finanšu ministrijas valsts sekretāri.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
