Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī valstī ir novērojams būtisks preču un pakalpojumu cenu kāpums, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju, izskanējusi versija, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdzšinējo 21% vietā varētu tikt paaugstināts līdz 23%, kas lielākajai sabiedrības daļai “iesitīs pa kabatu” Tas gan nedraud Finanšu ministrijas vadošajām amatpersonām, kuras nekautrējas piepelnīties visdažādākos veidos, ieņemot vairākus amatus vienlaicīgi, turklāt vienai gādīgi ieceļot otru amatā.

Šķiet, ka ministram Arvilam Ašeradenam nepieklātos klāstīt idejas par labu pārvaldību un caurspīdīgumu, kamēr viņš nav sakārtojis pat savu „māju”, kur nu vēl domāt par premjera amatu. Ņemot vērā, ka tuvojas 2024. gada budžeta sastādīšana, kur vieniem palielinās nodokļus, bet citiem noraidīs prasības, vēlmes un vajadzības, ir īstais laiks izcelt tos trīs cilvēkus, kas to paveiks, vienlaikus piestūķējot savu kabatu ar nodokļu maksātāju euro.    

Baiba Bāne, Finanšu ministrijas valsts sekretāre

Baiba Bāne (attēlā) valsts pārvaldē strādā vairāk nekā 15 gadus, ieņemot dažādus atbildīgus amatus. Kopš 2014. gada viņa pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāres pienākumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāra amata pamatpienākumi ir vadīt ministrijas administratīvo darbu, izstrādāt ministrijas stratēģiju un organizēt tās funkciju izpildi, lai nodrošinātu politisko lēmumu īstenošanu saskaņā ar valdības nostādnēm. Apbrīnojami, ka, ieņemot tik nozīmīgu amatu, Baiba Bāne atrod laiku arī valdes locekļa amata ienākumu pildīšanai Rīgas brīvostas pārvaldē.

Attiecīgi Baibas Bānes valsts amatpersonas deklarācijas ļauj aprēķināt, ka pērn Finanšu ministrijas valsts sekretāres amatā viņa nopelnījusi 90444.22 eiro – tātad vairāk nekā 7500.00 eiro mēnesī. Savukārt šī pati Finanšu ministrijas valsts sekretāre, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē pērn nopelnījusi 37932.00 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī.

Jānorāda, ka Baibas Bānes ienākumi, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: Finanšu ministrijas gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 27000.00 eiro – 2021. gadā viņa saņēma vien 63339.64 eiro jeb vairāk nekā 5200 eiro mēnesī, bet Rīgas brīvostas pārvaldē 2021. gadā viņa saņēma 32 971.78 eiro – tātad vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.

Turpretim 2020. gadā Baiba Bāne, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē, nopelnījusi 34501.28 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 67756.97 eiro – tātad vairāk nekā 5600.00 eiro mēnesī.

Tātad Baibas Bānes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis: 2020. gadā – 102258.25 eiro, 2021. gadā – 96311.42 eiro un 2022. gadā – 128376.22 eiro. Acīmredzot laika gaitā divu svarīgu amatu pildīšana nekādā veidā nav traucējusi B. Bānes kā valsts amatpersonas algas pieaugumam.

Nez ko par to domā tie skolotāji un mediķi, kas šobrīd domā par pieaugušajiem elektrības pārvades tarifiem un bērnu palaišanu uz skolu. Varbūt viņi domā, ka būtu laiks valsts pārvaldei iedzīvināt OECD principu, ka viena persona nevar tik ilgu laiku ieņemt valsts sekretāra amatu?  Ja pat valsts prezidents nevar kalpot tautai ilgāk par 8 gadiem, kāpēc valsts sekretārs var nest savu krustu ilgāk, neierobežotu termiņu?

Jolanta Plūme, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos

Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme ir atalgota labāk nekā pati valsts sekretāre, kas liek domāt, ka ievērojams Baibas Bānes pienākumu slogs tiek deleģēts tieši viņas vietniecei, iespējams, pateicoties Baibas Bānes nespējai pilnvērtīgi pildīt visus savus valsts amatpersonas pienākumus.

Acīmredzami Jolantas Plūmes pieredze, strādājot Finanšu ministrijā jau 14 gadus, ir izveidojusi padziļinātu izpratni par budžeta veidošanu. Kopš 2014. gada viņa ieņem Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu budžeta jautājumos. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu viņai atļauts savienot ar valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet kopš 2021. gada 19. oktobra - arī ar padomes locekles amatu VAS “Valsts nekustamajos īpašumos”.

Jolanta Plūme Finanšu ministrijā pērn nopelnījusi 86302.57 eiro – tātad vairāk nekā 7000.00 eiro mēnesī. Jolanta Plūme ir spējusi atrast laiku un ieņemt ne tikai valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet arī padomes locekles amatu valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi”. Pērn Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece saņēma 41100.00 eiro jeb vairāk nekā 3400.00 eiro mēnesī, savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Jolanta Plūme nopelnījusi 32184.00 eiro – vairāk nekā 2600.00 eiro mēnesī.

Būtiski pieminēt, ka Jolantas Plūmes ienākumi pērn ir ievērojami pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņa saņēmusi 69750.81 eiro jeb vairāk nekā 5800.00 eiro mēnesī, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē J. Plūme saņēmusi 36897.15 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī, taču VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nopelnījusi 5334.68 eiro.

2020. gadā Jolanta Plūme, ieņemot valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, nopelnījusi 34460.30 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 69063.03 eiro – tātad vairāk nekā 5700.00 eiro mēnesī.

Attiecīgi J. Plūmes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis vēl ievērojamāks: 2020. gadā – 103523.33 eiro, 2021. gadā – 111982.64 eiro un 2022. gadā – 159 586.57 eiro.

Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors

Kopš 2018. gada Kārlis Ketners ieņem Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktora amatu.

Savā pamata darbavietā Finanšu ministrijā viņš pērn saņēmis 60917.16 eiro – tātad vairāk nekā 5076.00 eiro mēnesī. Taču Kārlis Ketners ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu Finanšu ministrijā, bet arī, lai piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā “Latvijas Loto”, tur pērn saņemot vēl 32880.00 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka Kārļa Ketnera ienākumi, ieņemot padomes priekšsēdētāja amatu valsts azartspēļu uzņēmumā un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 47626.62 eiro, bet VAS “Latvijas Loto” viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 14000.00 eiro – 2021. gadā viņš saņēma vien 18047.34 eiro. Ironiski, ka ņemot vērā Kārļa Ketnera amatu apvienošanu, šķiet, ka arī momentloterijas ietilpst Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstībā.

Bet te viena nianse – iepriekš pieminētā valsts sekretāre Baiba Bāne savā amatpersonas deklarācijā norāda, ka viņa ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāve. Tātad Kārli Ketneru “Latvijas Loto” padomes priekšsēdētāja amatā ir iecēlis neviens cits kā viņa tiešā priekšniece Finanšu ministrijā – valsts sekretāre Baiba Bāne. Vai tas nav interešu konflikts un klaja „šofera dēla” politika? Vai Kārlis Ketners kļūtu par šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, ja nestrādātu Finanšu ministrijā, bet skolā par skolotāju vai direktoru?    

Visu cieņu minētajām Finanšu ministrijas amatpersonām, kas spēj ne tikai veltīt pilnu uzmanību valsts attīstībai un pārvaldei, bet arī sekmīgi piepelnīties kā dažādu uzņēmumu valdes un padomes locekļi, vēlīgi saliekot valsts amatos savus padotos. Atliek tikai cerēt, ka visi šie amati viens otram netraucē un neliek apšaubīt darba kvalitāti un minēto amatpersonu patiesās intereses. Un rūpīgi sekosim Finanšu ministrijas retorikai budžeta sastādīšanā, kritizējot tos, kas par daudz grib, par daudz pelna un par maz strādā – pareizāk ir visiem kaut ko atņemt, kamēr Finanšu ministrijas spēka trio ienākumi katru gadu aug.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...