Gada dārgākais dzīvoklis – 1,65 miljoni eiro, dārgākās telpas - 1,94 miljoni eiro
PIETIEK22.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noslēdzot publikāciju ciklu par 2017. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, laikraksts Dienas Bizness ir publicējis datus par gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām. Dārgākās telpas pārdotas par 1,94 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā un pārdots par 1,65 miljoniem eiro. Pilns lielāko darījumu saraksts atrodams laikrakstā Dienas Bizness, savukārt Pietiek publicē darījumu TOP 10.
1. 1,94 miljoni eiro
Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas. Šī kompānija pieder SIA Kazak Invest (90%), kas tagad pārdēvēta par SIA ITG Group un pieder 1985.gadā dzimušajam Bolatam Itegulovam, kā arī SIA Property (10%), kura savukārt pieder 1985.gadā dzimušajam Kalvim Urmanam. Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija.
2. 1,65 miljoni eiro
Lielākais dzīvokļa iegādes darījums pērn slēgts Jūrmalā, kur 1969.gadā Krievijā dzimušais Konstantīns Holodovs februārī nopirka 273,8 kvadrātmetrus plašu dzīvokli Ērgļu ielā 4. Mitekli pārdeva 1939.gadā dzimusī Ludmila Baumane. Ārvalstnieks dzīvokli iegādājies bez hipotekārā kredīta.
3. 1,28 miljoni eiro
1976.gadā dzimušais Dmitrijs Volkovs martā nopirka 335,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ausekļa ielā 4, Rīgā. Pārdevēja lomā šajā darījumā bija 1984.gadā dzimušajai Maijai Rozītei-Krištopanei piederošā SIA KK Invest, kas dzīvokli bija ieguvusi 2014.gadā par 342 tūkstošiem eiro no SIA Melins. Pēc darījuma uz dzīvokli saglabājusies hipotēka, ko uzlicis iepriekšējais īpašnieks (2,39 miljoni eiro par labu Citadele bankai).
4. 913 tūkstoši eiro
Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2016.gada aprīlī slēgts līgums par 133,1 kvadrātmetru lielu nedzīvojamo telpu iegādi Vaļņu ielā 31/33, Rīgā. Tās pārdeva 1959.gadā dzimušais Edgars Maklers un 1946.gadā dzimušais Jurijs Gavrilovs, kuriem piederēja katram pa pusei šī īpašuma, bet nopirka Somijā reģistrētai Hes-Pro (Finland) Oy simtprocentīgi piederošā SIA Rigaburger. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
5. 900 tūkstoši eiro
1993.gadā dzimusī ārvalstniece Alīna Kaniščeva un 1967.gadā dzimusī ārvalstniece Oksana Kaniščeva pērn zemesgrāmatā reģistrēja 2016.gada decembrī slēgtu līgumu par 199,8 kvadrātmetrus lielu neapdzīvojamo telpu iegādi Rīgā, Dzirnavu ielā 31. Pirmā no viņām nopirka 2/3, bet otrā – 1/3. Īpašumu pārdeva SIA Haritas, kas pieder 1965.gadā dzimušajam Vilnim Vilkaušam. Hipotēka uz īpašumu nav reģistrēta.
6. 816 tūkstoši eiro
1958.gadā Ukrainā dzimusī Olga Buhmana jūlijā nopirka 130,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA Bulduru 17, kurā 45,65% pieder Nikosijā reģistrētai Lovanderg Investments Limited, 9,15% - SIA Bulduru Investment, 12% - 1984.gadā dzimušajam Sergejam Jermošinam, 8,30% - SIA Prokapital Management, bet 24,90% - SIA Prokapital Invest. SIA Bulduru Investment īpašnieks ir 1984.gadā dzimušais Sergejs Jermošins, SIA Prokapital Management pieder 1951.gadā dzimušajam Vladimiram Grigorenko, bet SIA Prokapital Invest - 1971.gadā dzimušajam Andrim Riekstiņam. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
7. 730 tūkstoši eiro
1969.gadā dzimušais Vadims Kučerovs un 1992.gadā dzimušais Oleksandrs Kučerovs septembrī uz pusēm nopirka 404,5 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Ikšķiles ielā 4. Dzīvokli pārdeva SIA Dzintaru parks, kas pieder SIA Dzintara rezidence (50%) un SIA GRIF 26 (50%). Pirmā no šīm kompānijām savukārt uz pusēm pieder Maltā reģistrēta uzņēmuma IVN Investment Limited meitas kompānijai SIA IVN Finance un gados vienam no jaunākajiem Latvijas miljonāriem Mārcim Martinsonam piederošajai SIA MM investīcijas. GRIF 26 savukārt pieder būvuzņēmējam Guntim Rāvim piederošajai SIA GRIF. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
8. 722 tūkstoši eiro
Jau pieminētā SIA Dzintaru parks pērn pārdevusi vēl vienu dzīvokli Jūrmalā, Ikšķiles ielā 4. Šis ir 264,3 kvadrātmetrus liels. To nopirka 1982.gadā Tadžikistānā dzimušais Ibrohims Mamasaidovs, kuram hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
9. 718 tūkstoši eiro
Pagājušajā gadā zemesgrāmatā reģistrēts 2015.gadā slēgts darījums, kurā 1981.gadā Ašhabadā dzimusī Aigula Sejidova nopirka 156,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Dzintaru prospektā 36, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA Dzintaru 36, kas pieder Luksemburgā reģistrētai Project Spring S.A.. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
10. 700 tūkstoši eiro
1974.gadā Baltkrievijā dzimusī Jūlija Romanova un 1974.gadā Maskavā dzimušais Vladislavs Šternfelds maijā uz pusēm nopirka 433 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Tīklu ielā 11A, Jūrmalā. Mitekli pārdeva SIA LN 25, kas pieder 1965.gadā dzimušajam Oļegam Predtečenskim un 1966.gadā dzimušajam Andrejam Tatevosjanam. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
Dati par uzņēmumiem – Lursoft. Dati par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata. Šajos datos nav iekļauti darījumi ar uzņēmumu kapitāldaļām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
