Gadu mijā klusi nomainīts Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas šefs
PIETIEK04.01.2015.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
29. decembrī, divas dienas pirms gadu mijas no augstistāvoša amata skandālu apvītajā Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē aizgājis Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka (attēlā), par kuru iepriekš bijušas sūdzības saistībā ar neizturamu apstākļu radīšanu, kas novedusi pie ieslodzīto pašnāvības mēģinājumiem.
Pietiek par to sāka interesēties, kad no drošiem avotiem tiesībsargājošajās iestādēs pirms gadu mijas sāka pienākt informācija, ka Bunka amatu bijis spiests atstāt pēc kāda skandāla. Bijušais Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks pats jebkādas nepatikšanas Pietiek noliedza, apgalvojot, ka runas varētu izplatīt no bijušo kolēģu vai ieslodzīto vidus, lai "atriebtos". Bunka noliedz, ka pret viņu būtu notikusi dienesta izmeklēšana vai kāda pārbaude, kā arī to, ka būtu iesaistīts kādā kriminālprocesā.
Pēc tam, kad šovasar izskanēja ziņa par kāda ieslodzītā pašnāvību Rīgas centrālcietumā, Pietiek saņēma un publiskoja informāciju par vēl diviem ieslodzīto pašnāvības mēģinājumiem. Abos tika piesaukts Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieka Bunkas vārds.
No vairākiem nesaistītiem avotiem Pietiek saņēmis ziņas, ka jau divas dienas pēc 22. jūlija vakarā notikušās Raivja L. pakāršanās beigt dzīvi pašnāvībā mēģinājuši vēl divi ieslodzītie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J. Viņš un vēl viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā", kur abi pārgriezuši roku vēnas. Šī kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzītos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palīdzību.
Pietiek lasītāja bija norādījusi, ka arī saistībā ar Pietiek jau vairākkārt aprakstīto Raivja L. pašnāvību esot saskatāms konflikts ar cietuma Drošības daļu: "Pieļauju, ka arī ieslodzītais Raivis L. pakārās tieši dēļ Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonu darbībām, jo arī Raivim L. tika izteikti draudi par ievietošanu "izsitēju" kamerā, ja nesadarbosies ar Drošības daļu. Raivim L. pastāvēja konflikts ar Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieku Rihardu Bunku, kā rezultātā uzvarēja visuvarenā Rīgas Centrālcietuma Drošības daļa." Pietiek avoti ir apliecinājuši, ka vēstulē pieminētais cietuma Drošības daļas priekšnieks Bunka tiešām izmantojot šo "preshātu" kā argumentu, ja no kāda ietiepīga ieslodzītā nav iespējams saņemt nepieciešamo informāciju.
Pēc Bunkas stāstītā, viņš amatu Ieslodzījuma vietu pārvaldē gribējis pamest jau sen - attiecīgs iesniegums esot uzrakstīts jau vasarā, bet vadība viņa aiziešanu neesot saskaņojusi atbilstošu augsti kvalificētu kadru trūkuma dēļ. Tomēr pēc paša Bunkas atzītā, viņa netraucētā aiziešana divas dienas pirms gadu mijas nav saistīta ar to, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atradusi viņam pēcteci - tāds vēl tikai tikšot meklēts konkursā.
Jau 2013. gadā, kļūstot par Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieku, Bunka šo amatu esot piekritis uzņemties tikai uz gadu - kamēr strādājot pie doktora disertācijas. Doktorantūras studijas augstskolā Turība gan vēl aizvien nav pabeigtas, atzīst Bunka. Nu jau bijusī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona Pietiek apgalvoja, ka turpmāk strādās par pasniedzēju Rīgas Stradiņa Universitātē, kur topošos policistus jau līdz šim nepilnā slodzē izglītojis par operatīvo darbību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
